Lai gan Latvijas jauzņēmumu ekosistēma vēl ir salīdzinoši neliela un tikai attīstās, kopumā tā aug pareizajā virzienā. Jau pašlaik ir vairāki veiksmes stāsti, kas izauguši par lieliem uzņēmumiem, tomēr vienlaikus atpaliekam no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir tehnoloģiju biznesa līderu trūkums – cilvēku, kuriem ir zināšanas un kompetences gan tehnoloģiju, gan biznesa jomā. Veiksmīgi sagatavojot šādus profesionāļus, turklāt fokusējoties uz praksē balstītu izglītību, iespējams būtiski veicināt Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmas attīstību.
Domājot par to, cik vienkārši vai sarežģīti ir dibināt uzņēmumu Latvijā, jāizceļ, ka Latvijā ir daudz zinošu un talantīgu cilvēku, un tas ir pats svarīgākais kritērijs. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir arī labi sakārtota darbinieku akciju programma (employee stock option), ko noteikti var un vajag izmantot, taču ir arī trūkumi. Iespējams, būšu kritisks, sakot, ka patlaban Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas tehnoloģiju uzņēmumu, jo īpaši jaunuzņēmumu un scale-up jomā. Arī skaitliski kaimiņvalstīs ir vairāk vienradžu – Igaunijā aptuveni 10, bet Lietuvā 3.
Viens no aspektiem, kas ietekmē situāciju, ir sistemātiska atbalsta trūkums – ir atsevišķi terminēti atbalsta rīki, taču nav pēctecīgu ilgtermiņa programmu, kas sniegtu papildus atspēriena iespējas, īpaši tehnoloģiju uzņēmumiem. Pētot situāciju citviet Eiropā, varam redzēt daudzus labās prakses piemērus – izvēloties dibināt uzņēmumu Berlīnē, tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi. Tas noteikti palīdz piesaistīt jaunuzņēmumus, ko apliecina arī fakts, ka Berlīne zināmā mērā ir kļuvusi Eiropas Silīcija ieleju, kurā ir daudz tehnoloģiju uzņēmumu. Jāpiezīmē, ka tehnoloģiju uzņēmumi ir vienlaikus gan pievienotas vērtības, gan paaugstināta riska uzņēmumi, salīdzinot ar tradicionālākiem uzņēmējdarbības veidiem, tāpēc papildus atbalsta mehānismi vai vienkāršotāki birokrātiskie procesi veicinātu būtiskas pārmaiņas ekosistēmas attīstībā.
Lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas un paātrinātu Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, svarīgs priekšnosacījums ir arī cilvēki, kuri izvēlas šādu karjeras ceļu – dibināt tehnoloģiju uzņēmumu vai pievienoties kādam jau esošam uzņēmumam. Ir ļoti būtiski, lai Latvijā būtu cilvēki, kuri ir gatavi uzņemties risku, mēģinātu būvēt kaut ko unikālu, jaunu un ar augstu pievienoto vērtību. Liela nozīme ir jau esošajiem pozitīvajiem piemēriem – jo vairāk veiksmes stāstu, jo lielāka motivācija arī citiem iet šajā virzienā un mēģināt radīt ko jaunu, lai atkārtotu vai pat pārspētu esošos veiksmīgos piemērus. Un liela nozīme ir arī izglītībai – mani ļoti iedvesmo Stockholm School of Economics in Riga piemērs, kas sagatavo augsti konkurētspējīgus absolventus, kuri gūst panākumus dažādās nozarēs. Tas ir arī viens no aspektiem, kas iedvesmoja dibināt StartSchool – jaunu tehnoloģiju biznesa skolu, kurā varēs apgūt Silīcija ielejas standartiem atbilstošu IT izglītības programmu, tātad – apvienot biznesa un tehnoloģiju zināšanas.
The post Misija – sagatavot nākotnes tehnoloģiju biznesa līderus appeared first on IR.lv.
Lai gan Latvijas jauzņēmumu ekosistēma vēl ir salīdzinoši neliela un tikai attīstās, kopumā tā aug pareizajā virzienā. Jau pašlaik ir vairāki veiksmes stāsti, kas izauguši par lieliem uzņēmumiem, tomēr vienlaikus atpaliekam no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir tehnoloģiju biznesa līderu trūkums – cilvēku, kuriem ir zināšanas un kompetences gan tehnoloģiju, gan biznesa jomā. Veiksmīgi sagatavojot šādus profesionāļus, turklāt fokusējoties uz praksē balstītu izglītību, iespējams būtiski veicināt Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmas attīstību.
Domājot par to, cik vienkārši vai sarežģīti ir dibināt uzņēmumu Latvijā, jāizceļ, ka Latvijā ir daudz zinošu un talantīgu cilvēku, un tas ir pats svarīgākais kritērijs. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir arī labi sakārtota darbinieku akciju programma (employee stock option), ko noteikti var un vajag izmantot, taču ir arī trūkumi. Iespējams, būšu kritisks, sakot, ka patlaban Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas tehnoloģiju uzņēmumu, jo īpaši jaunuzņēmumu un scale-up jomā. Arī skaitliski kaimiņvalstīs ir vairāk vienradžu – Igaunijā aptuveni 10, bet Lietuvā 3.
Viens no aspektiem, kas ietekmē situāciju, ir sistemātiska atbalsta trūkums – ir atsevišķi terminēti atbalsta rīki, taču nav pēctecīgu ilgtermiņa programmu, kas sniegtu papildus atspēriena iespējas, īpaši tehnoloģiju uzņēmumiem. Pētot situāciju citviet Eiropā, varam redzēt daudzus labās prakses piemērus – izvēloties dibināt uzņēmumu Berlīnē, tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi. Tas noteikti palīdz piesaistīt jaunuzņēmumus, ko apliecina arī fakts, ka Berlīne zināmā mērā ir kļuvusi Eiropas Silīcija ieleju, kurā ir daudz tehnoloģiju uzņēmumu. Jāpiezīmē, ka tehnoloģiju uzņēmumi ir vienlaikus gan pievienotas vērtības, gan paaugstināta riska uzņēmumi, salīdzinot ar tradicionālākiem uzņēmējdarbības veidiem, tāpēc papildus atbalsta mehānismi vai vienkāršotāki birokrātiskie procesi veicinātu būtiskas pārmaiņas ekosistēmas attīstībā.
Lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas un paātrinātu Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, svarīgs priekšnosacījums ir arī cilvēki, kuri izvēlas šādu karjeras ceļu – dibināt tehnoloģiju uzņēmumu vai pievienoties kādam jau esošam uzņēmumam. Ir ļoti būtiski, lai Latvijā būtu cilvēki, kuri ir gatavi uzņemties risku, mēģinātu būvēt kaut ko unikālu, jaunu un ar augstu pievienoto vērtību. Liela nozīme ir jau esošajiem pozitīvajiem piemēriem – jo vairāk veiksmes stāstu, jo lielāka motivācija arī citiem iet šajā virzienā un mēģināt radīt ko jaunu, lai atkārtotu vai pat pārspētu esošos veiksmīgos piemērus. Un liela nozīme ir arī izglītībai – mani ļoti iedvesmo Stockholm School of Economics in Riga piemērs, kas sagatavo augsti konkurētspējīgus absolventus, kuri gūst panākumus dažādās nozarēs. Tas ir arī viens no aspektiem, kas iedvesmoja dibināt StartSchool – jaunu tehnoloģiju biznesa skolu, kurā varēs apgūt Silīcija ielejas standartiem atbilstošu IT izglītības programmu, tātad – apvienot biznesa un tehnoloģiju zināšanas.
Liela nozīme ir arī tam, lai izglītība ir praktiska un palīdz pilnveidot iemaņas, kas vēlāk patiešām arī būs jāpielieto – tehnoloģiju biznesā tas ir īpaši svarīgi. Dibinot skolu, domājām gan par ieguvumiem katram studentam, gan tautsaimniecībai kopumā. Mērķis ir, lai Latvija kļūtu par bagātāku valsti, ar turīgākiem iedzīvotājiem un augstāku labklājību, labāku kopējo dzīves līmeni. Patiesi ticu, ka labākais veids, kā to sasniegt, ir radīt uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību. Taču šādi uzņēmumi neradīsies paši no sevis, ir nepieciešami drosmīgi, uzņēmīgi un zinoši cilvēki, kuri tos radīs. Latvijā ir daudz talantīgu cilvēku, kuriem ir labas idejas ar augstu potenciālu, un StartSchool var kalpot kā paātrinātājs, lai šīs idejas attīstītos par reālu uzņēmējdarbību.
Skolas misija ir sagatavot nākotnes tehnoloģiju uzņēmumu vadītājus – gan cilvēkus, kuri dibinās savus uzņēmumus, gan tādus, kuri varēs sniegt vērtīgu pienesumu jau esošiem uzņēmumiem. Tāpēc ir svarīgi neapstāties pie tehniskajām zināšanām, bet piedāvāt vēl virkni būtisku prasmju, kas nepieciešams tehnoloģiju biznesā, piemēram, mārketinga, digitālā mārketinga prasmes, zināšanas par klientu piesaisti utt. Svarīgs aspekts ir arī finanšu izglītība, kā arī personālvadības jautājumi. Neizpaliks arī specifiskākas zināšanas, piemēram, par lietotāja pieredzi (UX) un lietotāja saskarnes dizainu (UI), lai būtu plašāka izpratne par patērētāju pieredzi. Ļoti svarīga tēma ir arī produktu menedžments – tehnoloģiju uzņēmumos nepieciešami arī cilvēki, kuri vada produktu un projektu izstrādi. Lai dibinātu tehnoloģiju uzņēmumu vai veiksmīgi darbotos jau esoša tehnoloģiju uzņēmuma vadībā, jāpārzina visas minētās lietas.
Vēlamies, lai studenti Latvijā var mācīties no pasaulē iedvesmojošākajiem piemēriem, tāpēc apmācību pamatā ir arī sadarbība ar eksistējošām platformām no Silīcija ielejas, kas gadiem pētījušas un praksē pārbaudījušas, kā pašmācības ceļā efektīvi apmācīt cilvēkus. Esam atlasījuši tieši tās tehniskās un biznesa zināšanas, kas nepieciešamas Latvijas tirgum.
Ļoti ceru, ka jau pēc pāris gadiem Latvijas biznesa vidē būs virkne uzņēmumu, kurus dibinājuši vai vada StartSchool absolventi, un kuri spējuši piesaistīt investīcijas no riska kapitāla fondiem. Savukārt desmit gadu griezumā tas sniegtu jau tūkstošiem labi apmaksātu darba vietu šajā sektorā. Neviena skolas dibinātāja mērķis nav audzēt pašu kapitālu ar šo projektu, bet palīdzēt padarīt Latviju veiksmīgāku un plaukstošāku. Tas ir veids, kā varam likt lietā savas prasmes, zināšanas un finanses, lai sniegtu ieguvumu sabiedrībai. Lielākais skolas atbalstītājs ir labdarības fonds, ko esmu izveidojis – Berdiganu fonds, ar mīlestību Latvijai. Fonda pamatā ir daļa no man piederošajām Printify akcijām, un skola ir jau otrā no vērienīgākajām fonda iniciatīvām. Pirmā bija pavisam nesen atklātā Startup House Riga. Kopumā vairāki tehnoloģiju uzņēmumi un nozares entuziasti ir gatavi ieguldīt savu laiku un sirdi, lai ar skolas palīdzību veicinātu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmas attīstību, tāpēc esmu drošs, ka tas nesīs būtisku pienesumu mūsu tautsaimniecībai.
Autors ir Printify dibinātājs, StartSchool ģenerālatbalstītājs
The post Misija – sagatavot nākotnes tehnoloģiju biznesa līderus appeared first on IR.lv.
