Pandēmija ir veicinājusi mājsaimniecību uzkrājumu pieaugumu, tomēr krietni pieaugušas arī cenas, un tas nozīmē, ka, nemainot savus uzkrāšanas paradumus, iedzīvotāji pieaugošās inflācijas dēļ šogad riskē zaudēt daļu uzkrājumu vērtības, kas pielīdzināma ap 180 miljoniem no 9 miljardus eiro uzkrājumiem, kuri tiek turēti banku kontos un depozītos. Pirkt akcijas, krāt pensijai vai investēt kriptovalūtā – CBL Asset Management apkopojusi iedzīvotāju paradumus, jaunākās tendences, tipiskākās kļūdas un ieteikumus, kā racionāli veidot uzkrājumus, lai nezaudētu, bet vairotu uzkrāto naudu.
The post Iedzīvotāji krāj vairāk, bet neracionāli appeared first on IR.lv.
Pandēmija ir veicinājusi mājsaimniecību uzkrājumu pieaugumu, tomēr krietni pieaugušas arī cenas, un tas nozīmē, ka, nemainot savus uzkrāšanas paradumus, iedzīvotāji pieaugošās inflācijas dēļ šogad riskē zaudēt daļu uzkrājumu vērtības, kas pielīdzināma ap 180 miljoniem no 9 miljardus eiro uzkrājumiem, kuri tiek turēti banku kontos un depozītos. Pirkt akcijas, krāt pensijai vai investēt kriptovalūtā – CBL Asset Management apkopojusi iedzīvotāju paradumus, jaunākās tendences, tipiskākās kļūdas un ieteikumus, kā racionāli veidot uzkrājumus, lai nezaudētu, bet vairotu uzkrāto naudu.
Atsevišķos preču un pakalpojumu segmentos cenas kāpj strauji, un šogad prognozējamā inflācija ap 2% sāpīgi ietekmēs mājsaimniecību uzkrājumus, jo likmes noguldījumiem banku kontos un depozītos ir nulle. Tātad tur uzkrātā nauda nepelna un inflācijas dēļ zaudē savu vērtību. Noguldījumi bankās pandēmijas laikā strauji pieauga, un Baltija, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir nelabvēlīgākā situācijā, jo Latvijā tikai apmēram 13% no mājsaimniecību uzkrājumiem tiek turēti citos finanšu instrumentos. Salīdzinājumam, piemēram, Zviedrijā ap 60% un Vācijā – 45%. Pēdējā gada laikā gan ir iezīmējušās divas būtiskas pozitīvas tendences – iedzīvotāji vairāk veido uzkrājumus finanšu tirgiem saistītos instrumentos un īpaši aktīva investēšanā ir jaunā paaudze, kas pieredzi gūst pašmācības ceļā, izmantojot internetā pieejamos padomus un izglītojošos materiālus. Visbiežāk no investēšanas iedzīvotājus attur divi apsvērumi – vai es mācēšu un vai man ir gana daudz naudas.
Tā ir būtiskākā problēma – iedzīvotāji uzkrājumiem izvēlas nepiemērotus finanšu instrumentus. Mājsaimniecību uzkrājumi pandēmijas laikā ir būtiski auguši, un, kā redzam pēc finoterapija.lv datiem, pozitīvi, ka tos sākuši veidot arī iedzīvotāji, kuriem līdz šim uzkrājumu nebija. Kā liecina Latvijas Bankas informācija, Latvijā mājsaimniecību rezidentu noguldījumi aprīļa beigās sasniedza ap 9 miljardiem eiro, salīdzinājumam Lietuvā – 18,8 miljardi un Igaunijā 10 miljardi eiro. Kopumā Baltijā mājsaimniecības un uzņēmumi banku kontos un depozītos glabā 61 miljardu eiro. Tā ir neveselīga proporcija, ka tik liels naudas apjoms nestrādā tautsaimniecībā, netiek vairots un tiek pakļauts inflācijas riskiem. Lai arī mājsaimniecību interese par uzkrājumiem ārpus depozītiem pērn nedaudz palielinājās, arvien maz attīstīts ir paradums pelnīt uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, pensiju 3. līmenī, ieguldījumu fondos vai akcijās.
Vai tiešām, ja nav liela starta kapitāla, neieguldot lielas summas, izdosies pieklājīgi nopelnīt? Tas ir mīts, ka nepieciešami vismaz pāris tūkstoši eiro, lai būtu vērts investēt. Globālā tendence – izmaksas jebkāda veida investīcijām samazinās, un sākt var pat ar mazām summām. Ir ļoti audzis dažādu platformu un aplikāciju skaits, kas piedāvā investēt ar vienu klikšķi, ar vienu eiro, bez komisijas maksas u.tml. Tas pēdējā gada laikā gan pasaules, gan vietējās biržās veicinājis milzīgu skaitu jaunu mikro un mazo investoru ienākšanu tirgū, kas tādejādi gūst savu pirmo investēšanas pieredzi.
CBL Asset Management pieredze un aplēses liecina, ka ar mazām summām, kaut no 100 eiro, racionāli ir sākt investēt ieguldījumu fondos, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā vai pensiju 3. līmeņa fondos. Vismaz 500 līdz 1000 eiro ir labs starta kapitāls, lai sāktu investēt akcijās. Investējot mazas summas akcijās, ir grūti sadalīt riskus, izveidot sabalansētu ieguldījumu. Savukārt ieguldījumiem obligācijās nepieciešams jau vismaz desmitos tūkstošu mērāmas summas.
Bieži dzirdam pieņēmumu, ka šobrīd, kad piedzīvojam nebijušus apstākļus, par uzkrājumiem nav vērts domāt. Tieši pretēji – neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, akciju investori visā pasaulē šajā laikā ir labi nopelnījuši, pateicoties valstu centrālo banku aktivitātēm ar mērķi uzturēt un atbalstīt globālo ekonomiku. Piemēram, investori CBL ASV akciju ieguldījumu fondā US Leaders Equity Fund, kas tika izveidots šā gada janvārī, tikai nepilnos septiņos mēnešos nopelnīja 12,2%. Savukārt Eiropas akciju fonda ieguldītāji CBL European Leaders Equity Fund šogad nopelnījuši 21,54%. Latvijā investīcijas akcijās un fondos pagaidām izmanto tikai neliela daļa sabiedrības, tomēr straujie ienesīguma pieaugumi ir veicinājuši lielāku interesi par to.
Lai arī Latvijā nav vēl oficiāla regulējuma kriptovalūtām un bankas šādas investēšanas iespējas nepiedāvā, pēdējā laikā popularitāti iegūst kriptobiržas, un arī Citadeles klienti skaita ievērojamas summas uz šīm platformām. E-komercijas norēķinos ar maksājumu kartēm redzam, ka ar kriptovalūtu tirdzniecību saistītās platformas ir starp top 20 tirgotājiem. Jāņem vērā, ka kriptovalūtām ir ne tikai galvu reibinoši kāpumi un kritumi, bet arī lieli riski – nav centralizēta regulējuma un likumdošana šos ieguldījumus neaizsargā, tāpēc vienīgos uzkrājumus investēt kriptovalūtās noteikti nebūtu ieteicams.
Vidējais vecums uzkrājumu veidotājiem arvien ir diezgan liels – aptuveni 45 līdz 55 gadu robežās -, tomēr ir būtiska pozitīva tendence – liela interese par investīcijām ir jaunajai paaudzei. Tai primārie kritēriji ir ātri palielināt ieguldījuma vērtību, kaut uzņemoties lielāku risku, kā arī lietojamības ērtums – visu var veikt viedierīcē ar dažiem klikšķiem. Tāpēc īpašā cieņā ir dažādas interneta platformas un aplikācijas, ieguldot akcijās un kriptovalūtā.
Investēšanu lielākoties apgūstot pašmācības ceļā internetā, jāņem vērā, ka tur ir gan ļoti daudz noderīgas, gan arī nepamatoti vilinošas un maldinošas informācijas, kas var radīt rūgtu pieredzi. Visbiežākā problēma gados jaunajiem investoriem – pieejamā naudas summa ir salīdzinoši neliela, tāpēc arī iespējas diversificēt portfeli nav lielas. Iegādājoties dažas, piemēram IT gigantu Apple, Google, vai Tesla akcijas, ir liels risks, ka uzņēmuma vai sektora vērtība kritīsies un iecerētā peļņa izpaliks. Tāpēc prātīgi būtu sākt ar investīcijām fondos, kuros ir diversificēti ieguldījumi, ļaujot izmantot akciju tirgus svārstību un pieauguma iespējas. Pēc CBL Asset Manegement datiem redzam, ka gados jaunākie investori akcijās un fondos investē salīdzinoši mazas summas, visbiežāk 100 līdz 1000 eiro.
Ieguldot riskantākos aktīvos, piemēram, akcijās, ir ļoti jāsaņemas, lai neizdarītu neapdomīgu soli un baiļu dēļ nepārdotu nepiemērotā brīdī. Ja neesat pārliecināts par savu stresa noturību un finanšu pratību, labāk paļauties uz profesionāļu ieteikumiem.
Ilustrācijai kā labs piemērs kalpo turīgākie klientu paradumi, veidojot CBL Asset Management personīgos investīciju portfeļus virs 100 tūkstošiem eiro. 2008. gada krīzē bija izteikta nervozitāte, un ļoti daudzi pašā zemākajā punktā aizvēra savus investīciju kontus, tādejādi nofiksējot zaudējumus. Bija jāveic liels darbs ar klientiem, aicinot nepārsteigties. Savukārt 2020. gada pandēmijas laikā jau gluži pretēji – daudzi šo portfeļu īpašnieki palielināja savas investīcijas, apzinoties, ka tas ir labs brīdis investēt, iegādājoties finanšu instrumentus par zemākām cenām.
Piemēram, ja klients investēja fondā CBL European Leaders Equity Fund 2020. gada marta vidū, kad bija vislielākais kritums, uz šo brīdi būtu nopelnīti 54,62%. Klienti ar pieredzi investīcijās arvien vairāk sāk izmantot šādus periodus.
Klasiskais ilgāka termiņa uzkrājējs vairāk izmanto ieguldījumus pensiju 3. līmenī vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā, kur ir arī mazāks stress par īstermiņa svārstībām un iespēja gūt nodokļu atmaksu. Tomēr kopumā sabiedrības finanšu pratība par investīciju iespējām nav augsta un iespējas vairot savus uzkrājumus ilgtermiņā arī izmanto nepilnvērtīgi. Piemēram, pensiju 3. līmenī tikai 9% no iemaksu veicējiem ir vecumā līdz 35 gadiem un vairums šo ilgtermiņa uzkrājumu izmanto tikai kā nodokļu atgūšanas instrumentu tikai dažus gadus pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas. Jo no šī vecuma uzkrājumu var sākt izmantot, kā arī vienlaicīgi saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
The post Iedzīvotāji krāj vairāk, bet neracionāli appeared first on IR.lv.
