Cīņā ar klimata pārmaiņām zaļais kurss, dažādi starptautiski regulējumi, Eiropas Savienības (ES) taksonomija, pāreja uz oglekļa neitrālu darbību nav vairs reti un nedzirdēti vārdu savienojumi, ko izmanto šaurā lokā, bet gan daudzu organizāciju un uzņēmēju ikdiena. Kā ilgtspējas jautājumi un klimata pārmaiņas ietekmējušas uzņēmumus un kā ar šiem izaicinājumiem cīnīties turpmāk?
Ja vēl pirms pāris gadiem ilgtspējas jēdziens ne tikai politiskā līmenī, bet arī ikdienas dzīvē un uzņēmējdarbībā bija tikai savos pirmsākumos, tad patlaban tā ir vajadzība, tostarp uzņēmumu ilgtermiņa mērķu sasniegšanā. Tāpat kā ikvienu no mums, arī uzņēmumu un organizāciju darbību jo īpaši ietekmē laikapstākļi, kas klimata pārmaiņu ietekmē kļūst arvien ekstrēmāki. Tajā pašā laikā vēl nebijušus izaicinājumus rada centieni panākt oglekļa neitralitāti. Tomēr, finanšu partnera acīm raugoties, mazāka ekoloģiskā pēda nodrošina uzņēmumam labākus nosacījumus aizdevuma ņemšanai un ir konkurences priekšrocība sadarbības partneru atrašanā, jo nākotnē biznesa veiksmi lielā mērā noteiks tas, cik ātri uzņēmums pielāgosies jaunajiem nosacījumiem.
Iesākumā uzņēmējiem jāapzinās klimata pārmaiņu riski, jo tie savus zobus parāda jau šodien – piemēram, nepietiekams risku novērtējums var negatīvi ietekmēt uzņēmuma darbības rezultātus.
Riski, kas jāņem vērā, ir dažādi un var arī atšķirties atkarībā no uzņēmējdarbības nozares. Piemēram, fizikālais risks nozīmē gatavību situācijām, kad ekonomiskos rādītājus ietekmē dažādi klimata pārmaiņām raksturīgi laikapstākļi, piemēram, karstuma viļņi, plūdi, sausums, mežu ugunsgrēki. Lai gan tas visvairāk ietekmē piegādātājus un piegādes ķēdēs strādājošos, tas potenciāli var apdraudēt arī ražošanas uzņēmumus un patērētājus. Tāpat uzņēmumus var skart tā sauktais pārejas risks, kas attiecas uz pārmaiņām, ko rada pāreja uz oglekļa neitrālu ekonomiku, un laicīga nepielāgošanās tām. Piemēram, ja esošās tehnoloģijas netiek nomainītas pret jaunākām un efektīvākām, vai nespēja pielāgoties izmaiņām tiesību aktos konkrētā reģionā vai valstī. Šo risku identificēšana un pasākumi to ietekmes mazināšanai ir būtisks faktors, lai saglabātu uzņēmuma noturību pret klimata pārmaiņām – jo mazāka ir uzņēmuma darbības radītā oglekļa dioksīda “pēda” un veiksmīgāk novērsti ar klimata pārmaiņām saistītie riski, jo lielākas ir tā izredzes gūt panākumus “zaļajā” pasaulē, kas ilgtermiņā arī izmaksās mazāk.
The post Kā uzņēmumi sev var palīdzēt klimata pārmaiņu priekšā? appeared first on IR.lv.
Cīņā ar klimata pārmaiņām zaļais kurss, dažādi starptautiski regulējumi, Eiropas Savienības (ES) taksonomija, pāreja uz oglekļa neitrālu darbību nav vairs reti un nedzirdēti vārdu savienojumi, ko izmanto šaurā lokā, bet gan daudzu organizāciju un uzņēmēju ikdiena. Kā ilgtspējas jautājumi un klimata pārmaiņas ietekmējušas uzņēmumus un kā ar šiem izaicinājumiem cīnīties turpmāk?
Ja vēl pirms pāris gadiem ilgtspējas jēdziens ne tikai politiskā līmenī, bet arī ikdienas dzīvē un uzņēmējdarbībā bija tikai savos pirmsākumos, tad patlaban tā ir vajadzība, tostarp uzņēmumu ilgtermiņa mērķu sasniegšanā. Tāpat kā ikvienu no mums, arī uzņēmumu un organizāciju darbību jo īpaši ietekmē laikapstākļi, kas klimata pārmaiņu ietekmē kļūst arvien ekstrēmāki. Tajā pašā laikā vēl nebijušus izaicinājumus rada centieni panākt oglekļa neitralitāti. Tomēr, finanšu partnera acīm raugoties, mazāka ekoloģiskā pēda nodrošina uzņēmumam labākus nosacījumus aizdevuma ņemšanai un ir konkurences priekšrocība sadarbības partneru atrašanā, jo nākotnē biznesa veiksmi lielā mērā noteiks tas, cik ātri uzņēmums pielāgosies jaunajiem nosacījumiem.
Iesākumā uzņēmējiem jāapzinās klimata pārmaiņu riski, jo tie savus zobus parāda jau šodien – piemēram, nepietiekams risku novērtējums var negatīvi ietekmēt uzņēmuma darbības rezultātus.
Riski, kas jāņem vērā, ir dažādi un var arī atšķirties atkarībā no uzņēmējdarbības nozares. Piemēram, fizikālais risks nozīmē gatavību situācijām, kad ekonomiskos rādītājus ietekmē dažādi klimata pārmaiņām raksturīgi laikapstākļi, piemēram, karstuma viļņi, plūdi, sausums, mežu ugunsgrēki. Lai gan tas visvairāk ietekmē piegādātājus un piegādes ķēdēs strādājošos, tas potenciāli var apdraudēt arī ražošanas uzņēmumus un patērētājus. Tāpat uzņēmumus var skart tā sauktais pārejas risks, kas attiecas uz pārmaiņām, ko rada pāreja uz oglekļa neitrālu ekonomiku, un laicīga nepielāgošanās tām. Piemēram, ja esošās tehnoloģijas netiek nomainītas pret jaunākām un efektīvākām, vai nespēja pielāgoties izmaiņām tiesību aktos konkrētā reģionā vai valstī. Šo risku identificēšana un pasākumi to ietekmes mazināšanai ir būtisks faktors, lai saglabātu uzņēmuma noturību pret klimata pārmaiņām – jo mazāka ir uzņēmuma darbības radītā oglekļa dioksīda “pēda” un veiksmīgāk novērsti ar klimata pārmaiņām saistītie riski, jo lielākas ir tā izredzes gūt panākumus “zaļajā” pasaulē, kas ilgtermiņā arī izmaksās mazāk.
Pasaulē jau ir izstrādātas dažādas metodoloģijas, kā noteikt uzņēmumu ietekmi uz vidi caur siltumnīcefekta gāzu emisijām un kā šo ietekmi mazināt. Tāpēc organizācijām ir būtiski definēt, kādas potenciālas iespējas un resursi ir katra paša vai organizācijas rīcībā, lai ieviestu vajadzīgās pārmaiņas, kā arī tikpat svarīgi ir spēt noteikt sasniegtos rezultātus. Tam var palīdzēt tā sauktie zinātnē balstītie mērķi jeb Science Based Targets siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai. Tie var kalpot kā noderīgs instruments, lai spertu pirmos soļus ilgtspējīgākas uzņēmējdarbības virzienā – noteikt, definēt un mērītu savus rezultātus, kas ir balstīti zinātnē.
Arī mēs savā uzņēmējdarbībā integrējam zinātnē balstītus mērķus SEG emisiju samazināšanai, kas palīdz definēt skaidrus sasniedzamos rezultātus un uzlabo iespējas īstenot ilgtspējīgus darbības procesus – jau šobrīd ilgstoši strādājam, lai samazinātu radīto emisiju apjomu, tāpat ieviešam ES taksonomijas sistēmu un turpinām stiprināt vides, sociālās un pārvaldības aspektus.
Atpakaļceļa no zaļā kursa vairs īsti nav, un tā būs nepieciešamība organizāciju ikdienā. Tāpēc, īstenojot videi nedraudzīgu biznesu, būs arvien grūtāk piesaistīt ārēju finansējumu, jo arī starptautiskie investori raugās uz sadarbību ar tādiem uzņēmumiem, kuri darbojas, ievērojot ilgtspējas principus, jo pretējā gadījumā tas ir risks viņu ieguldījumiem. Nākotnē biznesa veiksmi lielā mērā noteiks spēja pielāgoties jaunajiem nosacījumiem. Tomēr skaidrs, ka izaicinājumu netrūks, jo ilgtspējas jautājumiem ir globāls raksturs, un to risināšanai nepieciešama arī starptautiska sadarbība.
Laba klimata risku pārvaldība var pavērt uzņēmumam jaunas iespējas un konkurences priekšrocības. Tā kā šīs stratēģijas īstenošana ir soļi “zaļākas” nākotnes virzienā, videi draudzīgas domāšanas pieņemšanai vajadzētu būt katra uzņēmuma galvenajai prioritātei un daļai no biznesa stratēģijas. Tiek sagaidīts, ka ar katru gadu arvien paaugstināsies to uzņēmumu skaits, kas varēs iesniegt pašu aprēķinātās uzņēmuma radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Galvenais ir uzsākt pārmaiņas, kaut šķiet, ka pirmie soļi ir nenozīmīgi. Pat mazākā darbība ilgtspējīgākas saimniekošanas veicināšanai var dot lielu ietekmi ilgtermiņā ne tikai pašam uzņēmumam, bet arī Baltijas, pat Eiropas un globālā līmenī.
Autore ir Luminor bankas ilgtspējas eksperte
The post Kā uzņēmumi sev var palīdzēt klimata pārmaiņu priekšā? appeared first on IR.lv.
