No februāra iedzīvotājiem elektrības rēķinos samazināsies daļa, kas jāmaksā par obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK, taču tas notiks uz Latvenergo dividenžu rēķina. Kas tikmēr darīts, lai izskaustu krāpšanos obligātajā iepirkumā, par ko pārmaksāti miljoni eiro?
The post Sadod «pa nagiem» appeared first on IR.lv.
Brīdinājums aiz brīdinājuma un galā — brīdinājums! Tā Svetlana Mjakuškina raksturo iespējas par pārkāpumiem saukt pie atbildības elektroenerģijas obligātā iepirkuma ražotājus. Agrāk «iespējas rīkoties bija ļoti ierobežotas», taču septembrī tika pieņemti kontroles stiprināšanai būtiski Ministru kabineta noteikumi.
Mjakuškina vada Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) — tieši šai institūcijai no šā gada uzticēta obligātā iepirkuma komersantu uzraudzība, ar ko gadiem ilgi īsti nav tikusi galā Ekonomikas ministrija. «Skaidrs, ka tas bija ļoti izaicinoši,» Mjakuškina saka par jauno funkciju kontrolēt valsts subsidētos eletroenerģijas ražotājus. Taču uzteic Ekonomikas ministriju, kas sniedzot atbalstu normatīvo aktu grozīšanā, lai BVKB varētu komersantus uzraudzīt pēc būtības, negodprātīgajiem atcelt tiesības pārdot elektroenerģiju par paaugstinātu tarifu un pieprasīt atmaksāt nelikumīgi saņemto finansējumu. «Esam tiešām ļoti iesaistīti procesā,» saka direktore.
Kontrole tiek īstenota gan klātienes pārbaudēs, gan administratīvi, piemēram, analizējot gada pārskatus. Birojs sācis digitalizēt šo procesu, lai nākamgad tas notiktu jau automātiski. Salīdzinājumam — vēl līdz 2018. gadam Ekonomikas ministrijā simtiem obligātā iepirkuma komersantu savus pārskatus iesniedza papīra formātā, bet to analīzi pāris cilvēku veica manuāli.
«Uzmanības centrā šogad bija pašpatēriņš,» Mjakuškina izceļ galveno darba virzienu. Pašpatēriņš ir elektrība, ko stacijas izmanto savas darbības nodrošināšanai. Valstij tās drīkst pārdot tikai to elektrību, kas paliek pāri, taču komersanti nereti ar šo rādītāju krāpušies. Dažas stacijas pašpatēriņā pamanās norādīt nulli vai ļoti mazu apmēru un visu saražoto elektrību pārdod valstij obligātā iepirkuma ietvaros — tātad krietni virs tirgus cenas, savukārt pašu vajadzībām pēc tam piepērk klāt par vispārējo tarifu. Ar šo problēmu aktīva cīņa sākās jau pērn, kad elektrostacijām prasīja iesniegt pieslēguma shēmas, taču arī šogad izdevies izķert vēl daļu negodprātīgo komersantu.
«Problēmas ar pašpatēriņu esam identificējuši apmēram 10% staciju, lielākā daļa pašlaik ir izskatīšanas procesā,» stāsta Mjakuškina. Ne vienmēr pārkāpuma pierādīšana ir vienkārša, jāpiesaista eksperti. Kopumā līdz decembra sākumam birojs izvērtējis visu komersantu pērnā gada pārskatus un aptuveni 30 stacijās konstatējis neatbilstības pašpatēriņā. Par dažādu veidu pārkāpumiem šogad izteikti 129 brīdinājumi 83 komersantiem par iespējamu obligātā iepirkuma tiesību zaudēšanu. Visbiežāk — 58 gadījumos — pārkāpumi saistīti ar nodokļu un nodevu maksāšanu, bet 22 gadījumos atklāti pārkāpumi saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas uzskaitē. Svarīgs jautājums, kam birojs plāno pievērst lielāku uzmanību, ir arī siltumenerģijas lietderība. Faktiski kontroles šajā jomā nav bijis, tāpēc komersanti ir varējuši gadiem krāpties.
Tas notika, piemēram, šādi: komersants elektrību ražo koģenerācijas stacijā. Valsts izvirza nosacījumu, ka siltums jāražo lietderīgi, tāpēc dokumentos norādīts, ka siltums tiek pārdots tuvumā esošajai fermai. Pēc papīriem — viss kārtībā, bet reāli šī ferma ir nojume ar tukšām logu ailām, un tur mītošajiem dzīvniekiem siltums nav vajadzīgs.
Līdz šim bija paredzēts, ka uzraugi var tikai pārliecināties par to, vai komersants saražoto siltumenerģiju pārdod. Ja līgums ar fermu noslēgts un rēķini izrakstīti, formāli viss bijis kārtībā, lai gan faktiski šis siltums palaists gaisā. Tagad normatīvi izmainīti — no nākamā gada birojs iegūs pilnvaras vērtēt, vai saražoto siltumenerģiju izmanto ekonomiski pamatota pieprasījuma apmierināšanai.
Vēl par virkni pārkāpumu šogad birojs varējis tikai rakstīt brīdinājumus. Tikai saņemot vairākus brīdinājumus noteiktā periodā un pieļaujot vēl citas neatbilstības, komersants var zaudēt tiesības pārdot elektrību obligātajā iepirkumā. Kopumā šogad birojs pieņēmis 21 šādu lēmumu — tikpat, cik pērn Ekonomikas ministrija.
«Mums nekad nebūs tik daudz resursu, lai varētu stāvēt klāt katrai stacijai un skatīties uz pirkstiem,» atzīst Mjakuškina. Birojs rosinājis grozīt kārtību, Ekonomikas ministrija to atbalstījusi, un 11. septembrī stājušās spēkā daudz stingrākas prasības. Ja komersants nav iesniedzis gada pārskatus, nenodrošina pašpatēriņu, izmanto neatbilstošu aprīkojumu ar uzskaites mēr-aparātiem, viņam jau uzreiz var atņemt tiesības tirgot elektrību par paaugstinātu cenu, nevis tikai brīdināt, kā līdz šim.
Tomēr nav tā, ka visas problēmas ir atrisinātas. Birojs vēlas arī tiesības atprasīt negodprātīgiem komersantiem pārmaksātās summas. «Piemēram, ja šobrīd konstatējam, ka uzņēmums nenodrošina pašpatēriņu, mēs varam atcelt atļauju, un viņam ir pienākums atmaksāt visu, ko saņēmis no pēdējā iesniegtā gada pārskata — tas ir šā gada marts,» saka Mjakuškina. «Piedodiet, tā tās lietas nestrādā!» viņa norāda — ja negodprātīgi saņemtais atbalsts ir bijis arī iepriekšējos gados, birojam vajadzētu būt tiesībām prasīt atmaksāt arī to.
Pilnā apmērā nodarīto kaitējumu birojs šobrīd varot norādīt kriminālprocesos, bet ne administratīvajās lietās. Birojam būs jāaizstāj Ekonomikas ministrija kā cietusī — valsts — septiņos kriminālprocesos. Vienā lietā prasība pārsniedz pusmiljonu eiro, citās apmērs šobrīd nav precizēts.
Vēl viens būtisks jautājums, kas šobrīd līdz galam nav atrisināts, ir ražotāju peļņas normu aprēķini, lai novērstu pārkompensāciju. Pašreizējā sistēma nav efektīva, jo aprēķinos izmantotās līmeņatzīmes jeb noteiktas ienesīguma likmes katram no staciju tipiem neesot precīzas un aktuālas. It īpaši attiecībā uz senāk izveidotām stacijām. Piemēram, peļņas normu aprēķinos lēsts, ka jaunas elektrostacijas uzbūvēšana maksājusi pusmiljonu, bet 90. gados šīs izmaksas bija daudz mazākas. «Ir stacijas, kur ir skaidrs — šādu investīciju vienkārši nebija. Tātad tās ir pārkompensētas,» secina Mjakuškina.
Kopumā vērtējot, kā birojam sokas ar negodprātīgu obligātā iepirkuma sistēmas izmantotāju izskaušanu, Mjakuškina secina: «Šobrīd ir sperts pirmais solis. Tas ir pietiekami nopietns un labs.» Taču tikai nākamā gada beigās viņa varēšot ar pārliecību teikt, ka tiešām tur roku uz pulsa. Ķeroties pie šī darba tikai gada sākumā, pagājis laiks, lai izveidotu komandu, ieviestu pārbaužu sistēmu. Būtiski arī, lai tiktu grozīti normatīvie akti, kas palīdzētu novērst komersantu krāpšanos.
Ir pērn aprakstīja piemēru Daugavpilī, kur vienā istabas izmēra telpā tika reģistrētas četrām firmām piederošas koģenerācijas iekārtas. Tādas «multistacijas» pilsētā bija divas. Kopumā astoņas stacijas OIK biznesmeņiem Daugavpilī ar dubulto tarifu gadu gaitā palīdzēja piepelnīt 7,6 miljonus eiro. Tik ienesīgs bizness tas ir tāpēc, ka valsts maksā dārgāk par elektroenerģiju, kas ražota stacijā ar mazāku jaudu, — tāpēc izdevīgāk ir papīros norādīt atsevišķas mazākas stacijas, nevis vienu lielāku.
No valsts puses nekādi šķēršļi šādai naudas izpumpēšanai netika likti. Var tikai minēt, cik lielā mērā to ietekmēja ar obligātā iepirkuma ražotājiem saistītu personu ziedojumi pie varas esošajām partijām, cik — vienkārši bezatbildība. Taču visu OIK darbības gadu laikā līdz pat 2018. gadam klātienē netika pārbaudīta neviena no tobrīd reģistrētajām 400 stacijām, lai gan šie komersanti vairāk nekā desmit gadu laikā no valsts subsīdijās saņēmuši divus miljardus eiro.
Pirms šīs Saeimas vēlēšanām vairākas partijas OIK likvidēšanu izcēla kā savu galveno solījumu. OIK likvidēšana elektrības rēķinos iekļauta arī Krišjāņa Kariņa valdības dienaskārtībā, problēmas atrisināšanu uzticot partijai, kas pirms vēlēšanām par to runāja visskaļāk, — KPV LV.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) no atbildības arī nevairās un sola atbalstu Mjakuškinas vadītajam birojam. Jau izstrādāti un valdībā virzās grozījumi, kas atvieglos biroja iespējas atprasīt nelikumīgi saņemtu finansējumu. Tiek pilnveidota arī metodika pārkompensācijas novēršanai. «Birojs nemitīgi informē, kas viņiem ir vajadzīgs, un tas tiks ieviests,» saka Vitenbergs.
Darbs pie OIK kļūdu labošanas šobrīd notiek divos virzienos. Viens — Saeima izskata KPV LV izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Tie paredz atcelt OIK elektrības patērētāju rēķinos, bet pašu obligāto iepirkumu saglabāt arī turpmāk, elektrību no ražotājiem iepērkot par biržas cenu. «Ir bijis daudz diskusiju par to, vai tāda radikāla atcelšana būs ar milzīgām tiesvedībām vai nebūs. To arī Saeima diskutē un darbojas ar mērķi zaļās enerģijas virskompensāciju novērst, saglabājot obligāto iepirkumu,» skaidro ministrs. Arī par iespējamiem tiesvedību riskiem, uz ko iepriekš norādījuši eksperti un Ekonomikas ministrija, esot jāatbild parlamentam. «OIK tika ieviests Saeimā, un ceru, ka tur arī tiks pabeigts,» pauda Vitenbergs.
Otrs virziens — Ekonomikas ministrija paralēli cenšas uzlabot normatīvos aktus, kas ļautu izķert negodprātīgos komersantus. «Mēs kā ministrija nesēžam rokas klēpī salikuši,» saka ministrs. Visi strādājot, lai pastiprinātu kontroli un reāli atsijātu negodprātīgos komersantus no godīgajiem. «Plus vēl ir iespēja valstij atgūt līdzekļus, ejot pakaļ atbalstam, kas nav izmaksāts likumīgi.»
Ekonomikas ministrija arī norāda — pērn, atceļot obligātā iepirkuma tiesības 21 stacijai, ministrijai izdevies novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par 31,5 miljoniem. Savukārt šogad atņemto tiesību fiskālā ietekme ir 1,22 miljoni eiro, bet visu šo ražotāju atbalsta perioda ietvaros — 14,6 miljoni eiro.
Tajā pašā laikā asu kritiku ministrijas veikumam pauž opozīcijā esošās Saskaņas deputāts Ivars Zariņš, kurš ļoti aktīvi profilējas šajā tēmā un pēdējos gados iesniedzis 15 deputātu pieprasījumus par OIK. Zariņš uzskata — ministrijas lēmumi un darbības liecina «par centieniem piesegt, nevis cīnīties ar OIK afēru». Kā piemēru viņš min pasivitāti grozījumu izstrādāšanā, netiekot arī reaģēts uz atklātajiem pārkāpumiem, un ministrs dodot laiku OIK biznesmeņiem pielāgoties sistēmas maiņai attiecībā uz pašpatēriņa stingrāku uzskaiti. Lai gan esot fiksēti fakti, kas liecina par krāpniecību lielos apmēros, ministrija «nav atbilstoši uz to reaģējusi gadiem».
Ministrs deputāta kritiku noraida. «Man kā jaunam politiķim — tie uzlabojumi ir radikāli, lai salabotu šo sistēmu,» pauž Vitenbergs, atsakoties iesaistīties Zariņa pārmetumu detalizētā atspēkošanā.
Šajā procesā Vitenbergs jūtoties kā starp dzirnakmeņiem — no vienas puses, obligātā iepirkuma ražotāji pārmet, ka spēles laikā tiek mainīti noteikumi. «Ja ir vizīte Zemgalē, tad ir ļoti liels un agresīvs nosodījums no uzņēmumu puses,» par elektroenerģijas ražotājiem stāsta ministrs. No otras puses, iedzīvotāji un uzņēmumi sūdzas par lieliem elektrības rēķiniem.
Lai atvieglotu OIK nastu iedzīvotājiem, koalīcija jau vienojusies nākamgad no Latvenergo dividendēm 20 miljonus novirzīt Enerģijas publiskajam tirgotājam. (Lai saprastu šīs summas kontekstu — šā gada pirmajā pusgadā vien obligātajā iepirkumā ražotājiem izmaksātais atbalsts virs tirgus cenas bijis 84 miljoni eiro.) Līdz ar dividenžu novirzīšanu 2021. gadā būs iespējams samazināt OIK maksājuma daļu rēķinos par 22,8%. Rezultātā iedzīvotājiem no februāra gaidāmi mazāki elektroenerģijas rēķini — vidēji mājsaimniecībai tie varētu samazināties par 4%, norādījusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Vitenbergs gan aplēsis, ka samazinājums varētu būt lielāks — līdz 10%.
Koalīcija konceptuāli vienojusies par līdzīgu atbalstu arī 2022. un 2023. gadā, taču konkrētas no dividendēm novirzāmās summas vēl nav nosauktas. Ministrs vēl piebilst, ka pēc 2023. gada OIK sadaļa rēķinos jau vairs nebūs tik ļoti jūtama, pakāpeniski beidzas arī līgumi ar komersantiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Toties vietā ir jautājums — vai ministrija neplāno organizēt jaunu «OIK», ņemot vērā Eiropas Savienības prasības atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanā? «Sabiedrībā šī tēma uzdzen zosādu, un ir skaidrs — šāds atbalsta veids elektrības rēķinos vairs nevar pastāvēt un nākotnē nebūs iespējams,» saka Vitenbergs. Taču atjaunojamo energoresursu ražošana ir jāsekmē, tāpēc tiks domāts par palīdzību komersantiem ar investīcijām, nevis subsidējot viņu uzturēšanu katru mēnesi.
Ko turpmāk iesākt ar OIK, vaicājām arī ekspertiem. Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks, enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš atsaucas uz savulaik Satversmes tiesai sniegto skaidrojumu — loģiski būtu pieņemt, ka komersants, kurš saņem valsts atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, ievēro likumu. Ja likums netiek ievērots, tad šis pārkāpums ir jāizmeklē.
Laikā, kad Latvija veidoja savu atbalsta mehānismu, līdzīgi rīkojušās arī citas Eiropas valstis, atgādina Āboltiņš. Domi-nējošais atbalsta veids bijis obligātais iepirkums, kam sekoja piemaksa virs tirgus cenas un zaļo sertifikātu sistēmas. Eksperts uzskata, ka lēmumi ir devuši rezultātu — notikusi kurināmā maiņa, patēriņā ir aizstātas ogles. Lai arī dabasgāzes patēriņš joprojām mazliet aug, arvien lielāku daļu elektroenerģijas ražo no atjaunojamiem resursiem — galvenokārt no vēja enerģijas. Notikušas milzīgas investīcijas vēja parkos, un tie kļūst spējīgi konkurēt tirgū arī bez valsts atbalsta. Līdz ar to gan atsevišķas dalībvalstis, gan ES kopumā ir krietni progresējusi enerģijas un klimata mērķu sasniegšanā.
Savukārt Latvijā pievērsto uzmanību OIK sadaļai elektrības rēķinos Āboltiņš vērtē kā krietni pārspīlētu. Viņš uzsver, ka lielāka ietekme rēķinos ir pašai elektrības cenai, piegādes izmaksām un pievienotās vērtības nodoklim. Tāpat svarīgi ir pašu patērētāju paradumi, taupīga attieksme. «Apsolījumi samazināt maksu par elektroenerģiju ar politiskiem lēmumiem ir neproduktīvi, maldinoši un pat kaitīgi,» uzskata eksperts. It īpaši tāpēc, ka kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecībām ir pagājuši jau seši gadi, taču 2020. gada nogalē ļoti daudzas mājsaimniecības joprojām pat nav piepūlējušās noslēgt līgumu par fiksētas vai mainīgas cenas elektrības pirkšanu un pērk elektrību par universālā pakalpojuma cenu, kas ir dārgāk. «Patērētājiem par elektrības cenām būtu jāinteresējas vismaz tikpat, cik par laika ziņām,» pauž Āboltiņš. Turklāt elektrības cena katrai stundai nākamajā dienā ir skaidri zināma, turpretim laika apstākļi tiek tikai prognozēti.
Arī Saeimas deputāts Zariņš kritizē tos, kas sola likvidēt OIK. Tie esot populisti, kuri nespēj apjēgt starpību starp OIK afēras izbeigšanu un OIK likvidēšanu. «Tās ir divas dažādas lietas. Līdzīgi kā censties izoperēt smadzeņu audzēju un nocirst galvu. Abos gadījumos būsim atbrīvojušies no audzēja, bet sekas būs pilnīgi dažādas,» pauž Zariņš. Viņaprāt, krāpniecību jau sen bija iespējams izskaust, bet godīgiem komersantiem jānosaka samērīgs atbalsts. Un, protams, vajadzīga efektīva kontrole. «Pašreizējā uzraudzības sistēma ir absurda un neefektīva, jo tā motivē īstenot krāpnieciskas darbības, nevis tās novērst, — jo tā var turpināt nepamatoti saņemt atbalstu, un par to nekas nebūs, ja vien pareizi noreaģēs, kad tiks pieķerti,» uzskata Zariņš.
Tikmēr Valsts policijā Ir informēja, ka tā pabeigusi izmeklēšanu un nodevusi prokuratūrai 10 kriminālprocesus pret obligātā iepirkuma komersantiem, bet vēl sešos kriminālprocesos izmeklēšana turpinās. Kopējais nodarītais kaitējums ir vairāki miljoni eiro, kas vēl tiks precizēts pēc ekspertīžu veikšanas. Pēdējā gada laikā Valsts policija nav saņēmusi informāciju par jauniem krāpšanas gadījumiem. «Sakārtojot normatīvo regulējumu, krāpšanas ir novērstas,» informē policija.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
The post Sadod «pa nagiem» appeared first on IR.lv.
