Pozitīvā ēdienreize nav tikai brokastis, pusdienas vai vakariņas – tā ir pieredze, ko veido vairāki būtiski elementi: kopā pavadītais laiks, galda klājums, galda kultūra, maltīte un prieks. Tā ir iespēja bērniem ne tikai baudīt gardu ēdienu, bet arī apgūt dažādas prasmes, mācīties pašam izvēlēties ēdienu, kā arī ieturēt maltīti kopā ar citiem. Pozitīvā ēdienreize ir arī pedagoģisks process, jo bērni tiek iesaistīti gan maltīšu gatavošanā, gan galda kultūras apgūšanā.
Uzturs un bērna veselība ir svarīgi aspekti, domājot par vispārējo labklājību un attīstību. Tas ir arī veids, kā mudināt bērnu izdarīt ilgtspējīgas un videi draudzīgas izvēles jau ļoti agrīnā vecumā. Bērnudārza vecumā bērni apgūt daudz jaunas prasmes – no sākuma noturēt galda piederumus, ēst ar tiem, vēlāk jau seko prasme izvērtēt, cik daudz ēdiena ēst, pašam uzlikt sev šo porciju u.tml. Patiesībā atbilstoša porcijas izmēra izvēle reizēm ir izaicinājums pat pieaugušajiem, bet vienlaikus ir risinājumi, kā varam palīdzēt bērniem. Piemēram, izvēloties atbilstoša izmēra traukus, un ar nelielu pedagoga vai vecāka atbalstu, bērnam būs daudz vieglāk saprast, cik daudz viņš spēs apēst. Tas savukārt palīdzēs samazināt pārtikas atkritumu daudzumu.
Vēl viens no veidiem, kā mudināt bērnu aizdomāties par to, ka ēdienu nedrīkst izniekot, ir kopīga pārtikas atkritumu svēršana. CreaKids tiek īstenota šāda aktivitāte un esam secinājuši, ka bērnus tas ļoti aizrauj, viņi saprot, kāpēc tas tiek darīts un cenšas mazināt radīto pārtikas atkritumu apjomu. Caur interesantu un aizraujošu projektu, bērni veido izpratni par ilgtspēju un mūsu radīto nospiedumu dabā. Mūsu bērnudārzā lielākā daļa pārtikas atkritumu rodas tieši gatavošanas procesā, tāpēc esam raduši risinājumu arī tam, izveidojot t.s. slieku māju. Esam iegādājušies konteinerus, kuros komposta sliekas dzīvo un pārstrādā organiskos atkritumus. Attiecīgi pārtikas atkritumi nonāk pie sliekām, kas savukārt tos pārstrādā kompostā. Kompostu izmantojam mūsu mazdārziņā. Bērni piedalās šajā procesā no jau pieminētās pārtikas atkritumu svēršanas līdz pat darbam dārzā, izaudzētās ražas savākšanas un gatavošanas. Tādejādi viņi arī iegūst zināšanas par dažādu augu un dārzeņu izcelsmi.
Sabalansēts uzturs ir svarīgs visa cilvēka mūža garumā, tomēr bērnudārzā tas ir īpaši būtiski. Mūsu kolēģi no Norvēģijas vairākkārt ir uzsvēruši, ka Latvijas bērnudārzu priekšrocība, ir īpašas rūpes par bērnu ēdienreizēm, vietējo produktu izmantošana u.tml. Kā pozitīvs piemērs tiek izcelts tas, ka bērniem nepieciešamo piena produktu, gaļas, augļu, dārzeņu u.c. elementu daudzumu, atbilstoši bērna vecumposmam, nosaka arī normatīvais regulējums. Rūpes par bērnu izpaužas arī veicinot viņos veselīga uztura un dzīvesveida paradumus.
The post Kas ir “pozitīvā ēdienreize” un kāpēc bērniem tā ir svarīga? appeared first on IR.lv.
Pozitīvā ēdienreize nav tikai brokastis, pusdienas vai vakariņas – tā ir pieredze, ko veido vairāki būtiski elementi: kopā pavadītais laiks, galda klājums, galda kultūra, maltīte un prieks. Tā ir iespēja bērniem ne tikai baudīt gardu ēdienu, bet arī apgūt dažādas prasmes, mācīties pašam izvēlēties ēdienu, kā arī ieturēt maltīti kopā ar citiem. Pozitīvā ēdienreize ir arī pedagoģisks process, jo bērni tiek iesaistīti gan maltīšu gatavošanā, gan galda kultūras apgūšanā.
Uzturs un bērna veselība ir svarīgi aspekti, domājot par vispārējo labklājību un attīstību. Tas ir arī veids, kā mudināt bērnu izdarīt ilgtspējīgas un videi draudzīgas izvēles jau ļoti agrīnā vecumā. Bērnudārza vecumā bērni apgūt daudz jaunas prasmes – no sākuma noturēt galda piederumus, ēst ar tiem, vēlāk jau seko prasme izvērtēt, cik daudz ēdiena ēst, pašam uzlikt sev šo porciju u.tml. Patiesībā atbilstoša porcijas izmēra izvēle reizēm ir izaicinājums pat pieaugušajiem, bet vienlaikus ir risinājumi, kā varam palīdzēt bērniem. Piemēram, izvēloties atbilstoša izmēra traukus, un ar nelielu pedagoga vai vecāka atbalstu, bērnam būs daudz vieglāk saprast, cik daudz viņš spēs apēst. Tas savukārt palīdzēs samazināt pārtikas atkritumu daudzumu.
Vēl viens no veidiem, kā mudināt bērnu aizdomāties par to, ka ēdienu nedrīkst izniekot, ir kopīga pārtikas atkritumu svēršana. CreaKids tiek īstenota šāda aktivitāte un esam secinājuši, ka bērnus tas ļoti aizrauj, viņi saprot, kāpēc tas tiek darīts un cenšas mazināt radīto pārtikas atkritumu apjomu. Caur interesantu un aizraujošu projektu, bērni veido izpratni par ilgtspēju un mūsu radīto nospiedumu dabā. Mūsu bērnudārzā lielākā daļa pārtikas atkritumu rodas tieši gatavošanas procesā, tāpēc esam raduši risinājumu arī tam, izveidojot t.s. slieku māju. Esam iegādājušies konteinerus, kuros komposta sliekas dzīvo un pārstrādā organiskos atkritumus. Attiecīgi pārtikas atkritumi nonāk pie sliekām, kas savukārt tos pārstrādā kompostā. Kompostu izmantojam mūsu mazdārziņā. Bērni piedalās šajā procesā no jau pieminētās pārtikas atkritumu svēršanas līdz pat darbam dārzā, izaudzētās ražas savākšanas un gatavošanas. Tādejādi viņi arī iegūst zināšanas par dažādu augu un dārzeņu izcelsmi.
Sabalansēts uzturs ir svarīgs visa cilvēka mūža garumā, tomēr bērnudārzā tas ir īpaši būtiski. Mūsu kolēģi no Norvēģijas vairākkārt ir uzsvēruši, ka Latvijas bērnudārzu priekšrocība, ir īpašas rūpes par bērnu ēdienreizēm, vietējo produktu izmantošana u.tml. Kā pozitīvs piemērs tiek izcelts tas, ka bērniem nepieciešamo piena produktu, gaļas, augļu, dārzeņu u.c. elementu daudzumu, atbilstoši bērna vecumposmam, nosaka arī normatīvais regulējums. Rūpes par bērnu izpaužas arī veicinot viņos veselīga uztura un dzīvesveida paradumus.
Bieži vien bērni, līdzīgi kā pieaugušie, var būt ļoti piesardzīgi, kad jāizmēģina kāda jauna garša vai veselīgi produkti, taču, liekot lietā pacietību un mērķtiecību, to var mainīt. Jāatceras, ka bērni “ēd ar acīm” – ja kāds produkts vai ēdiens nešķitīs vizuāli pievilcīgs, tas neveicinās vēlmi to pagaršot. Jaunā ēdiena vai kāda augļa, dārzeņa nogaršošanu var padarīt par daļu no aktivitātes vai spēles, veicinot bērna interesi par jauno garšu. Vecākiem vai pedagogiem jābūt atvērtiem un saprotošiem, jo bērnam var gluži vienkārši trūkt drosmes pamēģināt ko jaunu. Mierīgs un pozitīvs iedrošinājums noteikti palīdzēs. Ja bērns saka, ka viņam kaut kas negaršo, nevajadzētu piespiest to ēst vai atmest idejai ar roku, vislabāk – pēc kāda laika pamēģināt piedāvāt to vēlreiz. Ja bērnam kāds produkts negaršo, tas nav uz visiem laikiem jāizslēdz no ēdienkartes. Pieredze rāda, ka ar laiku bērnam iegaršojas jaunas lietas, pat tādas, kas sākotnēji izraisīja pretestību. Turklāt šāda pieeja veicina bērnu izpratni par to, ka iepazīt jaunas garšas ir interesanti. Reizēm pieaugušie var likt lietā arī pozitīvas viltības, piemēram, novērojot, ka bērniem nepatīk skābeņu zupa, galvenokārt tās krāsas dēļ, sākām dēvēt to par Šreka zupu, kuru bērni ēd ar lielāko prieku.
Veselību attieksmi pret ēdienu, pozitīvas emocijas un dažādu prasmju pilnveidi veicina arī kopīga darbošanās virtuvē. Lai gan kopīga gatavošana var radīt lielāku nekārtību virtuvē, pozitīvās emocijas un iegūtas prasmes noteikti ir tā vērtas. Bērniem ļoti patīk iesaistīties gatavošanas procesā – palīdzēt svērt, mērīt un sajaukt sastāvdaļas, maisīt, mīcīt mīklu u.c. Tas ne tikai veicina bērnu interesi par gatavošanu un ēdienu, bet arī attīsta pašapziņu un izpratni par savām spējām. Šāda kopīga darbošanās virtuvē arī bērnudārza vecuma bērnu audzināšanas procesā ir būtiska. Kā regulāru aktivitāti esam to iekļāvuši arī bērnudārza programmā, un bieži organizējam pasākumus, kuros bērni var gatavot kopā ar vecākiem, piemēram, picas cepšana Tēva dienā vai piparkūku darbnīca Ziemassvētkos. Šādi pasākumi veicina veselīgu ēšanas paradumu attīstību un veido kopīgas ģimenes atmiņas.
Autore ir pirmsskolas CreaKids kvalitātes un personāla vadītāja
The post Kas ir “pozitīvā ēdienreize” un kāpēc bērniem tā ir svarīga? appeared first on IR.lv.
