Vai mākslīgais intelekts spēs saprast arī mūsu noskaņojumu un sekot līdzi emocijām, lai tām pieskaņotos?
The post Sapnis par nākotni appeared first on IR.lv.
Iedomāsimies šādu dienu — no rīta tevi modina īpaši izvēlēta melodija, jo viedais asistents visu nakti ir sekojis līdzi tavai sirdsdarbībai un elpošanai, novērtējis miega kvalitāti un prognozējis noskaņojumu pamostoties.
Kad dodies uz biroju, automašīnā iebūvētā sistēma seko līdzi tavai balsij un izmaiņām sejas izteiksmē, lai ne tikai piedāvātu klausīties pašreizējam noskaņojumam atbilstošu fona mūziku, bet arī gādātu, lai nezaudē modrību, nepieciešamajos brīžos uzrunājot tevi sintezētā balsī.
Darbā īpaši veidots risinājums seko līdzi tavām sarunām ar klientiem, brīdina par negatīvām izmaiņām sarunas partnera noskaņojumā un iesaka, kā labāk reaģēt uz vienu vai otru klienta izteikumu vai atbildēt uz negaidītu jautājumu.
Savukārt vakarā, kad tu nomākts pārnāc mājās pēc garas un smagas darba dienas, virtuālais palīgs kā rūpīgs un tuvs draugs saprot, ka šodien neesi labā omā, tāpēc piedāvā noskatīties tavu mīļāko filmu vai seriālu, pasūta iecienītākā saldējuma piegādi, kā arī paaugstina temperatūru un samazina apgaismojumu istabās, lai tu justos omulīgāk un viss būtu tieši tā, kā tu vēlies šeit un tagad.
Izklausās kā zinātniskā fantastika? Taču daudzējādā ziņā tā jau ir realitāte vai ļoti tuva nākotne.
Līdz ar mākslīgā intelekta un dziļās mašīnmācīšanās tehnoloģiju attīstību to izstrādātāji piedāvā aizvien vairāk risinājumu, kas īpaši pieskaņoti konkrētam cilvēkam vai situācijai, lai sniegtu personalizētu atbalstu. Dažādi sensori un viedierīces palīdz sekot līdzi veselības stāvoklim un fiziskajai slodzei, apstrādājot datus par elpošanu, sirdsdarbību, asinsspiedienu, ķermeņa temperatūru, aktivitātēm…
Bet kā ar emocijām? Vai mākslīgais intelekts spēj saprast mūsu noskaņojumu, sekot līdzi emociju dinamikai, lai īpaši reaģētu un pieskaņotos tām? Šai jomai, tehnoloģijām un risinājumiem ir īpašs nosaukums — emociju mākslīgais intelekts (emotional artificial intelligence) jeb mākslīgais emociju intelekts (artificial emotional intelligence).
Centieni ar tehnoloģiju palīdzību noteikt un novērtēt cilvēka emocionālo jeb afektīvo stāvokli nav nekas jauns. Taču jaunas, līdz šim nebijušas iespējas pavēruši ar neironu tīklu metodēm veidoti mašīnmācīšanās risinājumi. Vislielāko popularitāti guvuši tie, kas analizē cilvēka sejas izteiksmes un acu kustības, apstiprinot teicienu, ka acis ir cilvēka emociju spogulis. Balstoties uz vaibstos pausto emociju analīzes rīkiem, izveidoti roboti, kas mācīti attiecīgi reaģēt fiziskā saziņā ar cilvēku. Pandēmijas laikā tapuši arī rīki, kas palīdz novērtēt skolēnu un studentu iesaistes līmeni virtuālajās saziņas platformās.
Tomēr šādiem risinājumiem vēl ir daudz nepilnību. Cilvēki un to sejas izteiksmes dažādos emocionālos stāvokļos ļoti atšķiras. Turklāt pastāv būtiskas kultūru atšķirības, piemēram, eiropietim smaids visbiežāk asociējas ar prieku, savukārt Dienvidaustrumāzijas valstīs ar to pauž pieklājību un cieņu. Nevar nerēķināties arī ar dažādām cilvēka ķermeņa īpatnībām un fiziskām kaitēm, kas ietekmē sejas vaibstus.
Otrs virziens ir saistīts ar citu mākslīgā intelekta tehnoloģiju — runas atpazīšanu. Emociju noteikšanai tiek analizēta runas skanējuma dinamika, tembra un tempa izmaiņas un arī saturs. Šādiem risinājumiem ir plašas pielietojuma iespējas, galvenokārt saistībā ar klientu apkalpošanu un atbalstu pa tālruni. Īpaši trenēti algoritmi seko līdzi sarunas gaitai un signalizē par nevēlamām izmaiņām klienta balss skanējumā, noteiktiem atslēgas vārdiem vai frāzēm, kā arī piedāvā atbilstošus rīcības modeļus klientu atbalsta speciālistiem.
Taču arī šim emocionālā mākslīgā intelekta virzienam ir daudz izaicinājumu un ierobežojumu, ko rada gan konkrētā cilvēka runas un balss īpatnības, gan arī tādas situatīvas parādības kā aizsmakums vai vienkārši nogurums.
Kā pēdējais šajā uzskaitījumā jāpiemin virziens, kas datus par konkrētā indivīda fizioloģiskajiem procesiem — elpošanas, sirdsdarbības, ķermeņa temperatūras izmaiņām — izmanto, lai mācītu algoritmus atpazīt šo rādītāju saistību ar cilvēka garastāvokli. Šādus risinājumus izmanto gan veselības aprūpē, gan dažādās drošības un tiesībsargājošajās iestādēs. Taču tie arvien vairāk ienāk arī mūsu ikdienā, piemēram, viedajos automobiļos.
Visu minēto tehnoloģisko virzienu galvenais mērķis ir radīt rīkus, kas ļauj pieskaņoties indivīda emocionālajam stāvoklim, lai nodrošinātu personalizētu, konkrētajai situācijai un vajadzībai atbilstošu, kā arī iespējami cilvēcīgu lietotāja pieredzi dažādu pakalpojumu un risinājumu izmantošanā. Emocionālais mākslīgais intelekts un ar to saistītās tehnoloģijas un risinājumi tiek pētīti un attīstīti visā pasaulē. Un arī Latvija nav izņēmums.
2019. gadā Tilde sadarbībā ar Latvijas Universitāti sāka praktiskās pētniecības projektu, kurā viens no uzdevumiem ir cilvēka un datora saziņas emocionālo aspektu analīze. Projekta gaitā mēs strādājām pie tāda algoritma izveides, kas spētu atpazīt cilvēka emocijas, analizējot konkrēta pakalpojuma lietotāju sarunas ar klientu atbalsta speciālistiem. Šāds risinājums ļautu saprast emocijas sarunas gaitā, atbilstoši reaģēt un piedāvāt nākamos soļus, lai mazinātu klienta neapmierinātību un negatīvās emocijas mainītu uz pozitīvām.
Jau tuvākajā nākotnē ceram izmantot šo tehnoloģiju mūsu viedo virtuālo asistentu jeb sarunbotu risinājumos, lai tie prastu uzklausīt un prasmīgi pārvaldīt arī emocionāli piesātinātas sarunas. Turklāt, lai nodrošinātu lietotājiem iespēju sazināties ar virtuālo palīgu arī balsī, mēs strādājam pie izteiksmīgas runas sintēzes risinājuma. Strādājam, lai izveidotu risinājumus, kas nodrošinās dabiskāku un empātiskāku saziņu starp cilvēku un mašīnu.
Taču vislielākais emocionālā mākslīgā intelekta izaicinājums ir cits — pašu cilvēku nespēja īsti saprast apkārtējo emocijas, garastāvokļa maiņas, reakciju uz notiekošo un pateikto. Aizvadītā gadsimta 70. gados amerikāņu psihologs Pols Ekmans aprakstīja sešas pamata emocijas, kuras pazīst un izjūt cilvēki visā pasaulē, — prieks, skumjas, dusmas, pārsteigums, bailes un riebums. Lai arī sākotnēji šī teorija guva lielu popularitāti un kļuva par stereotipisku pieņēmumu, kas joprojām tiek plaši izmantots visdažādākajos risinājumos, jaunākie pētījumi pierāda, ka šādas universālas emocijas nepastāv.
Nekas nav tikai balts vai melns, un mēs plūstoši pārvietojamies no viena afektīvā stāvokļa uz citu. Šajā plūdumā nav viegli atrast pieturas punktus vai statiskas fāzes, novērtēt kontekstu un cēloņsakarības, tāpēc spēja izprast svešas emocijas ir tik sarežģīta un neviennozīmīga. Kā iemācīt uztvert šo mums pašiem tik nesaprotamo izaicinājumu datoram, kurš mācās no cilvēku radītiem piemēriem?
Labi zināmā tehnoloģiju konsultāciju kompānija Gartner paredzējusi, ka jau 2022. gadā 10% personīgo viedierīču tiks aprīkotas ar kādu no emociju atpazīšanas tehnoloģijām. Tuvākajā laikā emocionālais mākslīgais intelekts nekur nepazudīs, tehnoloģiju spēja pazīt, novērtēt un atbilstoši reaģēt uz cilvēka emocionālo stāvokli kļūs aizvien precīzāka un cilvēka un datora saziņa — cilvēcīgāka. Ētiska un atbildīga mākslīgā intelekta attīstība ļaus mums dzīvot drošāk, laimīgāk un veselīgāk.
Ir bezgalīgi daudz dažādu veidu, kā mākslīgais intelekts palīdz un palīdzēs cilvēkiem. Viedie automobiļi regulēs temperatūru un patstāvīgi izvēlēsies braucēja noskaņojumam atbilstošāko radiostaciju. Tie arī neļaus pie stūres sēsties pārgurušam vai agresīvi noskaņotam šoferim. Medicīnas virtuālie asistenti, analizējot cilvēka balsi un sejas vaibstus, spēs identificēt depresijas vai demences sindromus, kā arī pratīs aprunāties ar pacientiem, kuriem klātienes vizītes sagādā grūtības. Līdz reiz pienāks tā diena, par kuru sapņojām šī raksta sākumā.
The post Sapnis par nākotni appeared first on IR.lv.
