Aizvadītais gads pasaulē kļuvis par vienu no trim siltākajiem novērojumu vēsturē, bet Latvijā tas bija vissiltākais kopš 1924. gada, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Planētai uzsilstot, postošas vētras, plūdi, apokaliptiski mežu ugunsgrēki un citas dabas kataklizmas nākotnē arvien biežāk apdraudēs cilvēku īpašumus, biznesu, veselību un arī dzīvību. Tas nozīmē vēl nebijušus izaicinājumus apdrošinātājiem, kuru mērķis ir pasargāt no zaudējumiem un nodrošināt ekonomisko aizsardzību.
The post Apdrošināšanas nozare globālās sasilšanas draudu ēnā appeared first on IR.lv.
Aizvadītais gads pasaulē kļuvis par vienu no trim siltākajiem novērojumu vēsturē, bet Latvijā tas bija vissiltākais kopš 1924. gada, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Planētai uzsilstot, postošas vētras, plūdi, apokaliptiski mežu ugunsgrēki un citas dabas kataklizmas nākotnē arvien biežāk apdraudēs cilvēku īpašumus, biznesu, veselību un arī dzīvību. Tas nozīmē vēl nebijušus izaicinājumus apdrošinātājiem, kuru mērķis ir pasargāt no zaudējumiem un nodrošināt ekonomisko aizsardzību.
Viens no pasaules vadošajiem pārapdrošināšanas un apdrošināšanas uzņēmumiem Swiss Re Group jau paziņojis, ka globālās sasilšanas izraisītās dabas katastrofas apdrošināšanas nozarei pērn radīja zaudējumus 76 miljardus dolāru apmērā. Tas ir gandrīz uz pusi jeb par 40% vairāk nekā 2019. gadā. Izmaksu ziņā aizvadītais gads apdrošinātājiem kļuvis par piekto dārgāko pēdējo 50 gadu laikā. Kādas ir apdrošinātāju prognozes par klimata pārmaiņu ietekmi uz mūsu ikdienu un kā tās ietekmēs apdrošināšanas ņēmējus?
Globāli lielākos zaudējumus pērn apdrošinātājiem radīja rekordlielais karstuma jeb konvekcijas vētru skaits, ko raksturo pērkona negaisi ar virpuļviesuļiem, plūdiem un krusu, kā arī ASV kūlas ugunsgrēki.
Kuri tad ir tie klimata veselības rādītāji, kas apdrošinātājus satrauc visvairāk? Nr.1, nepašaubāmi, ir oglekļa dioksīda jeb C02 palielināšanās atmosfērā. Šī siltumnīcefektu izraisošās gāzes daudzums 2020. gada maijā sasniedza rekordaugstu līmeni – 417 miljondaļas jeb PPM (no angļu val. – parts per million). Pēdējo reizi CO2 400 PPM pārsniedza pirms aptuveni četriem miljoniem gadu Pliocēna laikmetā. Tolaik globālā temperatūra uz zemes bija par 2-4 grādiem pēc Celsija augstāka, bet jūras līmenis – par 10-25 m augstāks nekā patlaban. Arī Covid-19 pandēmija, kas uz laiku apstādinājusi CO2 ražošanu un gaisa piesārņojumu, situāciju nav uzlabojusi. Pēdējo 60 gadu laikā atmosfēra ar CO2 tiek papildināta 100 reižu ātrāk nekā iepriekšējos gadsimtos, galvenie “vaininieki” ir enerģētikas, transporta un ražošanas nozares. Pesimistiskākie scenāriji paredz, ka līdz šā gadsimta beigām CO2 līmenis atmosfērā sasniegs jau 800 PPM – daudzumu, kāds uz planētas nav bijis 55 miljonus gadu, kad uz Zemes vispār nebija ledus un gaisa temperatūra bija par 12 grādiem augstāka.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija jau paziņojusi, ka līdz ar 2020. gadu ir noslēgusies siltākā desmitgade pasaules meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Planēta turpina uzkarst.
2020.gads bijis par 1,2 grādiem pēc Celsija siltāks nekā vidēji gadā 19. gadsimtā, turklāt Eiropā tas bijis visu laiku karstākais gads novērojumu vēsturē.
Lielais karstums izraisījis lielākos kūlas ugunsgrēkus, kādi jebkad reģistrēti ASV Kalifornijas un Kolorādo štatos, kā arī ugunsgrēku “melno vasaru” Austrālijas austrumos.
Satraucoša ir arī Arktiskā ledus straujā kušana. 2020. gada jūnijā Sibīrijas austrumos temperatūra sasniedza 38 C, kas ir visaugstākā jebkad reģistrētā gaisa temperatūra polārā loka robežās. Spilgti baltajam Arktikas ledum ir svarīga loma, lai Saules radīto siltumu atstarotu kosmosā. Jo mazāk ledus, jo mazāka Zemes aizsardzība pret sasilšanu, jo tumšie ūdeņi intensīvāk absorbē siltumu, kas tālāk veicina globālo sasilšanu.
Atkūstot mūžīgajai sasaluma zonai Sibīrijā, Grenlandē, Arktikā un Kanādā, atmosfērā nonāk milzīgs daudzums siltumnīcefekta gāzu, tai skaitā CO2 un metāns, veicinot zemes sasilšanu. Mūžīgā sasaluma atkušana pasaulē var ienest arī līdz šim nezināmas bīstamas baktērijas un vīrusus. Iespējams, šīs maz pētītās sasalušās zemes dzīles slēpj veselu iekonservētu mikropasauli, kas var izraisīt ārkārtīgi lielas pārmaiņas, par ko šā brīža smagajos Covid-19 pandēmijas apstākļos pat negribam domāt.
Satraucošs ir arī globālais mežu izciršanas ātrums, kas nozīmē, ka zaudējam planētas plaušas, jo mežiem, kā zināms, ir galvenā loma CO2 gāzes pārstrādē.
Latvijā, par laimi, mūs neapdraud mēnešiem ilgi ugunsgrēki vai regulāri tornado. Pagaidām nav arī zemestrīču, kaut gan to risks nebūt nav absolūta nulle. Pieaug Atlantijas okeāna izraisīto vētru draudi, ilgstoša sausuma iespējamība, kas var iznīcināt ražu, plūdu briesmas, kas var nopostīt mājokļus. Pēdējā rudens sezonā vien mūsu valstī tika pārspēti 134 diennakts maksimālā gaisa temperatūras rekordi, kamēr aukstuma rekordi izpalika. Tāpēc naivi ir domāt, ka atrašanās tālu prom no smago dabas stihiju epicentriem mūs pasargās un ikdienu neietekmēs.
Latvijas apdrošināšanas nozare vienmēr ir bijusi ļoti cieši saistīta ar globālo ekonomiku, jo apdrošināšana pēc būtības ir solidārs pakalpojums – tie, kurus nelaime nav skārusi, iegādājoties apdrošināšanas pakalpojumus, ar savu maksājumu sedz zaudējumus nelaimē nonākušajiem. To nodrošina specifiskais daudzpakāpju pārapdrošināšanas process, kurā iesaistītas pasaules vadošās globālās apdrošināšanas kompānijas.
Domājot par klimata pārmaiņām, biežāk uzsveram dabai nodarīto postu – iet bojā dzīvnieki, izzūd augu sugas, mainās ainava. Mēdzam piemirst, ka šīs pārmaiņas tieši un netieši kaitē arī cilvēku labklājībai un veselībai. Tiešā veidā tiek radītas traumas, slimības, mazinātas darbspējas, samazinās dzīves ilgums un kvalitāte, kas var izraisīt arī nāvi. Savukārt netieša ietekme ir saistāma ar ražas un pārtikas kvalitāti un pieejamību, dzeramā ūdens trūkumu, bīstamu infekciju un dažādu slimību izplatību, masveida iedzīvotāju migrāciju, kas saistīta ar plūdiem vai sausumu u.c.
Pasaules vadošos klimata pētniekus šobrīd vieno sauklis – Covid-19 pāries, bet klimata izmaiņas nepāries. Negribas biedēt, bet jāsaprot, ka pandēmija nebūt nav smagākais pārbaudījums, ko cilvēcei varētu nākties piedzīvot.
Kopumā apdrošināšanas nozare ar dažādiem instrumentiem 2020. gadā sedza 45% no visiem dabas katastrofu nodarītajiem zaudējumiem pasaules ekonomikai, kas ievērojami pārsniedz pēdējo desmit gadu vidējo rādītāju – 37%. Apdrošināšanas nozīme globālo dabas katastrofu radīto zaudējumu segšanā pieauga par 8%. Tas ir ievērojams izrāviens un apliecina sabiedrības izpratni gan par dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas nozīmi ikdienā.
Labā ziņa šajā bēdu stāstā ir tā, ka apdrošinātāji visā pasaulē, arī Latvijā, aktīvi analizē riskus un meklē jaunas iespējas zaudējumu mazināšanai. Taču minētie dati apstiprina acīmredzamo – klimata pārmaiņu rezultātā apdrošināšanas izmaksas pieaug, kas nozīmē, ka nākotnē par apdrošināšanas pakalpojumiem būs jāmaksā vairāk.
Tāpēc tiek koriģēts apdrošināšanas prēmiju apmērs jeb summa, ko cilvēks maksā par konkrētā objekta – mājas, auto, veselības u.c. apdrošināšanu, lai augošos zaudējumus nosegtu.
Lai stātos pretī klimata postošajām pārmaiņā, no valdības sagaidām atbildīgu, videi draudzīgu ilgtspējīgu politiku. Ļoti nozīmīgs solis, kam pievienojusies arī Latvija, ir 2016. gadā parakstītais Parīzes klimata nolīgums – pirmā vispārējā juridiski saistošā pasaules mēroga vienošanās klimata jomā. Visas valstu politiskās un ekonomiskās darbības virzība tiek vērsta uz CO2 izmešu samazināšanu un videi draudzīgu enerģijas avotu izmantošanu. Vienlaikus jāpieaug arī katra cilvēka individuālajai atbildībai, ko var panākt, mainot ikdienas paradumus zaļākas nākotnes vārdā – jāšķiro atkritumi, jāmazina lieks patēriņš, jātaupa resursi u.c.
Izmantotie avoti:
Rudens :: Klimata portāls (meteo.lv)
WMO Greenhouse Gas Bulletin (GHG Bulletin) – No. 1… | E-Library
https://www.bbc.com/future/article/20210108-where-we-are-on-climate-change-in-five-charts
https://scripps.ucsd.edu/news/rise-carbon-dioxide-unabated
The post Apdrošināšanas nozare globālās sasilšanas draudu ēnā appeared first on IR.lv.
