Ja bērns jūt, ka vecāki viņam uzticas un ieklausās, tas vairo motivāciju un atbildības sajūtu. Ir jāļauj saviem bērniem pieņemt patstāvīgus lēmumus un jāatceras, ka viņu viedoklis un vēlmes ir svarīgākas par to, ko teiks apkārtējie. Uzticoties meitas lēmumam par mācību formas maiņu, pārliecinājos, ka arī jaunieši spēj izvērtēt, analizēt un izprast, kas ir būtiski un kas – nē.
Pamatskolu meita pabeidza parastā skolā, taču, sākot mācības vidusskolā, ievēroju, ka pieaug stresa līmenis un bērns no skolas pārnāk nervozs. Izglītība ir ārkārtīgi nozīmīga lieta un tā neapšaubāmi ir jāiegūst, tomēr 21. gadsimtā daudzas lietas ir mainījušās. Bērniem un jauniešiem ir aizvien plašākas izvēles iespējas un mainās arī tās prasmes un kompetences, kas ir nepieciešams.
Manuprāt, mūsdienās nav nepieciešams mācīties no galvas faktus un apgalvojumus, bērniem ir jāprot atrast vajadzīgo informāciju, jāmācās jautāt, noskaidrot un izzināt. Svarīgi ir arī spēt pašam plānot savu laiku, definēt prioritātes, komunicēt ne tikai ar vienaudžiem, bet arī ar pieaugušajiem, piemēram, pedagogiem. Balstoties uz šīm lietām, pārdomājām, vai vienīgais veids, kā mācīties, ir sēdēt skolas skolā, un lēmām par labu mācībām Eiropas Tālmācības vidusskolā. Tas bija meitas lēmums, kura bija izpētījusi dažādas iespējas un meklējusi informāciju.
Šāda mācību forma būtiski maina pusaudža dzīvi. Mūsu gadījumā meita var plānot savu dienas ritmu, ir mierīgāka, turklāt viņai atliek laiks arī mājas solim, ģimenes mīlulim un citām lietām. Uzskats, ka mācīties var tikai klasē, ir novecojis. Dažādas formas ļauj bērniem un jauniešiem pilnveidoties – vieni sporto, citi – muzicē, bet vēl citi var gūt pirmo darba pieredzi jau vidusskolā, piemēram, pieskatot bērnus vai palīdzot kaimiņiem un veicot nelielus uzdevumus.
Zināma ietekme ir arī pandēmijai – ne visas skolas bija gatavas attālinātajam mācību procesam un tas ģimenēs ir radījis nemieru. Uzskatu – ja ir atbilstoša un pārdomāta sistēma, pielāgoties var ikviens bērns. Pats galvenais, lai bērnam ir izpratne, kāpēc nepieciešams iegūt izglītību – ka skola nav mammai vai skolotājai, ka tā nepieciešama viņam pašam. Motivāciju var veicināt, ļaujot bērnam mācīties nepiespiesti un brīvi, kā arī sniedzot iespēju pašam pieņemt lēmumus.
Maldīgi uzskatīt, ka, ļaujot lielāku brīvību, bērnam pasliktināsies sekmes. Tieši pretēji – sekmes šādi var pat uzlabot. Lai gan meita mācās 11. klasē, jau tagad pārrunājam dažādas studiju iespējas un plānus. Studiju virziena izvēle pagaidām vēl ir mainīga, bet izpratne par augstākās izglītības nepieciešamību ir, un tas ir būtiskākais.
Aicinātu arī citus vecākus uzticēties saviem bērniem, ieklausītos viņu viedokļos un idejās un ļaut viņiem pieņemt lēmumus. Lemjot par mācību formas maiņu, no apkārtējiem cilvēkiem dzirdēju aizspriedumus un bažas, vai par daudz nelutinu savu meitu, taču šobrīd situācija ir mainījusies. Redzu un saprotu, ka meita pati zina un saprot, kas viņai ir vislabākais, un tas rezultējas ar panākumiem. Sajūtot vecāku uzticību, arī bērnā mostas motivācija un vēlme darīt vairāk un labāk, lai vecāki varētu lepoties.
Autore ir vidusskolnieces mamma
The post Vecākiem jāļauj bērniem pieņemt patstāvīgus lēmumus appeared first on IR.lv.
