Svena Kuzmina romāns Hohma — 12 teksti par mums, kukaiņiem dzintarā
The post Ne tikai hohma vien appeared first on IR.lv.
Nezinu, kā ir (bija, būs) citiem, bet man šī grāmata jāpārlasa otrreiz. Teksti par «vecu kūrortpilsētu nesezonā» vispirms atnāk kā atsevišķi stāsti — par Svena Kuzmina radīto piejūras pilsētu Hohmu un hohmiešiem, kuri pavīd te vienā, te citā teksta mirklī, bet līdz zināmam brīdim katrs savā pasaulē. Viss «saslēdzas» vienotā romānā, kad tiek tuvāk grāmatas beigām, un tāpēc ir vērts atkāpties, lai izstaigātu Hohmu vēlreiz, kā saka, ar citām acīm.
Pilsētiņa būs labi saprotama un pazīstama, jo notikumi risinās konkrētā laikā (katrai nodaļai ir sava laika «birka») un vērpjas ap zīmēm un simboliem, kas padziļina teksta virsbūvi, padara to reljefu. Nevar nepamanīt simbolismu ainā ar Ļeņina pieminekļa izņemšanu no Hohmas Akāciju laukuma — vadoņa vietā virs laukuma paceļas Uncle Ben’s mērces reklāmas plakāts (pirmajā nodaļā Tēvoča Bena saldskābā mērce). Lūk, zīme par «jauno laiku» atnākšanu eksotiska produkta un uzbāzīgas komunikācijas veidolā. Produkta un patērētāja karikatūra turpinās nodaļā Labais dakteris Levi, kad romāna galvenais varonis Marks Formans jau pats strādā reklāmas industrijā un piedalās absurda produkta absurdas komunikācijas plānošanā. Šajā teksta nogrieznī jūtama paralēle ar krievu literatūras klasiķu Ilfa un Petrova daiļradi, kur kāds ar uzmācīgu ideju apmāts personāžs (Svenam Kuzminam tas ir jucis zinātnieks Teodors Engelkinds Levi) savā apmātībā pamazām iepin arī citus, un galu galā visi šī absurda teātra dalībnieki dodas kādā tikai viņiem vien saprotamā ceļā. Absurda epizodes Hohmā ir elegantas, un, līdzīgi kā minēto krievu klasiķu tekstos, par tādām tās padara trāpīgas detaļas varoņu zīmējumos. Piemēram, vēl viena trakā zinātnieka Mariana Vilhelma Lībera aprakstā, kur zinātnieka pirkstu rotā zīmoggredzens, pie kura pielodēts metāla zvārgulītis. Spoži.
Lūk, vēl viena zīme — «laifsvapings», stāsts par vēlmi tikt vaļā no savas neizdevušās dzīves un kaut uz laiku ielīst cita ādā (nodaļā Īss ievads laifsvapingā). Un vadoņa kulta zīme tā galējās izpausmes formā — apsēstībā ar izredzētību (Hohmas kodekss). Tāda zīme ir tā sauktās «ģimenes situācijas», kurās vecāki ir tik aizņemti ar sevi, ka bērnus nevilšus pārlādē pār bortu — tā teikt, lai peld paši, gan dzīve izmācīs (nodaļa GLERTP). Šis, manuprāt, ir spilgtākais romāna teksts — par vectēvu un viņa mazmeitas Ursulas izmisīgo cīņu par noklīdušās mammas atgūšanu, viņas sasaukšanu («saziņa» ar mammu notiek naktīs, caur aizmigušā vectēva pavērto muti, meitenes izdomātā «valodā»), par kārpīšanos atpakaļ tādā bērnībā, kāda tā pēc Dieva taisnības pienākas katram desmitgadniekam.
Kas man traucēja iedzīvoties Hohmā jau ar pirmo piegājienu? Tā ir sajūta, ka autors par varas makti un uz katra soļa grib būt «hohmīgs». Lai varoņi, viņu interakcija, pat skatuve, kurā hohmieši ielikti, vienmēr būtu bagātināti ar jau iztālēm pamanāmu ironijas, joka un absurda devu. «Dažreiz es lasu tikai tādēļ, ka ceru, ka grāmata mani pārsteigs,» kādā intervijā pēc stāstu krājuma Pilsētas šamaņi (2016) iznākšanas sacījis autors. Traki negribas bārstīties ar vispārinājumiem, tomēr — droši vien jau katrs lasītājs to gaida. Ka taps pārsteigts, notverts, pavilkts aiz āķa. Lai tas notiktu, āķim jāpaliek labi apslēptam. Un ir jāaizvelk uz vietu, kurā pēkšņi nāk redzams rūpīgi glabāts pārsteigums. «Es jūtos kā kukainis dzintarā,» romāna pēdējā nodaļā Mērītāji saka Hohmā nejauši ieklīdusī Birkovas kundze, un šī viņas sajūta ir Kuzmina teksta kamertonis — atskats uz dažādos laika nogriežņos ieķepušiem mirkļiem, uz mums.
Romāns noteikti nav tikai hohma (vārds, kuru pamatā pazīstam ar jokaina atgadījuma nozīmi, tiesa, vārda nozīme senebreju valodā ir saistīta ar gudrību, viedumu) vien. Tas ir vērīgs laikmeta un cilvēku zīmējums — parodijas un paradoksa manierē. No autora tas prasa izpratni un gaumīgu stilizāciju, lai personāžu rīcības motīvi nepārkāpj ticamības robežas, proti, lai pat absurdā darbībā varētu saskatīt pamatojumu, kaut ļoti dīvainu, taču no konkrētā tēla savādības izrietošu. Tad paradokss kļūst pievilcīgi komisks un zīmīgs, kaut ko vairāk pasakošs, nevis pliekani muļķīgs.
Jā, paradokss kā tēlojuma metode ir vēl viena paralēle ar literāras karikatūras meistariem Ilfu un Petrovu, kuru slavenākajā darbā ir tieši tik daudz krēslu, cik Hohmā nodaļu. Te katrā var atrast pa kādam briljantam, ja ir nags uz meklēšanu.
Svens Kuzmins. Hohma. Izdevniecība Dienas Grāmata. Apgāda cena 7,18 €.
The post Ne tikai hohma vien appeared first on IR.lv.
