Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure otrreiz ievēlēta Eiropas Statistiķu konferences birojā. Viņa stāsta, kā pandēmijas laiks ietekmēja statistikas datu vākšanu un kā noritēja tautas skaitīšana
The post Aiz skaitļiem redz īsto dzīvi appeared first on IR.lv.
Tikšanās ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšnieci Aiju Žīguri ir īpaša — pēc vairāk nekā gadu ilgām intervijām tīmeklī pirmoreiz tiekos klātienē. Žīgure uzņem savā darba kabinetā, esam vakcinētas. Gandrīz kā svētki, saku par iespēju sarunāties klātienē. Viens no tikšanās iemesliem ir klusi un lielākajai daļai nemanāmi notikusī Latvijas tautas skaitīšana.
Jāņos Aiju Žīguri Eiropas Statistiķu konference ievēlēja šīs konferences birojā. Gods pārstāvēt Latviju šajā pasaules organizācijā Žīgurei ir jau otro reizi. Birojs strādā starplaikos starp lielajām Eiropas statistiķu sanākšanām un koordinē viņu darbu — katru gadu tiek izvēlētas divas trīs tēmas, kurās tiek veiktas padziļinātas ekspertīzes. Biroja uzdevums ir akceptēt ekspertu grupas, kas ar tām strādā, tas izvērtē metodoloģiju un standartu esamību pētāmajās tēmās. Žīgure teic, ka tas ir pastāvīgs koordinējošs darbs. Biroja darbības galvenais mērķis ir sekmēt inovācijas ANO EEK reģionā un ārpus tā statistikas jomās, kurās nepieciešami uzlabojumi jaunu parādību mērīšanai.
Pandēmijas laiks bijis ražīgs CSP. Žīgure apbrīno darbiniekus, kā viņi spēja mobilizēties un piemēroties jaunajiem apstākļiem: «Šis viens gads mūs motivēja izdarīt to, ko miera apstākļos izdarītu divos trijos gados.» Pandēmija vēl vairāk atklājusi kvalitatīvo datu vērtību un vajadzību pēc laikus sniegtas informācijas. Pāreja uz attālinātu darbu un arī respondentu intervēšanu likusi CSP pārtaisīt visu datu sniegšanas kalendāru. Tagad, piemēram, pārvalde reizi mēnesī publicē gan bezdarba rādītājus, gan datus par tūrisma mītnēm un viesnīcām, arī lidostas rādītājus. Pārvaldes mājaslapā izveidota īpaša vietne par sociālekonomiskajiem rādītājiem pandēmijas ietekmē. Savukārt Eiropas statistiķu kopīgs lēmums bijis aktualizēt statistiku par mirušajiem — tagad dati tiek publicēti reizi nedēļā.
Žīgure teic, ka tas nepieciešams situācijas izmaiņu savlaicīgai reģistrēšanai. «Patlaban ļoti būtisks ir savlaicīgums — lai dati būtu ātri pieejami. Esmu gandarīta par biznesa pasaules attieksmi datu sniegšanā,» saka Žīgure. Bez datu avotiem CSP statistiķi un analītiķi neko nevarētu paveikt.
Covid laiks licis arī domāt, kā nezaudēt uzticamību datiem. Tā kā liela daļa komersantu bija piespiedu dīkstāvē, CSP nevarēja, piemēram, iegūt tādu cenu statistiku kā «miera laikos». Tāpēc ieviests kvalitātes sertifikāts, kā to sauc Žīgure. Proti, līdz ar preses relīzi tiek publicēts garš skaidrojums, kas ir darīts ar šiem datiem. Ne visi to lasīs, bet CSP panāca uzticību datiem — mēs zinām, ko darām, spējam iegūtos datus izskaidrot. Žīgure stāsta — ilgāku laiku nebija vākti dati par attālināto darbu. Tagad bija īstā reize noskaidrot — pie darbaspēka apsekojuma pievienots jauns modulis, lai varētu novērtēt, kāds ir attālināti nodarbināto īpatsvars. Ļoti populārs bijis uzņēmēju noskaņojuma apsekojums. Tas vērtēja, kas notiek ekonomikā, kā jūtas komersanti, kā plāno investīcijas, biznesa attīstību.
Šogad pirmo reizi klusi un lielākajai daļai iedzīvotāju nemanāmi notika tautas un mājokļu skaitīšana, izmantojot tikai administratīvos datus. Šāda metode ir uzticamāka, jo administratīvajos reģistros ir pieejama precīzāka informācija par nodarbinātā profesiju, nozari, kurā viņš strādā, kvalitatīvāka ir iedzīvotājus raksturojošā demogrāfiskā informācija, pamato Žīgure. Viņa kā piemēru min tautību, jo Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kuras reģistros ir pieejami šādi dati. Žīgure atceras iepriekšējo tautas skaitīšanu, kad intervētājam bija jāpieņem tāda atbilde, kā cilvēks teica. Un dažs jokdaris kļuva par arābu. Šoreiz šāds subjektīvais faktors ir izslēgts. Svarīga ir arī iedzīvotāju atsaucība un atbildētības līmenis. Ik gadu atbildētības līmenis aptaujās mazinās. Šogad visas tiešās intervijas tika apturētas epidemioloģisku nosacījumu dēļ, bet ar šo metodi tautas skaitīšana varēja notikt. Valstis, kuras bija plānojušas izmantot klasisko metodi, pašreiz meklē citus datu vākšanas risinājumus.
Tautas skaitīšanas datubāzē iekļauti dati no 34 dažādiem reģistriem un datubāzēm, apkopota pašvaldību un to uzņēmumu sniegtā informācija. Tā Latvija seko attīstīto Ziemeļvalstu grupas paraugam. 28. maijā tika publicēti pirmie dati par iedzīvotāju skaitu un to raksturojošie rādītāji. Latvijā ir 1 893 223 iedzīvotāji. «Man pie sienas vajag šo [Gata Šļūkas karikatūru ar Latvijas iedzīvotāju skaitu],» sarunā iestarpina Žīgure. Karikatūrā mākslinieks uzzīmējis kādu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam līdzīgu vīru, kas kasa galvu: «Vai mani arī pieskaitīja? Nemaz nejutu…», skatoties uz tautskaites rezultātu. Žīgure neslēpj, ka patīk karikatūras un anekdotes.
Tautskaite zināmā mērā ir mūsu iedzīvotāju portretējums, viņa teic. Lielu pārsteigumu datos Žīgurei nav bijis, jo sabiedrības problēmas jau iepriekš bija zināmas — mēs pārvietojamies tuvāk Rīgai, izbraucam no valsts, demogrāfiskie pamatrādītāji nav labi, ir augsta mirstība un nav laba dzimstība. Tautskaite šīm izjūtām iedeva skaitlisko apstiprinājumu. «Sajūtas ir viena lieta, bet es gribu redzēt ciparus. Jo ir teiciens, ka aiz cipariem redzam īsto dzīvi,» saka Žīgure.
Tautas skaitīšanai, balstoties uz reģistru metodi, ir savi ieguvumi. Jau pēc 2011. gada tautas skaitīšanas licies, ka jāsper solis tālāk, izvērtēts, kā Latvijā attīstījušies dažādi iedzīvotāju reģistri, pamatā Valsts ieņēmumu dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datu bāzes, — un izlemts, ka tas varētu būt ejams ceļš. Valdību pārliecinājis arī finansiālais ietaupījums. «Pierādījām, ka šādi dati varētu būt kvalitatīvāki,» saka Žīgure. «Turklāt visi tie reģistri, kas bija partneri, arī paši ieguva, jo tā bija motivācija sakārtot savus datus,» stāsta CSP vadītāja.
CSP savulaik tika kritizēta, ka šajā tautas skaitīšanā netika noskaidrota dzimtā un mājās runājamā valoda. Žīgure atbild — ja iet reģistru ceļu, tad var iegūt tos datus, kas ir tajos. Ja nav datu par mājās runājamo valodu, tad to nevar iegūt. Viņai nav īsti laba ieteikuma, kā šos datus dabūt reģistros. Varbūt viens variants ir PMLP uzrunāt iedzīvotājus, kad viņi maina pases, un tā regulāri ievākt datus. Tagad CSP rosina pie pieaugušo izglītības apsekojuma 2022. gadā pievienot moduli par valodu.
Ja kāds ir bažīgs, ka nav pieskaitīts, CSP vadītāja nomierina un atgādina, ka Latvijā statistikas datus var iegūt, izmantojot unikālo personas kodu. «Ar tā starpniecību varam izsekot visu, kas ir vajadzīgs,» saka Žīgure un piebilst, ka pašlaik tā tiek vākti dati par saslimstību, nav vajadzīgs cilvēka vārds. Pagājušajā nedēļā bija publiskoti dati par to profesiju pārstāvjiem, kuri visvairāk slimojuši ar Covid-19. Projektā ir tāds pats apkopojums par vakcinētajiem. Reģistru dati ir vērtīgs ieguvums šo 10 gadu laikā, uzskata Žīgure.
Vai bija arī problēmas ar datu ieguvi no dažādajām datu bāzēm? Nav bijis ērti savākt datus par mājokļu labiekārtotību, tos publicēs novembrī. Katra pašvaldība bijusi jāuzrunā atsevišķi, lai iesniedz jaunākos datus. Savukārt ģimenes un mājsaimniecības raksturojošos rādītājus publicēs 30. jūlijā. «Tas būs interesants iedzīvotāju portretējums par ģimenes tipiem — cik mums ir pāru bez bērniem, cik viens vecāks ar nepilngadīgiem un pilngadīgiem bērniem, precētu pāru ģimenes ar pilngadīgiem un nepilngadīgiem bērniem. Aktuāla lieta būs pāri nereģistrētā kopdzīvē ar nepilngadīgiem un pilngadīgiem bērniem,» stāsta Žīgure. Tautskaites datus par izglītību un nodarbinātību varam gaidīt nākamgad.
Vai valdība un politiķi prot izmantot datus, lai pieņemtu lēmumus? Žīgure atbild diplomātiski — prot, bet vēl ir daudz jāmācās. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš to ir sapratis. Viņam vajadzētu paturēt prātā — «dati ir mūsu zelts», saka Žīgure un uzsver vienu no pandēmijas laika ieguvumiem — tas pierādīja, ka jāmācās strādāt ar datiem, jo «bez cipariem nevar saprast, kas notiek», saredzēt ceļu, kurp jāiet.
Ūdens un melna kafija
Bezē un siera cepumi
The post Aiz skaitļiem redz īsto dzīvi appeared first on IR.lv.
