Šodien cilvēkiem svarīga ir vairs ne tikai elementāra izdzīvošana, bet arī tālāka personības attīstība un laba veselība. Tie laiki, kad darba devējs varēja cerēt, ka nozares vidējā alga un dažas atvaļinājuma nedēļas gadā darbiniekus darīs laimīgus un noturēs amatos, ir beigušies. Tā kā cilvēki ir katra uzņēmuma lielākā vērtība, asajā konkurencē par darbiniekiem uzvar tie uzņēmumi, kuri šo atziņu ņem vērā un labāk spēj piemēroties pārmaiņām.
Ja iepriekš Latvijas iedzīvotāji varēja cerēt, ka nodokļi, kas tiek samaksāti no algas, garantēs pietiekamu piekļuvi valsts sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tagad katram ir skaidrs, ka valsts maciņš nav bezizmēra. Slimības lapu izmantošanas rādītāji Latvijā ir vieni augstākajiem Baltijā. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, Latvijā darba nespējas dēļ gadā tiek zaudēti 8,3% no IKP. Slimības lapu “atsitiens”, protams, gulstas arī uz darba devējiem, tādēļ preventīvas rūpes par savu darbinieku labbūtību ikdienā, atbilstošiem darba apstākļiem tiešā mērā ir arī darba devēja rokās.
Cilvēks vēlas būt vesels, darba devējs vēlas veselus darbiniekus, kas strādā produktīvi, un arī valsts vēlas, lai izmaksas par ārstēšanu un slimības dienu kompensāciju būtu maksimāli zemas. Kā pie tā nonākt?
Te pozitīvu ieguldījumu var sniegt gan darba devējs, gan valsts. Latvijā veselības apdrošināšana ir viens no populārākajiem darba devēju papildu bonusiem saviem darbiniekiem, taču tā ne tuvu nav nodrošināta visiem strādājošajiem. Turklāt līdz 2023. gada beigām Latvijā bija spēkā ļoti sens un salīdzinoši ļoti zems slieksnis summai, par kādu darba devējs, iegādājoties veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem, varēja saņemt nodokļu atlaides. Šis 426 eiro slieksnis bija spēkā 16 gadus! Protams, tas īsti nevairoja darba devēju iespējas piedāvāt saviem darbiniekiem labas veselības apdrošināšanas polises. Kopš 2024. gada šis nodokļu atvieglojumu slieksnis ir palielināts līdz 700 eiro. Lai arī tas ir nedaudz, bet tomēr paver iespējas darba devējam piedāvāt labākus veselības apdrošināšanas nosacījumus.
The post Ar algu un atvaļinājumu vairs nepietiek appeared first on IR.lv.
Šodien cilvēkiem svarīga ir vairs ne tikai elementāra izdzīvošana, bet arī tālāka personības attīstība un laba veselība. Tie laiki, kad darba devējs varēja cerēt, ka nozares vidējā alga un dažas atvaļinājuma nedēļas gadā darbiniekus darīs laimīgus un noturēs amatos, ir beigušies. Tā kā cilvēki ir katra uzņēmuma lielākā vērtība, asajā konkurencē par darbiniekiem uzvar tie uzņēmumi, kuri šo atziņu ņem vērā un labāk spēj piemēroties pārmaiņām.
Ja iepriekš Latvijas iedzīvotāji varēja cerēt, ka nodokļi, kas tiek samaksāti no algas, garantēs pietiekamu piekļuvi valsts sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tagad katram ir skaidrs, ka valsts maciņš nav bezizmēra. Slimības lapu izmantošanas rādītāji Latvijā ir vieni augstākajiem Baltijā. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, Latvijā darba nespējas dēļ gadā tiek zaudēti 8,3% no IKP. Slimības lapu “atsitiens”, protams, gulstas arī uz darba devējiem, tādēļ preventīvas rūpes par savu darbinieku labbūtību ikdienā, atbilstošiem darba apstākļiem tiešā mērā ir arī darba devēja rokās.
Cilvēks vēlas būt vesels, darba devējs vēlas veselus darbiniekus, kas strādā produktīvi, un arī valsts vēlas, lai izmaksas par ārstēšanu un slimības dienu kompensāciju būtu maksimāli zemas. Kā pie tā nonākt?
Te pozitīvu ieguldījumu var sniegt gan darba devējs, gan valsts. Latvijā veselības apdrošināšana ir viens no populārākajiem darba devēju papildu bonusiem saviem darbiniekiem, taču tā ne tuvu nav nodrošināta visiem strādājošajiem. Turklāt līdz 2023. gada beigām Latvijā bija spēkā ļoti sens un salīdzinoši ļoti zems slieksnis summai, par kādu darba devējs, iegādājoties veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem, varēja saņemt nodokļu atlaides. Šis 426 eiro slieksnis bija spēkā 16 gadus! Protams, tas īsti nevairoja darba devēju iespējas piedāvāt saviem darbiniekiem labas veselības apdrošināšanas polises. Kopš 2024. gada šis nodokļu atvieglojumu slieksnis ir palielināts līdz 700 eiro. Lai arī tas ir nedaudz, bet tomēr paver iespējas darba devējam piedāvāt labākus veselības apdrošināšanas nosacījumus.
Neapšaubāmi, ka rūpēm par savu darbinieku fizisko un garīgo veselību ir jābūt vienai no katra darba devēja prioritātēm šodien un nākotnē, neatkarīgi no tā, kāda veida darbu šie cilvēki strādā – veikalā, ražotnē, birojā vai hibrīda modelī no mājām. Nav noslēpums, ka arvien lielāka uzmanība ir jāpievērš arī darbinieku garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai. Mēs skaidri redzam, ka garīgās veselības problēmas un izdegšana ir būtisks iemesls, kādēļ cilvēki ņem slimības lapas, dodas prom no darba devēja vai pat nozares, kur līdz šim strādājuši.
Mūsu uzņēmumā esam iesākuši jaunu praksi – uzņēmuma apmaksātas konsultācijas darbiniekiem juridiskos un psiholoģiskos jautājumos. Redzam, ka tas ir pieprasīts atbalsts, jo kolēģu labbūtība nebalstās tikai uz labu atalgojumu vien.
Mēs Lidl uzskatām, ka katrs mūsu kolēģis ir vērtīgs un mums visiem pienākas vienādas rūpes, tādēļ visiem darbiniekiem ir vienāda līmeņa veselības apdrošināšana. Tā ir viena no mūsu konkurences priekšrocībām un daļa no kopējās labumu sistēmas, ko piedāvājam. Skaidrs, ka uzņēmumā, kurā jaunākajam pilnas slodzes darbiniekam ir 18 gadi un pieredzējušākajam tūlīt apritēs 73 gadi, ir jāspēj apmierināt ļoti dažādas vajadzības. Mūsu pieredze apliecina, ka visi, lai kāda veida darbu katrs no veiktu, novērtē uzņēmuma atvērtību un rūpes, kas izskan ne tikai vārdos, bet arī tiek apliecinātas ar konkrētiem darbiem.
Par zemajām algām un zemo darbavietas reputāciju vairākās jomās, arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektorā, tiek runāts gadiem ilgi. Nereti nolaižam rokas, jo neko neesot iespējams mainīt. Es saku – nē, tā nav tiesa! Lidl, ienākot tirgū, lauza daudzus mītus un izaicināja vietējo darba tirgu. Pirmo reizi mazumtirdzniecībā tika piedāvāta pilnīga atalgojuma un labumu caurskatāmība un vienlīdzība. Mēs lauzām stereotipus, piedāvājot līdzvērtīgas veselības apdrošināšanas polises visiem. Šajā ziņā Lidl Igaunijā ir vēl spilgtāks piemērs, jo mēs pirmie atklāti darba sludinājumos sākām norādīt atalgojumu, negaidot, kamēr to kā obligātu noteiks ar likumu.
Darbinieku vadības un attīstības procesi mums ir uzņēmuma prioritāte, un tas Lidl ir devis panākumus darbinieku piesaistē un noturēšanā, vairākas Latvijas augstākā līmeņa balvas un starptautiski atzīto Top Employer labākā darba devēja sertifikātu. Uz lauriem neguļam, jo šodienas dinamika prasa attīstību arī no darba devēja, lai izveidotu vidi, kura veicina piederību un atbalstu darbiniekam tā profesionālās dzīves cikla laikā.
Es no sirds priecāšos, ja mūsu pieeja tikts “nozagta”, un visi darba devēji saviem darbiniekiem piedāvās līdzīgus nosacījumus kaut vai veselības apdrošināšanas jomā. Patiesību sakot, vēl vairāk – uzskatu, ka Latvijas biznesa vidē kopumā būtu jāmaina attieksmes paradigma un visa veida ieguldījumi cilvēku veselībā jāpadara vispirms par goda jautājumu un pēc tam jau par pozitīvu rutīnu.
Autore ir Lidl Latvija valdes locekle, Personāla departamenta vadītāja
The post Ar algu un atvaļinājumu vairs nepietiek appeared first on IR.lv.
