2022. gada novembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu par oglekļa piesaistes sertifikācijas sistēmas izveidi (CRCF). Tās mērķis – izveidot vienotu noteikumu kopumu, saskaņā ar kuru darbotos visi Eiropas Savienības (ES) oglekļa piesaistes projekti. Kopš pirmā priekšlikuma apritējis vairāk nekā gads, un 20. februārī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija panākusi vienošanos par CRCF regulējumu, apliecinot apņemšanos nodrošināt oglekļa tirgum nepieciešamo uzticamību un caurskatāmību.
Brīvprātīgais oglekļa tirgus ir sistēma, kas paredzēta oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai. Tas joprojām ir agrīnā stadijā, taču vienlaikus strauji aug un mainās.
2023. gads oglekļa tirgū nebūt nebija viegls, jo sabiedrības uzmanība tika pievērsta daudziem problemātiskiem projektiem. Izaicinājumi un gūtās mācības nozarē apliecina – oglekļa kredītu pircējiem ir nepieciešama caurskatāmība un pārliecība, ka projekti patiešām sniedz solīto labumu dabai, savukārt projekta dalībniekiem, piemēram, lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem, jāgūst pārliecība, ka oglekļa tirgus pastāvēs arī pēc 10 gadiem un ieguvums no iesaistīšanās būs ilgtermiņa. CRCF sistēma nodrošina abus.
Regulējuma galvenais mērķis ir novērst zaļmaldināšanu un palīdzēt sasniegt ES mērķus klimata un vides jomā. To var panākt ar vienotu sertifikācijas sistēmu, kas nodrošina pilnvērtīgu un augstas kvalitātes oglekļa piesaistes procesu. Sistēma sertificēs četru veidu oglekļa piesaistes darbības: pastāvīgu oglekļa piesaisti (piemēram, tiešo gaisa uztveršanu), pagaidu oglekļa uzglabāšanu ilgtermiņa produktos (piemēram, koka būvizstrādājumos), pagaidu oglekļa uzglabāšanu ar apmežošanas palīdzību un augsnes emisiju samazināšanu lauksaimniecības nozarē.
The post Kā jaunais ES regulējums mainīs oglekļa tirgu? appeared first on IR.lv.
2022. gada novembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu par oglekļa piesaistes sertifikācijas sistēmas izveidi (CRCF). Tās mērķis – izveidot vienotu noteikumu kopumu, saskaņā ar kuru darbotos visi Eiropas Savienības (ES) oglekļa piesaistes projekti. Kopš pirmā priekšlikuma apritējis vairāk nekā gads, un 20. februārī Eiropas Parlaments, Padome un Komisija panākusi vienošanos par CRCF regulējumu, apliecinot apņemšanos nodrošināt oglekļa tirgum nepieciešamo uzticamību un caurskatāmību.
Brīvprātīgais oglekļa tirgus ir sistēma, kas paredzēta oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai. Tas joprojām ir agrīnā stadijā, taču vienlaikus strauji aug un mainās.
2023. gads oglekļa tirgū nebūt nebija viegls, jo sabiedrības uzmanība tika pievērsta daudziem problemātiskiem projektiem. Izaicinājumi un gūtās mācības nozarē apliecina – oglekļa kredītu pircējiem ir nepieciešama caurskatāmība un pārliecība, ka projekti patiešām sniedz solīto labumu dabai, savukārt projekta dalībniekiem, piemēram, lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem, jāgūst pārliecība, ka oglekļa tirgus pastāvēs arī pēc 10 gadiem un ieguvums no iesaistīšanās būs ilgtermiņa. CRCF sistēma nodrošina abus.
Regulējuma galvenais mērķis ir novērst zaļmaldināšanu un palīdzēt sasniegt ES mērķus klimata un vides jomā. To var panākt ar vienotu sertifikācijas sistēmu, kas nodrošina pilnvērtīgu un augstas kvalitātes oglekļa piesaistes procesu. Sistēma sertificēs četru veidu oglekļa piesaistes darbības: pastāvīgu oglekļa piesaisti (piemēram, tiešo gaisa uztveršanu), pagaidu oglekļa uzglabāšanu ilgtermiņa produktos (piemēram, koka būvizstrādājumos), pagaidu oglekļa uzglabāšanu ar apmežošanas palīdzību un augsnes emisiju samazināšanu lauksaimniecības nozarē.
Papildus tam oglekļa projektu izstrādātāji aktīvi sadarbojas ar starptautiskām standartu un sertifikācijas iestādēm, piemēram, Verra un Gold Standard, tādējādi radot augstu uzticamības garantijas līmeni abām iesaistītajām pusēm.
90% oglekļa kredītu, kas patlaban pieejami tirgū, tiek radīti, samazinot emisijas, piemēram, aizstājot fosilo kurināmo ar atjaunīgo enerģiju, kamēr vien 3% kredītu tiek radīti oglekļa piesaistes procesā, taču pieprasījums pēc tā ir liels un tikai turpina pieaugt.
Jaunais regulējums var mainīt šo līdzsvaru, un tirgus jau pašlaik virzās no emisiju mazināšanas projektiem uz oglekļa piesaistes projektiem. Tirgus eksperti ir salīdzinājuši šo regulējumu ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) pieņemšanu, jo tam ir līdzvērtīgs potenciāls nostiprināties par vispārzināmu globālu standartu.
Pēc institūciju panāktās vienošanās regulējums tālāk tiks virzīts uz īstenošanas posmu un galīgo apstiprināšanu, taču prognozes liecina, ka sistēma pilnībā sāks darboties ne agrāk kā 2025. gadā. 20. februārī spertajam solim ir liela nozīme, jo lielāka uzticēšanās un pārredzamība, ko paredz regulējums, veicinās straujāku Eiropas oglekļa tirgus attīstību un līdz ar to plašākas peļņas iespējas arī Latvijas lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem.
Autors ir Arbonics mežsaimniecības eksperts
The post Kā jaunais ES regulējums mainīs oglekļa tirgu? appeared first on IR.lv.
