Cilvēka dzīve ir kā vitrāža – tajā ir saulaini labestības stikliņi un arī melni vardarbības punkti, sarkanas kaislības piles un baltas piedošanas līnijas. To visu filmas Bedre režisore Dace Pūce spēj atrast arī savā dzīvē. Viņa ir sevi meklējusi pie šamaņiem, bijusi tuvu aizas malai, uzkāpusi personīgajā Everestā. Par lieliem dzīves zaudējumiem, kompleksiem, neatbildamiem jautājumiem un garu kopdzīvi ir šis stāsts.
