Latvija varētu kļūt par vienu no digitalizācijas pionieriem pasaulē. Taču vienkāršība risinājumos un birokrātiskais slogs, mēģinot saņemt valsts atbalstu digitalizācijai, bieži vien ir lielāks nekā spēja izpildīt prasības atbalsta saņemšanai.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) vēl jūnijā paziņoja, ka Ekonomikas ministrija (EM) plāno ieguldīt 139,4 miljonus eiro un ieviest piecas Atveseļošanas fonda atbalsta programmas uzņēmumu digitālās transformācijas sekmēšanai. Tā līdz 2026. gada 30. jūnijam plānots sniegt atbalstu vismaz 7000 komersantiem. Līdz 7. novembrim LIAA ir spējis noslēgt precīzi 13 atbalsta līgumus – tātad apmēram četrus atbalsta līgumus mēnesī. Ja turpināsim tādā ātrumā, tad 7000 uzņēmējiem atbalstu varēsim izsniegt tikai 145 gados.
Es neredzu, kā EM spēs tikt galā ar šo uzdevumu. Mūsu pieredze liecina, ka uzņēmējiem zaudētais laiks, gaidot atbalstu no valsts, ir vērtīgāks nekā digitalizēties par savu naudu. Nav nepieciešams izveidot 30 soļu programmu, lai uzņēmums tiktu pie 5000 eiro. Ja Eiropas Savienība (ES) ir piešķīrusi naudu digitalizācijai, neredzu ekonomisko pamatojumu valstiskā līmenī izstrādāt neprātīgi sarežģītu sistēmu, lai pieteiktos tai.
Šajā ziņā Latvija varētu smelties piemēru no Igaunijas. Kaimiņvalsts valsts iestādēm nav uzstādījuma, ka potenciālais atbalsta saņēmējs apkrāps valsti, bet tās tic, ka uzņēmums šo naudu ieguldīs lietderīgi, radot pievienoto vērtību, ko atgriezīs valstij jaunu nodokļu veidā.
The post Vai tiešām vajadzīgi 145 gadi, lai digitalizētu Latviju? appeared first on IR.lv.
Latvija varētu kļūt par vienu no digitalizācijas pionieriem pasaulē. Taču vienkāršība risinājumos un birokrātiskais slogs, mēģinot saņemt valsts atbalstu digitalizācijai, bieži vien ir lielāks nekā spēja izpildīt prasības atbalsta saņemšanai.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) vēl jūnijā paziņoja, ka Ekonomikas ministrija (EM) plāno ieguldīt 139,4 miljonus eiro un ieviest piecas Atveseļošanas fonda atbalsta programmas uzņēmumu digitālās transformācijas sekmēšanai. Tā līdz 2026. gada 30. jūnijam plānots sniegt atbalstu vismaz 7000 komersantiem. Līdz 7. novembrim LIAA ir spējis noslēgt precīzi 13 atbalsta līgumus – tātad apmēram četrus atbalsta līgumus mēnesī. Ja turpināsim tādā ātrumā, tad 7000 uzņēmējiem atbalstu varēsim izsniegt tikai 145 gados.
Es neredzu, kā EM spēs tikt galā ar šo uzdevumu. Mūsu pieredze liecina, ka uzņēmējiem zaudētais laiks, gaidot atbalstu no valsts, ir vērtīgāks nekā digitalizēties par savu naudu. Nav nepieciešams izveidot 30 soļu programmu, lai uzņēmums tiktu pie 5000 eiro. Ja Eiropas Savienība (ES) ir piešķīrusi naudu digitalizācijai, neredzu ekonomisko pamatojumu valstiskā līmenī izstrādāt neprātīgi sarežģītu sistēmu, lai pieteiktos tai.
Šajā ziņā Latvija varētu smelties piemēru no Igaunijas. Kaimiņvalsts valsts iestādēm nav uzstādījuma, ka potenciālais atbalsta saņēmējs apkrāps valsti, bet tās tic, ka uzņēmums šo naudu ieguldīs lietderīgi, radot pievienoto vērtību, ko atgriezīs valstij jaunu nodokļu veidā.
Arī Eiropas Komisija ir secinājusi, ka digitalizācija, demogrāfiskās pārmaiņas, starpnozaru izaicinājumi un pieaugošie izdevumi ir problēmas, ar ko saskaras valsts pārvaldes visā Eiropā.
Darba grupu sanāksmēs valsts līmenī cilvēki piedāvā lieliskas idejas, taču bez vienkāršas lietošanas instrukcijas, sistēma nav ērta. Reizēm, mēģinot digitalizēties, pietrūkst vienkāršības. Latvijā ir daudz labu digitālo pakalpojumu, ko cilvēki arvien plašāk izmanto ikdienā, piemēram, e-paraksts, portālā Latvija.lv pieejamie pakalpojumi, internetbanka un Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēma. Visu šo risinājumu panākumu atslēga ir salīdzinošā vienkāršība, kas pietrūkst citos projektos. Jo, ja pakalpojumu jebkurš cilvēks var viegli lietot, tad digitālo rīku arī aktīvi izmanto.
Inovācijas ir pasaules dzinējspēks un inovatīvākas vides radīšanai vajag valdības, uzņēmumu un skolu kopīgu darbu, izskanējis no Ministru kabineta Tehnoloģiju forumā 5G Techritory. Taču, lai arī Latvija ir iezīmējusies pasaules tehnoloģiju inovatoru kartē ar spēcīgu interneta pieslēgumu un vienu no ātrākajiem internetiem pasaulē, joprojām atpaliekam praktiskos, vienkāršos risinājumos.
Latvijā ir jāmaina domāšana jeb mindset, lai padarītu vienkāršāku digitalizācijas attīstību ar ES fondu līdzfinansējumu. Kolīdz CFLA/LIAA/EM ierēdņi spēs paskatīties uz digitalizācijas fondu no risinājumu lietotāja pozīcijām, pavērsies iespēja efektivitātes pieaugumam. Rezultātā tas veicinās valsts mēroga attīstību, sniegs impulsu nepārliecinātajam un piesardzīgajam ikdienas uzņēmējam pamēģināt, mainīties, noticēt. Mūsu pieredze parāda, ka uzņēmēji arvien vairāk novērtē digitalizācijas ieguvumus, ietaupot laiku un cilvēkresursus citu vērtīgāku darbu paveikšanai, pretstatā manuālajām darbībām.
Arī EM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas gaitu secināts, ka darba tirgu turpinās spēcīgi ietekmēt digitalizācijas tendences un darbavietu automatizācija. Lielākais darbavietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamu darbību īpatsvaru, kā arī ar tiešo apkalpošanu saistītās profesijās. [3.]
Latvijā ir vismaz teorētiska un konceptuāla izpratne par nepieciešamību efektīvāk attīstīt digitalizāciju, lai ne vien novērstu skaudro darbaspēka trūkumu valstī, bet arī radītu daudzus nākotnes eksporta produktus.
Taču realitātē IT ieviešanas procesi attīstās lēni. Tā, piemēram, uzņēmējiem ir komplicēti iegūt grantus digitalizācijas attīstībai un tās sniegtās priekšrocības ieviest savā biznesā. Līdz ar to jāizskauž birokrātija, padarot digitalizāciju ar valsts piedāvāto instrumentu starpniecību vienkāršāku un pieejamāku.
Komercuzņēmumi ir ieinteresēti, lai klienti arvien plašāk izmantotu viņu ieviesto digitālo pakalpojumu, nevis zvanītu, rakstītu vai nāktu uz filiāli saņemt pakalpojumu klātienē. Ja pakalpojuma saņemšana ir vienkārša un jebkuram cilvēkam īstenojama, tad digitālo rīku arī aktīvi izmanto.
Piemēram, patlaban ir iecere uzlabot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību valsts līmenī, lai sasniegtu izšķirošo pagriezienu digitalizācijā. Proti, ja esi digitālais čempions ar modernu kases sistēmu, būtiski samazinās birokrātija nodokļu nomaksā. Daudz vienkāršāk kļūst nosūtīt atskaites VID e-pastā, neievadot konkrētu adresi, informāciju par juridisko personu un citus raksturlielumus VID datubāzē. Šis jau ir pareizais virziens un domāšana ceļā uz digitalizāciju.
Labs piemērs un palīgs maksājumu reģistrēšanā un korektu atskaišu veidošanā ir plaukstas kases aparāts Tiki-Taka PAY, kas spēj nodrošināt datu tiešsaistes apmaiņu ar grāmatvedības sistēmu. Šis inovatīvais risinājums ir ieguvis labu un stabilu vietu nozarēs, kurās klientam nepieciešams piegādāt preci vai pakalpojumu, piemēram, pārtikas un preču interneta tirdzniecībā ar piegādi uz mājām, izbraukuma tirdzniecībā, sabiedriskajā transportā un tml. Pircējiem apmaksājot digitālo čeku, kases aparāts automātiski spēj tiešsaistē atjaunot komersanta noliktavas datus. Savukārt, ar šāda tipa digitālo rīko, pārdodot biļetes sabiedriskajā transportā, uzņēmuma sistēma automātiski iegūst biļetes pārdošanas ģeogrāfiskās lokācijas datus. Pateicoties šādiem digitalizācijas risinājumiem, ieguvējs ir arī VID, jo uzņēmumu atskaites tiek iesniegtas korektas un savlaicīgi.
Kopumā digitālie risinājumi turpinās attīstīties un arvien vairāk uzņēmēju novērtēs to sniegtās priekšrocības gan laika ekonomijas, gan naudas ieguves ziņā. Jautājums, cik ātri valsts spēs restrukturizēties un praktiski atvieglot uzņēmēju iespējas digitalizēties.
Autors ir SIA Datakom inovāciju direktors
The post Vai tiešām vajadzīgi 145 gadi, lai digitalizētu Latviju? appeared first on IR.lv.
