Saskaņā ar starptautisko pārskatu par inovatīvo medikamentu pieejamību un kompensāciju 2017.-2020.gada periodā, Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā pievienoti vēl 28 jaunākās paaudzes medikamenti, pirmo reizi vēsturē apsteidzot Lietuvu, kur reģistrēti 26 patentēti produkti no šajā laikā Eiropā reģistrētajiem 160 medikamentiem. Tomēr Latvija joprojām krietni atpaliek no Igaunijas, kur pacientiem pieejams 41 jaunais medikaments, un Eiropas vidējā rādītāja, kas ir 74. Latvijā inovatīvo medikamentu pieejamības nodrošināšanā ledus visbeidzot ir sakustējies, tomēr esam tikai ceļa sākumā, lai rāptos ārā no dziļas bedres.
The post Ceļa sākumā, lai rāptos ārā no dziļās medikamentu nepieejamības bedres appeared first on IR.lv.
Saskaņā ar starptautisko pārskatu par inovatīvo medikamentu pieejamību un kompensāciju 2017.-2020.gada periodā, Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā pievienoti vēl 28 jaunākās paaudzes medikamenti, pirmo reizi vēsturē apsteidzot Lietuvu, kur reģistrēti 26 patentēti produkti no šajā laikā Eiropā reģistrētajiem 160 medikamentiem. Tomēr Latvija joprojām krietni atpaliek no Igaunijas, kur pacientiem pieejams 41 jaunais medikaments, un Eiropas vidējā rādītāja, kas ir 74. Latvijā inovatīvo medikamentu pieejamības nodrošināšanā ledus visbeidzot ir sakustējies, tomēr esam tikai ceļa sākumā, lai rāptos ārā no dziļas bedres.
Ikgadējā Eiropas farmācijas rūpniecības un asociācijas federācijas (EFPIA) pārskatā par inovatīvo medikamentu pieejamību un kompensāciju 2017.-2020.gada periodā (Patients W.A.I.T.Indicator 2021), Latvija Eiropas līmenī ierindojas par pāris pozīcijām augstāk, nekā iepriekš. Līdz gada 1. janvārim Eiropā no 2017. līdz 2020. gadam tika reģistrēti 160 jauni medikamenti, no kuriem Latvijas pacientiem ir pieejami 28.
Pacientiem labvēlīgākā situācija ir Vācijā, kur faktiski tiek nodrošināta pieeja gandrīz visiem jaunajiem produktiem, kurus zinātnieki ir izgudrojuši – Vācijā no 160 jaunākās paaudzes medikamentiem pārskata periodā ir pieejami 147, Eiropas vidējam rādītājam esot 74.
Turklāt Vācija ierindojas arī pirmajā vietā attiecībā uz laiku, cik ilgi pacientiem ir jāgaida pieeja jaunajam medikamentam, gaidīšanas laikam esot 133 dienu robežās.
Aizvadītajos gados ir ieguldīts intensīvs un aktīvs darbs, lai Latvija spētu nodrošināt saviem pacientiem aizvien jaunākus medikamentus iespējami lielākā apjomā un īsākā laikā. Pēdējo trīs gadu laikā ir trīskāršots inovatīvo medikamentu skaits, kas ir iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā, savukārt gaidīšanas laiks, cik pacientiem jāgaida līdz jaunākajām zālēm kopš to apstiprināšanas un reģistrācijas Eiropā, ir sarucis no vairāk kā 900 dienām līdz 627. Pie sasniegtā apstāties nedrīkst, jo ir vēl daudz darāmā, lai mēs sasniegtu Eiropas vidējos rādītājus jaunākās paaudzes medikamentu pieejamībā, bet nevar noliegt, ka visbeidzot lēmumu pieņēmēju vidū ledus ir sakustējies.
Par to, ka vajadzības un darāmā inovatīvo zāļu pieejamības veicināšanā Latvijā ir daudz, liecina datu analīze par dažādu slimību grupām. Pārskata periodā secināts, ka onkoloģiskajiem pacientiem Latvijā nav pieejami 83% no jaunajiem reģistrētajiem medikamentiem, sliktākā pozīcijās esot tikai pacientiem Kazahstānā, kur nav pieejami 95% inovatīvo medikamentu. Tiesa gan, situācija varētu mainīties, analizējot jau šim gadam piešķirto papildus finansējumu vairāk nekā 20 miljonu eiro apjomā, kas noteikti uzlabos Latvijas situāciju jau nākamajā pārskata ziņojumā.
Vienlaikus kopumā ir diezgan precīzi teikts, ka Latvijas zemais punkts jeb bedre no kuras kopīgiem spēkiem jāizkāpj, lai pietuvotos Eiropas vidējiem rādītājiem vai vismaz kaimiņu igauņu indikatoriem attiecībā uz inovatīvo zāļu pieejamību, ir samērā dziļa. Tomēr gribu uzsvērt, ka ir divas un abas nosacīti labas ziņas. Pirmkārt, mēs no šīs bedres rāpjamies ārā, lai arī lēni. Otrkārt, turpinot sākto kursu arī nākamajā gadā, mēs tuvākajos divos līdz trīs gados noķersim kaimiņus un pacientiem spēsim nodrošināt viņu situācijai efektīvākos medikamentu.
Saskaņā ar Nacionālā Veselības dienesta apkopoto informāciju un izvirzītajām prioritātēm, 2023. gadam indikatīvi nepieciešami 99 miljoni eiro, kas tiktu novirzīti jaunu zāļu iekļaušanai un kompensācijas paplašināšanai, medikamentu kompensācijas apmēra palielināšanai, medicīniskajām ierīcēm, reto slimību ārstēšanai, jaunu diagnožu iekļaušanai, unikālo pacientu skaita pieauguma nosegšanai esošajām diagnozēm un pacientu līdzmaksājumu samazināšanai.
Vajadzības un nepieciešamais finansējums ir skaidrs, tomēr vienlaikus ir arī loģiski saprotams, ka tas pilnā apjomā nevar tikt apmierinātas, jo uz aprīļa mēnesi fiskālā telpa, ap kuru politiķi var risināt problēmas, ir aptuveni 150 miljoni eiro. Uzlabojoties situācijai ekonomikā, šis cipars līdz rudenim var, protams, mainīties, bet ārpus iekšējās un ārējās drošības stiprināšanas vajadzībām, kas ir absolūta prioritāte, ir būtiski neaizmirst arī par mūsu pacientiem, lai cilvēkiem ir pieejami pēc iespējas jaunāki un efektīvāki medikamenti, jo es neuzskatu, ka mūsu cilvēki jebkurā formā ir pelnījuši mazāk kā mūsu kaimiņi.
Saskaņā ar pētījumu centra IQVIA datiem Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā 2021. gada 1. septembrī bija pieejami 80 inovatīvi medikamenti ar prognozi šim gadam sasniegt jau 95 produktus, kas būs visu laiku vēsturiski augstākais rādītājs, kopš datu apkopošanas. Precīza informācija tiks publicēta rudenī.
Autors ir Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors
The post Ceļa sākumā, lai rāptos ārā no dziļās medikamentu nepieejamības bedres appeared first on IR.lv.
