Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā katrai otrajai jaunajai sievietei (25–34 gadu vecumā) jeb 51,1% ir augstākā izglītība. Starp vīriešiem augstākā izglītība ir tikai 28%. Arī kopējais iedzīvotāju skaits (25–34 gadu grupā), kuriem ir augstākā izglītība, ar katru gadu pieaug – ja 2000. gadā tie bija tikai 16,5%, tad 2019. gadā skaits ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 39,3%. Pieaugošais augstākās izglītības ieguvēju skaits saistīts ar augošo augstskolu skaitu, savukārt faktu, ka jaunu sieviešu ar augstāko izglītību ir vairāk nekā jaunu vīriešu, skaidrojams ar sieviešu augsto motivāciju un vēlmi būt finansiāli neatkarīgām.
The post Katrai otrajai sievietei augstākā izglītība, vīriešiem – tikai 28% appeared first on IR.lv.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā katrai otrajai jaunajai sievietei (25–34 gadu vecumā) jeb 51,1% ir augstākā izglītība. Starp vīriešiem augstākā izglītība ir tikai 28%. Arī kopējais iedzīvotāju skaits (25–34 gadu grupā), kuriem ir augstākā izglītība, ar katru gadu pieaug – ja 2000. gadā tie bija tikai 16,5%, tad 2019. gadā skaits ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 39,3%. Pieaugošais augstākās izglītības ieguvēju skaits saistīts ar augošo augstskolu skaitu, savukārt faktu, ka jaunu sieviešu ar augstāko izglītību ir vairāk nekā jaunu vīriešu, skaidrojams ar sieviešu augsto motivāciju un vēlmi būt finansiāli neatkarīgām.
Eiropas Savienības Statistikas biroja – Eurostat – dati liecina, ka tendence iegūt augstāko izglītību ir pieaugoša visā Eiropā. Zināmā mērā tas ir arī rezultāts izstrādātajai programmai, kuras mērķis bija panākt, lai dalībvalstīs līdz 2020. gadam 30–34 gadus vecu iedzīvotāju vidū augstākā izglītība būtu vismaz 40%. Sievietes šajā vecumā grupā 40% slieksni bija sasniegušas jau 2013. gadā.
Augstākās izglītības ieguvēju pieaugums ir saistāms un izskaidrojams ar vairākām būtiskām pārmaiņām valstī un sabiedrībā, piemēram, ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, pēc kuras augstākās izglītības sistēmā notika straujas pārmaiņas – tika nodibinātas jaunas augstskolas, īpaši pieauga privāto augstskolu skaits. Līdz ar privātajām augstākās izglītības iestādēm palielinājās studentu skaits, kuri studēja par maksu (par fizisko un juridisko personu līdzekļiem).
Runājot par kraso atšķirību starp augstākās izglītības ieguvējiem jaunu sieviešu un jaunu vīriešu vidū, jāmin, ka Latvijā joprojām ir izplatīts uzskats, ka vīriešiem ir pienākums uzturēt savas ģimenes. Tāpēc jauni vīrieši studiju laikā biežāk meklē papildu ienākumus un ir spiesti pat pārtraukt studijas. Sievietes biežāk iegūst augstāko izglītību arī tāpēc, ka ir centīgākas un skolā mācās labāk. Viņas ir arī motivētas turpināt izglītību. Sievietes vēlme būt finansiāli neatkarīgai ir liela motivācija iegūt augstāko izglītību un labi apmaksātu profesiju. Arī paaugstināta sociālā atbildība par bērniem var mudināt sievieti iegūt augstāko izglītību.
20. gs. 70. gados augstākā izglītība bija tikai 13,8% cilvēku vecumā no 25 līdz 34 gadiem, patlaban – 39%. Tas, ka izglītība kļūst izplatītāka, nenozīmē, ka mazinās tās vērtība. Zems izglītības līmenis negatīvi ietekmē sabiedrību kopumā, īpaši ņemot vērā sievietes izglītības nozīmi bērnu audzināšanā. Vecāku izglītība ir būtisks faktors, kas var ietekmēt skolēnu sasniegumus un motivāciju mācīties.
Augstākai izglītībai ir gan privāta, gan sociāla atdeve. Indivīdam tā sniedz augstāku nodarbinātības varbūtību un iespēju gūt lielākus ienākumus. Vairāki pētījumi pierāda, ka cilvēkiem ar augstāko izglītību ir labāka veselība un lielāks sagaidāmais mūža ilgums. Šādi cilvēki labāk orientējas darba tirgū, ir apmierinātāki ar dzīvi, izjūt gandarījumu un izaugsmes iespējas.
Salīdzinot Latvijas reģionus, Rīgas iedzīvotājiem 25–34 gadu vecumā ir lielākais augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars (48,2%), kam seko Pierīgas iedzīvotāji (40,3%). Tas daļēji skaidrojams ar faktu, ka 60% ekonomiski aktīvo uzņēmumu ir koncentrēti Rīgā un Pierīgā, un katrs uzņēmuma vadītājs cenšas atlasīt savā uzņēmumā izglītotus darbiniekus. Attiecīgi priekšroka ir tiem, kuriem ir augstākā izglītība.
Pašlaik lielai daļai realitāte ir attālinātais darbs un studijas. Ja augstskolas neatteiksies no iespējām, kas radās Covid-19 laikā, strauji palielinoties tehnoloģiju izmantošanai studiju procesā, nākotnē to cilvēku skaits, kuriem ir augstākā izglītība, tikai pieaug. Tehnoloģijas un digitālie risinājumi ir spēcīgs rīks, kas pilnveido izglītības vidi – tā kļūst atvērtāka un vairāk pielāgojas studējošo vajadzībām. Izglītība kļūst “tuvāka mājām”.
The post Katrai otrajai sievietei augstākā izglītība, vīriešiem – tikai 28% appeared first on IR.lv.
