Pērnā gada dziļā bedre, vīrusa atkāpšanās šajā pavasarī un ekonomikas dalībnieku strauja atgriešanās gandrīz “normālā” dzīvē nesusi izcilus pieauguma tempus 2. ceturkšņa iekšzemes kopproduktā (IKP). Statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka šā gada 2. ceturksnī IKP kāpis par 3,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati), un par 10,3% attiecībā pret dziļāko krīzes punktu – pagājušā gada 2. ceturksni (neizlīdzināti dati).
The post Ekonomika atkopusies agrāk nekā prognozēts appeared first on IR.lv.
Pērnā gada dziļā bedre, vīrusa atkāpšanās šajā pavasarī un ekonomikas dalībnieku strauja atgriešanās gandrīz “normālā” dzīvē nesusi izcilus pieauguma tempus 2. ceturkšņa iekšzemes kopproduktā (IKP). Statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka šā gada 2. ceturksnī IKP kāpis par 3,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati), un par 10,3% attiecībā pret dziļāko krīzes punktu – pagājušā gada 2. ceturksni (neizlīdzināti dati).
Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikai pēc vīrusa šoka jau izdevies pārsniegt pirmskrīzes līmeni – mazliet vēlāk nekā kaimiņiem, taču ātrāk nekā gaidījām.
Ražojošajās nozarēs veicies ļoti labi, izlaidei palielinoties par 6,7% pret pērno gadu. Te visdrīzāk palīdzējusi gan apstrādes rūpniecība, gan arī būvniecība, kurā pavasara mēnešos – pēc bargās ziemas – aktivitāte strauji atsākusies.
Tomēr šoreiz līderos ir pakalpojumu nozares, kur pērn redzējām milzīgu kritumu Covid-19 pirmā viļņa dēļ. Salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni pakalpojumu nozarēs pievienotā vērtība augusi par 11,3%. Te roku pielikušas gandrīz visas cietušās nozares. Mazumtirdzniecībā kāpums 2. ceturksnī bijis 8,8%, kamēr izmitināšanā un ēdināšanā, un pat gaisa transportā pieauguma tempi pret pērnā gada gandrīz apstāšanos visdrīzāk bijuši mērāmi vismaz iespaidīgos divciparu ja ne trīsciparu skaitļos. Tas gan nenozīmē, ka visās šajās nozarēs izdevies atgūties līdz pirmskrīzes līmenim. Lai gan mazumtirdzniecībā tas jau pārsniegts, smagāk cietušajos sektoros pilnīgu atkopšanos neredzēsim vēl vairāk nekā gadu.
Gan uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, gan arī Swedbank karšu dati liecina par to, ka atkopšanās turpinās arī vasaras vidū. Swedbank klientu tēriņi turpina augt, un kopējais Latvijas ekonomikas noskaņojuma rādītājs jūlijā joprojām bija virs ilgtermiņa vidējā. Taču jāatzīmē, ka sarucis ir patērētāju noskaņojums, kas varētu būt saistāms ar nodokļu izmaiņu stāšanos spēkā no 1. jūlija, un ar šīm izmaiņām saistīto paaugstināto neskaidrību.
Lai gan gada otrais ceturksnis arī visā Eiropā būs bijis veiksmīgs, diemžēl nevaram paļauties uz turpmāku netraucētu izaugsmi. No vienas puses, straujākus tempus sasniegt liedz piegāžu ķēžu pudeles kakli. Piemēram, lai gan pasūtījumi aug, Vācijā jau pašlaik apstrādes rūpniecībā izlaides kāpums bremzējas izejmateriālu trūkuma dēļ. No otras puses, pandēmija vēl nav galā. Melnāki mākoņi pēdējā mēneša laikā parādījās atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Francijā. Saslimstības līmeņi ļoti spēji kāpuši delta varianta lipīguma un iedzīvotāju plašākas pulcēšanās dēļ. Valdības vairākās valstīs pastiprinājušas ierobežojošos mērus, un dažādos veidos rada spiedienu uz sabiedrību ar mērķi audzēt vakcinācijas aptveri.
Ir pilnīgi skaidrs, ka, tuvojoties rudenim un pasliktinoties laikapstākļiem, riski piedzīvot kārtējo Covid-19 uzliesmojumu pastiprināsies, it īpaši tādās valstīs kā Latvija, kur vēlme vakcinēties ir salīdzinoši ļoti zema. Tādēļ tagad jādara viss, lai cilvēki Latvijā tomēr vakcinētos. Tā ne tikai pasargāsim savu un sabiedrības veselību, bet arī ļausim augt Latvijas ekonomikai, un līdz ar to – iedzīvotāju maciņiem.
Pieņemot, ka vakcinācijas aptvere būs pietiekama, lai ekonomika gada nogalē var turpināt darboties bez būtiskiem ierobežojumiem, IKP izaugsme šogad varētu būt ap vai pat virs 4%.
The post Ekonomika atkopusies agrāk nekā prognozēts appeared first on IR.lv.
