Cīņā ar Covid-19 infekciju līdz šim Somijai veicies krietni labāk nekā citur Eiropā — somi ir tik disciplinēti, ka epidemioloģisko drošību var panākt ar ieteikumiem, bez striktiem ierobežojumiem. Palīdz arī digitālās bruņas
The post Maigais cietoksnis appeared first on IR.lv.
No latviešu skatpunkta dzīve Helsinkos šobrīd izskatās neierasti normāla. Joprojām veikalos, sabiedriskajā transportā un pat bāros var sastapt cilvēkus bez sejas maskas. Covid-19 rudens vilnis sasniedzis arī Somiju, un noteikumi kļūst stingrāki, taču joprojām pat Helsinku bāriem ir atļauts darboties līdz 23.
Visās citās Eiropas valstīs pandēmija ir atstājusi daudz dziļākas pēdas nekā Somijā. Novembra nogalē starptautiskais biznesa medijs Bloomberg publicēja Covid-19 noturīguma indeksu, cenšoties sarindot valstis pēc tā, cik efektīvi tās spējušas iegrožot vīrusa izplatību, iespējami maz izjaucot ierasto sabiedrības un biznesa dzīvi. Visas pasaules mērogā starp valstīm, kas spējušas vislabāk tikt galā, Somija ieņēma piekto vietu pēc Jaunzēlandes, Japānas, Taivānas un Dienvidkorejas.
Eiropas mērogā arī Latvija salīdzinoši sekmīgi cīnās ar pandēmiju, taču Somija ir citā līmenī. Līdz 7. decembrim Somijā bija reģistrēti tikai 4912 inficēšanās gadījumi uz miljonu iedzīvotāju — zemākais līmenis Eiropā, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati.
Somi pandēmiju pārlaiž salīdzinoši viegli — oktobrī veiktā Eiropas līmeņa aptaujā tikai 16% atzina, ka samazinājušies viņu ienākumi, savukārt Latvijā to norādījuši 32%, bet ES vidēji — 27%. Tolaik Latvijā 53% aptaujāto atzina, ka ir apmierināti ar valdības ieviestajiem pasākumiem, kamēr Somijā šis rādītājs bija starp visaugstākajiem — 71%.
Kāds ir Somijas noslēpums? Speciālisti atzīst, ka būtiska ir vesela virkne faktoru, bet tos diemžēl nav vienkārši atkārtot citās sabiedrībās.
Pandēmijas sākumā pavasarī Somija bija starp tām valstīm, kurās daudzi cilvēki ātri pārslēdzās uz attālināto darba režīmu — gan birojos, gan skolās. Somija tolaik ieviesa arī stingrus ceļošanas ierobežojumus. Kad vīruss izplatījās ap Helsinkiem, valdība izolēja šo reģionu no pārējās valsts — iebraukšana un izbraukšana bija atļauta tikai cilvēkiem, kas devās uz darbu, vai cita svarīga iemesla dēļ. Protams, vīrusa iegrožošanā palīdzēja arī Somijas nomaļā atrašanās vieta. «Somija nav kā Šveice, kur liels skaits cilvēku katru dienu šķērso robežu,» atzīst Tūli Lapalainena. Viņa ir bioloģijas asociētā profesore Ņujorkas Kolumbijas Universitātē un ietilpst Covid-19 apkarošanas ekspertu grupā. Tas ir neatkarīgs somu zinātnieku kolektīvs, kas izsaka viedokli par valdības politiku, taču nav publiskas amatpersonas.
Pasi Pohjola, kas Sociālo lietu un veselības ministrijā atbild par Covid-19 apkarošanas stratēģiju, uzsver jau labi zināmo formulu — plaša testēšana, inficēšanās izsekošana un kontaktpersonu izolēšana. Daudzas valstis to piemēro, taču Lapalainena uzskata, ka tieši praktiskā ikdienas ieviešana Somijā notiek īpaši sekmīgi. «Arī Somija nedarbojas kā perfekti ieeļļots mehānisms, taču mūsu iestādes, slimnīcas un pašvaldības šo politiku praksē ievieš labāk nekā citas valstis,» viņa uzskata. «Piemēram, Ņujorkā ir ļoti grūti izsekot inficēto kontaktpersonas — cilvēki vienkārši neatbild uz nepazīstamu numuru zvaniem,» salīdzina Lapalainena.
Šoruden ļoti svarīgs elements cīņā pret koronavīrusu ir mobilā lietotne Koronavilkku, kas, līdzīgi kā latviešu ApturiCovid, automātiski reģistrē kontaktpersonas, bet inficēšanās gadījumā cilvēks anonīmi var nosūtīt brīdinājumu. Lietotnes efektivitāte ir tieši atkarīga no tā, cik plaši to izmanto. Somijā ir 5,5 miljoni iedzīvotāju, un Koronavilkku ir lejupielādēta 2,5 miljonus reižu. Tā ir viena no biežāk izmantotajām Covid-19 mobilajām lietotnēm pasaulē, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, norāda Somijas Veselības un labklājības institūts. Kā iestādēm izdevies panākt tik plašu sabiedrības atsaucību? Iespējams, atbilde ir likumpaklausības kultūra — somi parasti ievēro noteikumus.
Somu kultūrā ir vēl citas iezīmes, kas palīdz ierobežot koronavīrusu. Piemēram, somi ļoti respektē savu un citu personisko telpu. Ārzemnieki, kas apmetušies Somijā, bieži vien velk uz zoba vietējos par to, cik kārtīgi viņi stāv sabiedriskā transporta pieturās — ar pāris metru atstarpi cits no cita, klusējot. Arī latviešiem šī ziemeļnieku atturība nav sveša, taču Somijā ir vēl gandrīz divreiz mazāks iedzīvotāju blīvums — tikai 18 cilvēku uz kvadrātkilometru.
Bloomberg pētījumā par Covid-19 ierobežošanas efektivitāti nonāca pie interesantiem globāliem secinājumiem — valstis ar labākajiem sasniegumiem nebūt nav diktatūras, kas ar dzelžainu dūri panāk iedzīvotāju paklausību, bet gan demokrātiskas sabiedrības, kurās valda augsts uzticēšanās līmenis.
«Esmu pārliecināta, ka šī analīze norāda uz būtisku faktoru. Katrā ziņā Somijā cilvēki ir apzinīgi ievērojuši rekomendācijas, kas arī devis salīdzinoši labos rezultātus,» saka Pohjola. Tam piekrīt arī Lapalainena. «Infekcijas slimību gadījumā sabiedrība ir tik stipra, cik tās vājākais posms. Vienlīdzīgākas sabiedrības ar izteiktu solidaritātes izjūtu, kur cilvēkiem nerūp tikai savas personiskās intereses, daudz labāk tiek galā ar šīm slimībām.»
Viens no pārsteidzošiem secinājumiem — Somija līdz šim sekmīgi apkarojusi pandēmiju, lai gan balstās pamatā uz ieteikumiem, nevis striktiem noteikumiem. Valdība ir ļoti atturīga, iegrožojot personu brīvību. Arī juridiski nav tik vienkārši ieviest striktākus ierobežojumus, kas pārkāpj personu tiesības, — tad būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, kā tas tika izdarīts pavasarī. Pagaidām somi paļaujas uz disciplinētību.
Tomēr reizēm skaidru noteikumu trūkums rada frustrāciju arī sabiedrībās ar augstu uzticēšanās un apzinīguma līmeni. Piemērs ir pasaules čempionāts slalomā, kas novembrī risinājās Somijas Lapzemē. Vietējā slimnīcu vadība ieteica, lai bāri un naktsklubi tiktu slēgti šī pasākuma norises laikā. Tomēr tie nepaklausīja ieteikumiem, turpināja darbu un tā veicināja infekcijas izplatīšanos. Lapalainena uzskata, ka tā bijusi kļūdaina taktika. «Uzņēmējam ir grūti aizvērt savu biznesu, balstoties tikai uz rekomendācijām. Tā vienkārši nav pareiza pieeja. Konkurenti, iespējams, tā nedarīs. Uzņēmējs saprot, ka epidēmijas iegrožošana nāks par labu visai sabiedrībai, bet nevēlas būt tas, kuram vienīgajam jāmaksā rēķins. Savā ziņā tā nav racionāla prasība.»
Nesen diskusijas izraisīja Turku pilsētas mēra paziņojums tviterī, ka skaidra regulējuma trūkums attiecībā uz masku lietošanu nodara lielāku ļaunumu sabiedrībai — labāk pašvaldība nevis slēgtu iestādes, bet noteiktu obligātu prasību nēsāt maskas. Turklāt tik apzinīgā sabiedrībā par masku nevalkāšanu var arī neparedzēt sodu. Somiem šāda pielaidīga pieeja nav sveša, piemēram, velosipēdistiem ir obligāti jāvelk ķivere, taču braucēji bez tām nevis saņem sodu, bet tikai aizrādījumus no policijas.
Tuvākajās nedēļās kļūs skaidrs, vai somu maigā pieeja tiešām ir gana efektīva, lai savaldītu vīrusu. Vairāku nedēļu laikā inficēšanās rādītāji ir būtiski pieauguši — vēl 20. novembrī kumulatīvais divu nedēļu saslimšanas skaitlis bija zem 60 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet kopš decembra sākuma tas jau pārsniedzis 100.
«Pavasarī cilvēki bija ļoti vienoti un stingri ievēroja ieteikumus. Bija vispārēja krīzes sajūta, un katrs rīkojās atbildīgi. Tagad, kad krīze ir ieilgusi, ir daudz grūtāk atrast motivāciju,» atzīst Lapalainena. Viņa ir īpaši noraizējusies, ka cilvēku apzinīgumu var sagraut neloģiski ierobežojumi. «Piemēram, cilvēkiem saka, lai viņi neaicina uz mājām ciemiņus, taču tajā pašā laikā restorāni un bāri turpina strādāt. Protams, tam ir ekonomiski iemesli, taču šāda pieeja rada kognitīvu disonansi,» norāda zinātniece. Arī Pohjola atzīst, ka valsts amatpersonas ir noraizējušās. «Pāris tuvākās nedēļas parādīs, kādā virzienā Somijas situācija attīstīsies.»
The post Maigais cietoksnis appeared first on IR.lv.
