Pelēcīgi baltas sienas, brūns paklājs, katram darbiniekam savs galds aiz slēgtām durvīm, viena kopējā telpa ar galdu, ūdens tvertni un kafijas automātu. Un tas - tālākajā stūrī neparocīgi noliktais printeris - iepriecina tikai soļu skaitītāju lietotni, nevis kolēģus, gar kuru galdiem kāds nemitīgi skraida. Kolēģi, sēžot vien 40 cm attālumā un tomēr sazinoties ar e-pastiem, zaudē ne vien emocionāli tik svarīgo personīgo kontaktu, bet arī laiku un ideju apmaiņas iespējas. Skan pazīstami? Droši vien tāpēc, ka lielākajā daļā biroju ar to saskaramies arī šodien.
