Lielākais ugunsgrēku skaits parasti tiek fiksēts gada pirmajā ceturksnī, tai skaitā šogad. Parasti tas ir saistīts ar apkures sezonas beigām, kad apkures sistēmas ir “nogurušas”, bet februārī vai martā uznāk bargākais sals. Tomēr šā gada pirmais ceturksnis izceļas ar ļoti lielu atlīdzību apmēru – vairāk nekā miljonu eiro. Tas pārsniedz pagājušo gadu pirmā ceturkšņa atlīdzības vairāk nekā trīs reizes. Tam ir vairāki iemesli, taču secinājums viens – lai sevi patiešām pasargātu, pašlaik ir ļoti rūpīgi jāizvērtē īpašuma polises nosacījumi attiecībā uz īpašuma atjaunošanas izmaksu segšanu, kā arī jāapzinās paša loma drošības noteikumu ievērošanā.
40% un pat vairāk – tik ļoti īpašumu remonta un atjaunošanas izmaksas sadārdzinājusi pēdējos trijos gados piedzīvotā būvniecības inflācija. Ārpus Rīgas un lielajām pilsētām īpašumu tirgus cenas ir daudz zemākas, savukārt māju atjaunošanas izdevumi pa reģioniem būtiski neatšķiras. Attiecīgi pēdējo trīs gadu laikā esam likuši uzsvaru uz apdrošinājuma summu palielināšanu, lai tās būtu pietiekamas īpašuma atjaunošanai.
Noteikt atbilstošu apdrošināšanas summu ir svarīgs īpašuma polises iegādes aspekts, jo nelaimes gadījumā neviens nevēlas piemaksāt par īpašuma atjaunošanu no savas kabatas. Tieši tādēļ, redzot, ka arī augstas inflācijas apstākļos apdrošinājuma summas tika palielinātas kūtri, mēs uzņēmāmies aktīvāku lomu, konsultējot par atjaunošanas vērtību un minimālajām būvniecības izmaksām. Klients vēl joprojām var noteikt tādu apdrošinājuma summu, kas viņam liekas pietiekama, tomēr, ja mēs to vērtējam kā pārāk zemu, lūdzam klientu – privātpersonu – rakstiski apliecināt, ka viņš izprot zemapdrošināšanas būtību. Šāda pieeja ir bijusi ļoti efektīva: tikai 0,01% klientu ir parakstījuši tamlīdzīgu apliecinājumu, bet pārējie ir palielinājuši apdrošinājuma summas, lai tiktu pilnīgi pasargāti.
Sabiedrībā valda maldīgs priekšstats, ka inflācija būvniecībā ir beigusies, taču tā nebūt nav, tā vienīgi ir palēninājusies.
The post Ar apdrošināšanu pret ugunsgrēku: svarīgi nenovērtēt par zemu atjaunošanas izmaksas appeared first on IR.lv.
Lielākais ugunsgrēku skaits parasti tiek fiksēts gada pirmajā ceturksnī, tai skaitā šogad. Parasti tas ir saistīts ar apkures sezonas beigām, kad apkures sistēmas ir “nogurušas”, bet februārī vai martā uznāk bargākais sals. Tomēr šā gada pirmais ceturksnis izceļas ar ļoti lielu atlīdzību apmēru – vairāk nekā miljonu eiro. Tas pārsniedz pagājušo gadu pirmā ceturkšņa atlīdzības vairāk nekā trīs reizes. Tam ir vairāki iemesli, taču secinājums viens – lai sevi patiešām pasargātu, pašlaik ir ļoti rūpīgi jāizvērtē īpašuma polises nosacījumi attiecībā uz īpašuma atjaunošanas izmaksu segšanu, kā arī jāapzinās paša loma drošības noteikumu ievērošanā.
40% un pat vairāk – tik ļoti īpašumu remonta un atjaunošanas izmaksas sadārdzinājusi pēdējos trijos gados piedzīvotā būvniecības inflācija. Ārpus Rīgas un lielajām pilsētām īpašumu tirgus cenas ir daudz zemākas, savukārt māju atjaunošanas izdevumi pa reģioniem būtiski neatšķiras. Attiecīgi pēdējo trīs gadu laikā esam likuši uzsvaru uz apdrošinājuma summu palielināšanu, lai tās būtu pietiekamas īpašuma atjaunošanai.
Noteikt atbilstošu apdrošināšanas summu ir svarīgs īpašuma polises iegādes aspekts, jo nelaimes gadījumā neviens nevēlas piemaksāt par īpašuma atjaunošanu no savas kabatas. Tieši tādēļ, redzot, ka arī augstas inflācijas apstākļos apdrošinājuma summas tika palielinātas kūtri, mēs uzņēmāmies aktīvāku lomu, konsultējot par atjaunošanas vērtību un minimālajām būvniecības izmaksām. Klients vēl joprojām var noteikt tādu apdrošinājuma summu, kas viņam liekas pietiekama, tomēr, ja mēs to vērtējam kā pārāk zemu, lūdzam klientu – privātpersonu – rakstiski apliecināt, ka viņš izprot zemapdrošināšanas būtību. Šāda pieeja ir bijusi ļoti efektīva: tikai 0,01% klientu ir parakstījuši tamlīdzīgu apliecinājumu, bet pārējie ir palielinājuši apdrošinājuma summas, lai tiktu pilnīgi pasargāti.
Sabiedrībā valda maldīgs priekšstats, ka inflācija būvniecībā ir beigusies, taču tā nebūt nav, tā vienīgi ir palēninājusies.
Ir būtiski nejaukt īpašuma atjaunošanas vērtību ar tā tirgus cenu. Atjaunošanas vērtība ir tā summa, par kādu īpašumu var uzbūvēt no jauna. Tirgus vērtība – par cik to var iegādāties, un parasti tirgus vērtība ir zemāka par atjaunošanas vērtību, bet var būt arī otrādi. Precīzu atjaunošanas vērtību varētu noteikt būvinženieris, taču nebūtu ne praktiski, ne finansiāli pamatoti polises iegādes brīdī piesaistīt dārgu ekspertu. Tādēļ atskaites punktam minimālās atjaunošanas vērtības aprēķināšanai var izmantot kādu no internetā piedāvātajiem būvniecības izmaksu kalkulatoriem. Pašlaik mājokļa atjaunošanas izmaksas vidēji ir ap 1400 eiro kvadrātmetrā, taču ir vērojama tendence šīm izmaksām pieaugt ik gadu. Absolūti lielākajai daļai mūsu klientu apdrošinājuma summa ir atbilstoša, taču gan mums, gan klientiem jāatceras, ka tas ir skaitlis, kas jāpārskata katrā apdrošināšanas periodā, un pieeja “pirkšu to pašu, ko pirms gada” vairs neder.
Dzīvokļiem jaunajos projektos tirgus vērtība ir daudz tuvāka atjaunošanas vērtībai nekā vecākās ēkās, tomēr arī tad jāņem vērā būtiski apstākļi. Ja daudzdzīvokļu māja tiek neatgriezeniski bojāta, jāvērtē, vai apdrošinājuma summa būs pietiekama, lai iegādātos līdzvērtīgu dzīvokli vai atjaunotu ēkas kopīpašuma elementus (jumtu, inženierkomunikācijas, bēniņus utt.). Piemēram, šā gada sākumā traģisks, bet pamācošs gadījums notika Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur gāzes sprādzienā daudzdzīvokļu ēkā cieta vesela ēkas sekcija. Pieci dzīvokļi izpostīti pilnībā, divi cilvēki gājuši bojā, 30 ģimenēm nācies meklēt jaunu mājvietu. Sākotnējās aplēses liecina, ka tikai šīs vienas ēkas sekcijas atjaunošanas izmaksas ir aptuveni 1,2 miljoni eiro jeb 40 000 eiro no katra dzīvokļa šajā ēkā, turklāt ne visi cietušie bija apdrošināti. Gāzes eksplozijas riski gan cilvēku nolaidības, gan reizēm arī tehnisku problēmu dēļ ir reāli. Tādas lietas nenotiek bieži, taču notiek, un vairumā gadījumu cilvēki zaudē pilnīgi visu. Tā notiek arī citur Eiropā, un tā notiek arī Latvijā – kopš 2020. gada BALTA izmaksājusi astoņas atlīdzības par eksplozijām dzīvokļos.
Tas, kas iepriecina, ir pozitīva tendence daudz vairāk rūpēties par savu drošību: gan BALTA novērojumi, gan Latvijas Bankas pētījums liecina, ka māju un dzīvokļu īpašnieki izvēlas apdrošināšanu brīvprātīgi, nevis pildot obligātu prasību kredīta saņemšanai. Laikā no 2018. līdz 2021. gadam kopējais apdrošināto īpašumu skaits audzis par 24%, bet tādu apdrošināto īpašumu skaits, kur labuma guvējs ir banka, –tikai par 9%.
Pēdējo piecu gadu laikā lielākā atlīdzība, ko BALTA izmaksājusi par ugunsgrēka izpostītu dzīvokli, bija gandrīz 131 000 eiro vienam no Merķeļa ielas nelegālā hosteļa ugunsgrēkā cietušajiem dzīvokļiem. Vēl desmit atlīdzību lietas dzīvokļos šajā laika periodā pārsniegušas 30 000 eiro. Visi šie gadījumi saistīti ar eksplozijām vai uguns riskiem. Turklāt pusē no atlīdzībām, kas saistītas ar uguns risku, uguns avots bijis ārpus dzīvokļa – kaimiņam deg, bet pārējie tiek nolieti slapji no galvas līdz kājām dzēšanas darbu laikā.
Dzīvokļiem tipiskākā atlīdzība ir applūdināšanas risks. Šādu atlīdzību skaits jau vairākus gadus pastāvīgi pieaug un, augot iedzīves vērtībai, sasniedz pat 20 000 eiro. Ja agrāk kaimiņš kaimiņam šādas likstas piedeva, tagad cilvēki vairs nav ar mieru maksāt par to, kas sabojāts citu nolaidības, neuzmanības vai nedienu rezultātā, tāpēc izvēlas apdrošināt gan īpašumu, gan civiltiesisko atbildību. Salīdzinājumam – 2020. gadā bija 200 atlīdzību par appludināšanām, kur bojājumi pārsniedza 1000 eiro. 2023. gadā tās jau bija 500 atlīdzības, un tikai 30% gadījumu noplūdes cēlonis bija meklējams paša klienta atbildības zonā.
Pat ja mēs paši ievērojam ugunsdrošību, nelietojam bojātas elektrības rozetes un elektroiekārtas un uzmanīgi rīkojamies ar gāzes plīti, nekad nezinām, kas notiek pie kaimiņiem. BALTA pieredzē ir gadījumi, kad nopietni ugunsgrēki privātmājās izceļas, ugunij atnākot no kaimiņu mājas, un sevišķi lieli šie riski ir rindu mājās, dvīņu mājās un tuvu novietotās savrupmājās. 2018. gadā BALTA izmaksāja vairāk nekā 345 000 eiro īssavienojuma izraisītā ugunsgrēkā nopostītas guļbūves īpašniekam. Ņemot vērā inflāciju, šodien šī atlīdzības summa pārsniegtu 600 000 eiro. Un nevajag domāt, ka tā notiek tikai ar vecām ēkām. Konkrētajā gadījumā ēkai bija 10 gadu. No visiem ugunsgrēku gadījumiem tikai 50% notiek ēkās, kas vecākas par 50 gadiem. Nav arī tā, ka deg tikai koka ēkas. Puse no visiem ugunsgrēkiem izcēlušies mūra vai jaukta tipa ēkās. No ugunsnelaimes nav pasargāts neviens.
Autors ir apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes loceklis
The post Ar apdrošināšanu pret ugunsgrēku: svarīgi nenovērtēt par zemu atjaunošanas izmaksas appeared first on IR.lv.
