Kultūras saglabāšana, Latvijas iedzīvotāju identitātes stiprināšana un uzturēšana ir ne tikai rakstnieku, mākslinieku vai Valsts Kultūrkapitāla fonda atbildība. Būtisku ieguldījumu var sniegt arī uzņēmēji, ar finansiālu atbalstu spēcinot Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma iedzīvināšanu plašai auditorijai pieejamā un viegli uztveramā formātā. Ir svarīgi atbalstīt kultūrvēsturiskā žanra kinofilmu tapšanu, tādējādi palīdzot uzturēt ideju par latviešu nācijas pamatvērtībām un nākotnes veidošanu.
The post Izstāstot pagātni, mēs veidojam nākotni appeared first on IR.lv.
Kultūras saglabāšana, Latvijas iedzīvotāju identitātes stiprināšana un uzturēšana ir ne tikai rakstnieku, mākslinieku vai Valsts Kultūrkapitāla fonda atbildība. Būtisku ieguldījumu var sniegt arī uzņēmēji, ar finansiālu atbalstu spēcinot Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma iedzīvināšanu plašai auditorijai pieejamā un viegli uztveramā formātā. Ir svarīgi atbalstīt kultūrvēsturiskā žanra kinofilmu tapšanu, tādējādi palīdzot uzturēt ideju par latviešu nācijas pamatvērtībām un nākotnes veidošanu.
Pasaule kārtējo reizi ir nonākusi ideoloģiskās krustcelēs, kad viedokļu ir vairāk nekā jebkad agrāk. Turklāt mūsdienās pieejamie komunikācijas kanāli var kļūt par ruporu ikvienam, un visbiežāk labāk sadzirdēts tiek nevis tas, kura teiktajā ir vairāk patiesības, bet tas, kurš spēj to skaļāk vai pievilcīgāk pasniegt. Kino loma kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā ir ļoti svarīga tautas pašapziņas stiprināšanai, jo daudzos gadījumos kosmopolītisms un neomarksisma ideoloģija var gūt un arī gūst pārsvaru pār patriotismu. Katrs atsevišķi šie lielumi nav apdraudējums, taču mijiedarbībā un ilgtermiņā tie var radīt izteiktus draudus latviskās dzīvesziņas pastāvēšanai.
Dažādo patiesību laikmetā arvien lielāku lomu ieņem audiovizuālie izteiksmes līdzekļi. Īpaši jaunieši vispirms uztver audiovizuālo vēstījumu un tikai tad ķeras pie tekstiem.
Paaudžu atšķirības var redzēt kaut vai sociālo tīklu lietošanas paradumos. Kino šajā ziņā ir unikāls medijs, jo uzrunā visas paaudzes.
Esmu gandarīts, ka Latvijas kino industrija rada tādas filmas kā Dvēseļu putenis, kas dažādu paaudžu latviešiem ir licis aizdomāties – kas mums ir svarīgs šodien? Mans vectēvs, Latvijas armijas virsleitnants Artūrs Binde, mūsu valsts vārdā riskēja ar dzīvību. Un šādi stāsti ir sastopami teju katrā latviešu ģimenē. Cik daudzi no mums būtu gatavi uzņemties šādu risku arī šodien? Kad vēsturei izdodas pieskarties caur personīgo dimensiju, top skaidrākas arī vairākas lietas par šodienu. Dvēseļu putenis, tāpat kā citi vēsturiskie kinodarbi, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir devuši iespēju ielūkoties šodienā caur vēstures prizmu un rast atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem.
Vēsturiskais kino ir ne tikai nacionālās pašapziņas uzturēšanas elements, bet arī līdzeklis kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.
Latviešu kultūras mecenātismam ir senas saknes. Uzņēmēji, kuri ir atbalstījuši sabiedriski nozīmīgus kultūras pasākumus, ir sākušies jau ar Šteinhaueru dzimtu, kuri iestājās par to, lai latvieši varētu piedalīties vāciskās Rīgas pilsētas dzīvē. Kultūra un izglītība ir tās jomas, kas nodrošina uzņēmējdarbības pastāvēšanu. Arī filmā Rūdolfa mantojums ir epizode, kurā Rūdolfs Rūdups ieklīst Rīgas Latviešu biedrības namā un kā pārticis latviešu zemnieks iemet ziedojumu kastē savu artavu, kas paredzēta jaunatnes izglītībai.
Latvijas uzņēmumiem ir jāatbalsta izglītību un kultūru, tai skaitā nacionālo kino industriju. Patriotisms, vienotība, gods un atbildība – šīs vērtības laika gaitā kļūst aizvien nozīmīgākas. Šobrīd tapšanas stadijā ir vēsturiskā spēlfilma Zeme, kas dzied. Tā izstāstīs mūsu tautas pirmo atmodas stāstu par Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Man pašam bija ļoti būtiski, lai arī LMT sniegtu savu artavu tās radīšanā. Gribu aicināt arī citus lielos Latvijas uzņēmumus izvērtēt savas iespējas un ieguldīt kultūrā, ilgtermiņā veidojot pašapzinīgu, izglītotu un uz nākotni vērstu sabiedrību.
The post Izstāstot pagātni, mēs veidojam nākotni appeared first on IR.lv.
