Kamēr vieni apzināti sēj paniku, ka 5G izvārīs smadzenes, citi gaida pašbraucošos auto un viedās pilsētas. Tomēr realitātē 5G tehnoloģijas augļus ikdienā vēl ilgi nemanīsim
The post Nākamā revolūcija? appeared first on IR.lv.
Jūlijā Tele2 un LMT ar pirmo bāzes staciju iedarbināšanu sāka 5G tīkla ieviešanu Latvijā. Trešais operators Bite to testa režīmā izmēģina kopš jūnija. 5G no tehnoloģiju pasaulē apmuļļātas atslēgfrāzes kļuvis par gandrīz mītisku būtni, kas vieniem saistās ar gudrajām pilsētām un zinātniskās fantastikas līmeņa tehnoloģijām, bet citiem — ar veselības riskiem. Bažas svārstās no piesardzīgas skepses līdz sazvērestības teorijām. Realitātē 5G ir loģiska jau pieejamo un plaši izmantoto mobilo sakaru tīkla evolūcija. Tā no 4G izmantotajiem radioviļņiem atšķiras ar augstāku frekvenci un plašākām iespējām tā sauktajam lietu internetam un sensoru tīkliem.
5G (fifth generation — angļu val.) ir piektā mobilo tīklu attīstības paaudze. Blogere Ksenija Andrijanova, komentējot bažas par 5G ietekmi, asprātīgi aprakstījusi mobilo tīklu paaudzes: «2G iepriecināja ar SMS un MMS un bija patiess prieks visiem, kas gribēja sūtīt savus kailfoto pa telefonu. 3G un 4G piedāvāja jau ātrāku un ātrāku internetu telefonā. Savukārt 5G tavā telefonā nodrošina to, ka kaķu un pliko meiteņu bildes un video ielādējas vēl ātrāk un efektīvāk.» Patiešām — viens no tūlītējiem un viegli izprotamiem ieguvumiem lietotājiem būs ātrāks un stabilāks tīkls.
LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis Ir skaidro: «Ja bija vēl kas, kam telefona ātrums bija par lēnu, tādu problēmu vairs nebūs.» No tīkla ātruma un stabilitātes ieguvums būšot arī videospēļu cienītājiem. Tehnoloģiju blogeris Kristaps Skutelis min, ka gala lietotājam būs iespēja tikt pie interesantākiem tīklā saslēgtiem «gadžetiem», kas patērē mazāk enerģijas, jo spēj datu nosūtīšanas darbu paveikt daudz ātrāk. «Jo augstāka frekvence, jo lielāka iespēja radīt energoefektīvas iekārtas,» skaidro Skutelis. Kā piemēru viņš min iespēju ielās zem asfalta ievietot sensorus, kas varētu tīklā ziņot par brīvām stāvvietām pilsētā. «Nevajag pat autonomās mašīnas — jau tagad mūsdienīgie ražotāji taisa mašīnas, kurām ir svarīgi spēt savā starpā ātri un stabili sazināties,» stāsta Skutelis.
Tomēr, kā Ir norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs un LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis, ātrums nav galvenā 5G priekšrocība. Galvenais ieguvums ir tīkla stabilitāte. «Cilvēks, sēžot mājās, varētu ar pulti attālināti vadīt traktoru. Ļoti populārs piemērs ir arī attālinātā ķirurģija,» Vancovičs sauc piemērus ļoti augstas precizitātes darbībām īstajā laikā.
«Ir tāds slavens teiciens — tu nevari vadīt to, ko nevari izmērīt,» Pūķis skaidro, ka 5G mainīs uzņēmējdarbības vadību, piemēram, bezvadu tehnoloģija paātrinās rūpniecības ražošanas līniju pielāgošanu jauniem produktiem. Kad būs izveidots pārklājums, tīkls ļaus izvietot sensorus attālinātās, grūti pieejamās vietās. Piemēram, tad operatīvi varēs uzzināt, «vai bebra kungs ir uzbūvējis dambi un appludinājis meža daļu vai nav», ilustrē Pūķis. Vancovičs uzskata, ka mobilajiem operatoriem būs jāstrādā, lai izglītotu uzņēmējus, jo tieši tiem būs jāiegulda līdzekļi tehnoloģijās — jau minētajā attālināti vadāmajā lauksaimniecības, mežsaimniecības tehnikā vai citās. Arī LMT paredz, ka galvenais izaicinājums būs 5G potenciāla atklāšana uzņēmējiem. Piemēram, uzņēmums šobrīd kopā ar Latvijas aviācijas nozari, RTU un vācu aviokompāniju Lufthansa testē bezpilota lidaparātu navigācijas un koordinācijas platformu.
Neilgi pēc 5G pirmo staciju atklāšanas Latvijas sociālo mediju telpā uzplaiksnīja bažas par jaunās tehnoloģijas ietekmi uz veselību, kas savukārt izraisīja pretreakciju no fiziķiem, mediķiem un citu jomu ekspertiem. «Mobilo sakaru apraidē tiek izmantoti radioviļņi: šis ir tā sauktais nejonizējošais starojums. Tas nespēj izjaukt ķīmiskās saites vielās un radīt šūnu bojājumus mūsu organismā. Vienīgais veids, kā šis starojums mijiedarbojas ar cilvēka ķermeni, — tas tiek absorbēts audos un rada īslaicīgu (un faktiski neizmērāmu — red.) audu temperatūras paaugstināšanos,» satraukumu kliedēt cenšas Latvijas Universitātes pētnieks Kristaps Bergfelds. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka pētījumos pieminēta ķermeņa uzsilšana par aptuveni vienu Celsija grādu, atrodoties ļoti augstas intensitātes rūpniecisko iekārtu tiešā tuvumā. Arī asociētais profesors Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors, Ir sacīja: izvērtējot akadēmiskajā vidē publicēto un starptautisko iestāžu pausto informāciju, varam būt droši par 99%, ka 5G tīkls neatstās būtisku ietekmi uz veselību. 1% gan paliek, jo «šīs augstās frekvences ir mazliet mazāk pētītas». Arī Veselības inspekcija, reaģējot uz sabiedrības bažām, izplatīja informāciju, ka «tīkla radītais elektromagnētiskais starojums pēc būtības neatšķiras no citu veidu starojuma, ar ko jau šobrīd vidē saskaramies».
Tomēr bažas pastāv, un mediji secinājuši, ka tās tiek mērķtiecīgi sētas. Re:Baltica secina, ka šī tēma ir interesanta gan pseidomedijiem, gan videovlogeriem un prokremliskajiem medijiem. «Pērn novembrī parādījās nepatiesa ziņa, ka Nīderlandes pilsētā Hāgā kādā parkā, no kura netālu testētas 5G tehnoloģijas, masveidā mirst putni. Ārvalstīs vairāki YouTube video par to sasnieguši miljonos mērāmu auditoriju. Latvijā stāstu pārpublicēja un vēlāk izdzēsa, piemēram, portāls Bb.lv,» raksta Re:Baltica. ASV medijs The New York Times jau 2018. gadā vēstīja par Krievijas propagandas kanāla RT (agrāk Russia Today) sižetu sēriju par 5G kaitīgumu. Tiesa gan, neraugoties uz Kremļa finansēto mediju materiāliem, Krievijas prezidents Vladimirs Putins gada sākumā paziņoja par 5G tīkla izveidi valstī. Tas ekspertiem liek spekulēt, ka šī baiļu sēšana ir kārtējie centieni aizkavēt Rietumu ekonomisko izaugsmi.
Tiem, kurus fiziķu un veselības ekspertu apgalvojumi nemierina, atelpu varētu dot fakts, ka līdz Latvijas pārklāšanai ar 5G stacijām paies vairāki gadi. LMT un Tele2 šobrīd katrai ir pa vienai 5G bāzes stacijai, kas ir drīzāk simbolisks pirmais solis testu veikšanai, un par īstu tīklu runāt vēl nevar. Tas varētu tapt 4—5 gadu laikā. Šogad Tele2 plāno ieguldīt 15 miljonus eiro tieši 5G tīkla attīstīšanā. LMT, kas pērn attīstībā ieguldīja 27 miljonus, norāda, ka jaunās paaudzes sakaru ieviešana izmaksāšot tikpat, cik 4G.
Saistībā ar 5G iespējotajiem plašajiem sensoru tīkliem un bezaiztures saziņu tiek piesaukta «viedo pilsētu» ideja, kad miskastes signalizēs, ka tās ir pilnas, sensori dos ziņu, kur atrodama brīva autostāvvieta, un pašbraucošās mašīnas vienmērīgi izvēlēsies maršrutu, lai samazinātu sastrēgumus. Inženiere no Toronto Universitātes Šošanna Saksa (Shoshanna Saxe) The New York Times gan paudusi skepsi par viedo pilsētu praktiskumu, atgādinot, ka dati un algoritmi paši par sevi nerisina problēmas. Sensors var paziņot, kur nepieciešams aizlāpīt bedri asfaltā, bet darbs tik un tā ir jādara cilvēkiem. Tāpat, atsaucoties uz tehnoloģiju straujo progresu, viņa norāda — visi pilsētā iebūvētie risinājumi būs ik pēc pāris gadiem jāatjauno, tātad tas būs papildu finansiālais slogs.
Tāpēc jāsecina — lai arī dažādām nozarēm paveras līdz šim neaptvertas iespējas, ikdienas dzīvē 5G vēl neielauzīsies, izņemot jaunu viedierīču reklāmas. Visticamāk, tāpat kā iepriekš, saglabāsies grūti sasniedzamas Latvijas vietas, kur vientulībā varēs paslēpties no visiem G.
Avots: The New York Times
The post Nākamā revolūcija? appeared first on IR.lv.
