Šogad, gatavojoties jau 18. Čē Čē Čempionātam, kas ir Eiropā lielākais klašu saliedēšanās festivāls, veicām vecāku aptauju par viņu apmierinātību ar skolu un gaidām no tās. Uz jautājumu, kas, viņuprāt, ir svarīgākā skolas funkcija, vairāk nekā puse jeb 54% vecāku* atbildēja, ka skolas galvenais uzdevums ir sagatavot skolēnu tālākai dzīvei un attīstīt skolēnu caurviju prasmes, piemēram, kritiskā domāšana, spēja risināt konfliktus, līderība, prasme strādāt komandā, komunikācijas prasmes u.c. Tikai aptuveni 10% vecāku uzsvēra atzīmju un dažādu akadēmisko sasniegumu nozīmi.
Tas, ka vecākiem nav svarīgas atzīmes, nebūt nenozīmē, ka viņiem nav svarīgas bērnu zināšanas. Zināšanas ir svarīgas, tikai, visticamāk, ka vecākiem vairs nav būtiski, vai bērns kontroldarbā saņem 7 vai 9 balles – galvenais, ka viņam ir izpratne par mācību vielu.
Domāju, ka šāds vecāku redzējums ir atbilstošs mūsdienām, jo, arī raugoties no darba devēja pozīcijām, uzņēmējs darba pārrunās neprasīs kandidāta sekmju izrakstu. Darba devējs primāri pārliecināsies, vai kandidāts ir absolvējis kādu mācību iestādi, apspriedīs līdzšinējo profesionālo pieredzi un tālāk jau pārrunu gaitā un ar dažādu testu palīdzību vērtēs citas prasmes, piemēram, kritisko domāšanu, komunikācijas un lēmumu pieņemšanas spējas, prasmi strādāt komandā u.tml., kas ir būtiskas ikdienas darbā. Ja būs nepieciešamas kādas specifiskas tehniskās zināšanas, uzņēmums to darbiniekam iemācīs. Arī mēs, Tele2, rīkojamies līdzīgi, piemēram, apmācot jaunos klientu konsultantus un pārdevējus savā pārdošanas akadēmijā BŪTCamp, jo Latvijā nav izglītības iestādes, kas tos sagatavo.
Mūsdienu mainīgajā pasaulē tieši vēlme mācīties ir prasme, ko darba devēji vērtē ļoti augstu. Arī lielākā daļa vecāku (50%) mūsu veiktajā aptaujā atzina, ka viņiem svarīgi ir, lai bērns pēc skolas beigšanas ir apveltīts ar vēlmi mācīties un attīstīties. Šis, manuprāt, ir jautājums, pie kā mums visiem – skolotājiem, vecākiem, izglītības nozares speciālistiem – būtu jāpiedomā. Proti, kā radīt jauniešiem interesi par dažādu mācību priekšmetu apguvi, kā neapslāpēt viņu vēlmi attīstīties, pamanīt un neizniekot tos talantus, kas piemīt ikvienam jaunietim.
The post Ko mēs sagaidām no skolām? appeared first on IR.lv.
Šogad, gatavojoties jau 18. Čē Čē Čempionātam, kas ir Eiropā lielākais klašu saliedēšanās festivāls, veicām vecāku aptauju par viņu apmierinātību ar skolu un gaidām no tās. Uz jautājumu, kas, viņuprāt, ir svarīgākā skolas funkcija, vairāk nekā puse jeb 54% vecāku* atbildēja, ka skolas galvenais uzdevums ir sagatavot skolēnu tālākai dzīvei un attīstīt skolēnu caurviju prasmes, piemēram, kritiskā domāšana, spēja risināt konfliktus, līderība, prasme strādāt komandā, komunikācijas prasmes u.c. Tikai aptuveni 10% vecāku uzsvēra atzīmju un dažādu akadēmisko sasniegumu nozīmi.
Tas, ka vecākiem nav svarīgas atzīmes, nebūt nenozīmē, ka viņiem nav svarīgas bērnu zināšanas. Zināšanas ir svarīgas, tikai, visticamāk, ka vecākiem vairs nav būtiski, vai bērns kontroldarbā saņem 7 vai 9 balles – galvenais, ka viņam ir izpratne par mācību vielu.
Domāju, ka šāds vecāku redzējums ir atbilstošs mūsdienām, jo, arī raugoties no darba devēja pozīcijām, uzņēmējs darba pārrunās neprasīs kandidāta sekmju izrakstu. Darba devējs primāri pārliecināsies, vai kandidāts ir absolvējis kādu mācību iestādi, apspriedīs līdzšinējo profesionālo pieredzi un tālāk jau pārrunu gaitā un ar dažādu testu palīdzību vērtēs citas prasmes, piemēram, kritisko domāšanu, komunikācijas un lēmumu pieņemšanas spējas, prasmi strādāt komandā u.tml., kas ir būtiskas ikdienas darbā. Ja būs nepieciešamas kādas specifiskas tehniskās zināšanas, uzņēmums to darbiniekam iemācīs. Arī mēs, Tele2, rīkojamies līdzīgi, piemēram, apmācot jaunos klientu konsultantus un pārdevējus savā pārdošanas akadēmijā BŪTCamp, jo Latvijā nav izglītības iestādes, kas tos sagatavo.
Mūsdienu mainīgajā pasaulē tieši vēlme mācīties ir prasme, ko darba devēji vērtē ļoti augstu. Arī lielākā daļa vecāku (50%) mūsu veiktajā aptaujā atzina, ka viņiem svarīgi ir, lai bērns pēc skolas beigšanas ir apveltīts ar vēlmi mācīties un attīstīties. Šis, manuprāt, ir jautājums, pie kā mums visiem – skolotājiem, vecākiem, izglītības nozares speciālistiem – būtu jāpiedomā. Proti, kā radīt jauniešiem interesi par dažādu mācību priekšmetu apguvi, kā neapslāpēt viņu vēlmi attīstīties, pamanīt un neizniekot tos talantus, kas piemīt ikvienam jaunietim.
Vienlaikus gan ir jāatzīmē, ka skolas formālajā vidē atzīmes pašlaik ir vienīgais kritērijs, pēc kā iespējams vērtēt skolēnu sagatavotību un arī skolas pieeju skolēnu sagatavošanā dzīvei. Vai nākotnē tam jābūt vienīgajai mērkauklai, domāju, ir diskutējams jautājums. Arī vecāki mūsu veiktajā aptaujā visvairāk (37%) skolas kritizē par to, ka tās nevelta pietiekami lielu uzmanību caurviju prasmēm. Iespējams, ka kritika ir vietā, bet tikpat liela ir iespējamība, ka vecākiem nav objektīvu “rīku” kā novērtēt, vai skola pietiekami attīsta šīs prasmes.
Darba devēju attieksme pret atbilstošiem talantu kritērijiem ir mainījusies. To atzīst gan darba devēji pasaulē, gan Latvijā. Piemēram, Pasaules Ekonomikas foruma pētījumā Future of Jobs 2023 minētas vairākas power skills jeb caurviju prasmes, kuras novērtē darba devēji un kas darba ņēmējiem ļauj potenciāli gūt lielākus ienākumus. Pēc uzņēmēju domām, visstraujāk nozīme pieaug tādām prasmēm kā zinātkāre un mūžizglītība, psiholoģiskā noturība, elastība un spēja ātri pieņemt lēmumus (agility), motivācija un apzinātība. Līdzīgu aptauju pirms kāda laika veicām arī Latvijas uzņēmēju vidū**, un tur kā būtiskākās tika minētas komunikācijas prasmes, kritiskā domāšana, spēja strādāt komandā, līderība, spēja pašorganizēties un pieņemt lēmumus.
Caurviju prasmes ir jaunā darba vietas “valūta”. Tās ir viegli pārnesamas uz dažādām nozarēm, turklāt nozīmīgas visām amatu pozīcijām – nav svarīgi, vai esi projektu vadītājs, direktors, inženieris vai iekārtu operators. Tas savukārt nozīmē iespēju vieglāk veikt karjeras virzienu maiņu vai ātrāk virzīties pa profesionālajām karjeras kāpnēm.
Autore ir Tele2 personāla departamenta direktore
* Tele2 veica aptauju sadarbībā ar Norstat 2024. gada februārī un tajā piedalījās 500 vecāki (viens vai vairāk bērni) 25-65 gadu vecumā.
** Tele2 veica aptauju sadarbībā ar Norstat 2023. gada martā un tajā piedalījās 539 uzņēmumi.
The post Ko mēs sagaidām no skolām? appeared first on IR.lv.
