Pērn eksporta kritums bija viens no būtiskākajiem iemesliem, kas kavēja ekonomikas attīstību. Preču eksports vēl arvien ir vājš, tomēr pēdējā pusgada laikā tas ir stabilizējies un pat sācis lēnām uzlaboties.
Ja salīdzinām ar pērnā gada janvāri, šis gads iesākās ar pavisam niecīgu kritumu preču eksporta vērtībā gada laikā – tas bija labākais rezultāts kopš 2023. gada pavasara. Turklāt, izņemot ārā eksporta cenu ietekmi, fiziskie apjomi pat bija nedaudz augstāki nekā 2023. gada janvārī. Februāris ir bijis mazāk jaudīgs. CSP dati rāda, ka preču eksporta vērtība februārī samazinājās par 5,4%, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn.
Savukārt eksporta fiziskie apjomi, kas koriģēti ar apstrādes rūpniecības uzņēmumu cenām eksportā, saruka par nepilniem 2%. Tas rāda, ka eksporta atkopšanās, visticamāk, nebūs ne ātra, ne gluda.
Februārī preču eksporta vērtības samazināšanos par nepilniem 86 miljoniem eiro, salīdzinot ar pērno februāri, visbūtiskāk veicināja kritums dabasgāzes gāzveida stāvoklī (par 64 miljoniem eiro) eksportā. Tas saistīts ar gāzes cenu kritumu un eksporta pārtrūkumu uz Somiju Balticonnector gāzesvada bojājumu dēļ. Gaidāms, ka šis gāzesvads pēc aptuveni pusgada pārtraukuma varēs atsākt darboties aprīļa otrajā pusē. Nozīmīgs kritums bija vērojams arī tādās preču eksporta grupās kā elektroiekārtas (par 24 miljoniem), koksnes produkti (par 21 miljonu), graudaugi un eļļas augi (par 18 miljoniem eiro), kā arī dzērieni (par 12 miljoniem eiro).
The post Eksporta viļņošanās appeared first on IR.lv.
Pērn eksporta kritums bija viens no būtiskākajiem iemesliem, kas kavēja ekonomikas attīstību. Preču eksports vēl arvien ir vājš, tomēr pēdējā pusgada laikā tas ir stabilizējies un pat sācis lēnām uzlaboties.
Ja salīdzinām ar pērnā gada janvāri, šis gads iesākās ar pavisam niecīgu kritumu preču eksporta vērtībā gada laikā – tas bija labākais rezultāts kopš 2023. gada pavasara. Turklāt, izņemot ārā eksporta cenu ietekmi, fiziskie apjomi pat bija nedaudz augstāki nekā 2023. gada janvārī. Februāris ir bijis mazāk jaudīgs. CSP dati rāda, ka preču eksporta vērtība februārī samazinājās par 5,4%, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn.
Savukārt eksporta fiziskie apjomi, kas koriģēti ar apstrādes rūpniecības uzņēmumu cenām eksportā, saruka par nepilniem 2%. Tas rāda, ka eksporta atkopšanās, visticamāk, nebūs ne ātra, ne gluda.
Februārī preču eksporta vērtības samazināšanos par nepilniem 86 miljoniem eiro, salīdzinot ar pērno februāri, visbūtiskāk veicināja kritums dabasgāzes gāzveida stāvoklī (par 64 miljoniem eiro) eksportā. Tas saistīts ar gāzes cenu kritumu un eksporta pārtrūkumu uz Somiju Balticonnector gāzesvada bojājumu dēļ. Gaidāms, ka šis gāzesvads pēc aptuveni pusgada pārtraukuma varēs atsākt darboties aprīļa otrajā pusē. Nozīmīgs kritums bija vērojams arī tādās preču eksporta grupās kā elektroiekārtas (par 24 miljoniem), koksnes produkti (par 21 miljonu), graudaugi un eļļas augi (par 18 miljoniem eiro), kā arī dzērieni (par 12 miljoniem eiro).
Savukārt visbūtiskākais pieaugums tika reģistrēts farmaceitisko produktu eksportā (par 21 miljonu eiro), kā arī dzelzs un tērauda eksportā (par 14 miljoniem eiro) – pārsvarā dzelzs un tērauda atkritumi un lūžņi. Farmaceitisko produktu eksports būtiski pieauga uz Krieviju, kas vēl aizvien ir nozīmīgs nozares eksporta galamērķis (pērn tur nonāca 16% no nozares eksporta vērtības). Farmācijas nozarei ir īpaši sarežģīti un laikietilpīgi pārorientēties uz jauniem tirgiem.
Gan uzņēmumu aptaujas, gan arī dažādi ekonomiku raksturojoši rādītāji liecina, ka pieprasījums eksporta tirgos saglabājas vārgs. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu vērtējumā situācija ar eksporta pasūtījumiem šī gada sākumā ir par kripatiņu labāka nekā pirms gada, tomēr vēsturiskā salīdzinājumā pasūtījumu ir būtiski mazāk. Nedaudz lielāks optimisms vērojams eksporta pasūtījumu prognozēs tuvākajiem mēnešiem, kas, iespējams, ir nedaudz pāragrs. Labā ziņa ir tāda, ka parādās pirmie signāli par atgūšanos tirdzniecības partnervalstu ekonomikās. Tomēr ekonomikas motora iekurbulēšanai būs nepieciešamas zemākas procentu likmes un laiks. Procentu likmju samazinājumu varam gaidīt vasaras sākumā, savukārt būtiskāku izaugsmi eksportā vien nākamgad.
Autore ir Swedbank vecākā ekonomiste
The post Eksporta viļņošanās appeared first on IR.lv.
