Marta izskaņā darbu sāka Ekonomisko lietu tiesa — tās pārziņā būs ātri un kvalitatīvi iztiesāt sarežģītas korupcijas lietas, ekonomiskos un finanšu noziegumus, kā arī komercstrīdus
The post Jauna tiesa appeared first on IR.lv.
Latvijai jau iepriekš starptautiski eksperti ir norādījuši uz problēmām naudas atmazgāšanas lietu izskatīšanā — Moneyval ziņojumā secināts, ka šādu sarežģītu un specifisku lietu iztiesāšana nereti ieilgst. Ekonomisko lietu tiesai, kas atrodas Rīgā, bet kuras darbības teritorija aptver visu Latviju, tas jāmaina. Turpmāk tiesas praksi šādu lietu izskatīšanā veidos desmit tiesneši Latvijā pirmajā specializētajā tiesā. Kā tā atšķiras no vispārējās jurisdikcijas tiesas?
Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būs gan korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietas, gan, piemēram, prasības par būvniecības dalībnieku strīdiem, konkurences tiesību pārkāpumiem un kredītiestāžu likvidāciju.
Šādas lietas tiesu praksē nav regulāras, un līdz šim tās nonāca dažādās tiesās pie dažādiem tiesnešiem, norāda Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Miķelis Zumbergs. Tas apgrūtināja pieredzes uzkrāšanu šādos jautājumos un prakses vienveidības nodrošināšanu. «Tajā brīdī, kad visas šīs lietas tiek nodotas vienai tiesai un konkrētiem tiesnešiem — grupai, kas specializējas šajos jautājumos —, tad arī tiesneša kvalifikācija var būt daudz augstāka,» viņš skaidro.
Lai lieta nokļūtu Ekonomisko lietu tiesā, tai jāatbilst diviem nosacījumiem. Pirmkārt, pēc kategorijas tai jābūt piekritīgai tieši šai tiesai, un, otrkārt, tiesā tai jābūt saņemtai pēc 31. marta, kad Ekonomisko lietu tiesa sāka darbu. Jaunizveidotajā tiesā nenonāks jau gadiem citās tiesās esošās lietas, kas tur gaida savu kārtu, — tas ir svarīgi, lai nerastos lietu uzkrājums, kas bremzē to izskatīšanu, skaidro Zumbergs. Vienīgais izņēmums ir tad, ja apgabaltiesā vai Senātā tiek atcelts nolēmums kādā vecākā lietā. Tad, ja lieta pēc kategorijas ir piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, šī tiesa to saņems jau atkārtotai izskatīšanai.
Tomēr ne visas lietas, kas saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem, tiks izskatītas Ekonomisko lietu tiesā — daļa tāpat nonāks vispārējās jurisdikcijas tiesā. Jaunās tiesas kompetences ir strikti noteiktas likumā. Tādējādi Tieslietu ministrija nodrošinājusi, ka jau pašā sākumā jaunā tiesa netiks pārslogota ar izskatāmo lietu daudzumu, skaidro Zumbergs. Līdz šim šādas lietas statistikā netika atsevišķi izdalītas, tāpēc tikai pirmais gads ļaus saprast, cik šādu lietu tiesā vispār nonāk. «Pēc gada, kad būs pirmie rezultāti, varēs jau saprast, vai mēs tiekam galā vai ne, un tad arī tiks veikts novērtējums, vai uzticēt mums vēl kaut kādu lietu kategorijas.»
Jaunizveidotajā tiesā strādās desmit tiesneši. Februārī Saeima amatā iecēla jau deviņus konkursa kārtībā izvēlētos kandidātus — Katarīnu Sniedzi, Kasparu Vecozolu, Miķeli Zumbergu, Oksanu Pulli-Čižovu, Viju Kalniņu, Dagniju Mucenieci, Ļubovu Kovaļu, Aivaru Latkovski un Ievu Jankovsku. Konkursā izvēlēts arī desmitais tiesnesis, bet personisku iemeslu dēļ ir lūdzis pagaidām savu apstiprināšanu atlikt.
Konkursā uz tiesas priekšsēdētāja amatu gan sākotnēji nepieteicās neviens kandidāts, tāpēc uz laiku šī amata pienākumu izpilde uzticēta Zumbergam. Tagad viņš ir viens no diviem kandidātiem uz priekšsēdētāja vietu. Lēmumu par to, kurš amatam ir piemērotāks, pieņems Tieslietu padome.
Nevienam no apstiprinātajiem tiesnešiem gan nav iepriekšējas darba pieredzes šādā amatā. Viņu līdzšinējā profesionālā darbība bijusi daudzveidīga, piemēram, gan kā tiesneša palīgiem tiesā un advokātiem, gan kā maksātnespējas administratoriem un prokuratūras darbiniekiem. Lai sagatavotos darbam sarežģītu lietu izskatīšanā, tiesneši gūst zināšanas teorētiskās un praktiskās mācībās, piemēram, apgūstot procesa vadību un krimināltiesības. Tās noris kopš marta, un katram jaunajam tiesnesim ir piešķirts savs mentors.
«Man liek smaidīt tas, ka joprojām redzam virsrakstus, ka tiesneši ir bez pieredzes un tagad skatīs sarežģītas lietas. Man tomēr negribētos tam piekrist, jo neviens no mums nav no skolas sola. Mums visiem ir iespaidīga juridiskā bagāža pagātnē, un mēs esam izturējuši ļoti sarežģītu konkursu. Ne tikai zināšanas, bet arī mugurkauls mums visiem ir, un mēs esam gatavi skatīt lietas,» norāda Zumbergs.
Vai tiesa būs pietiekams ierocis cīņā par korupcijas un ekonomisko noziegumu samazināšanu?
Pozitīvām pārmaiņām izšķiroša būs ne tikai jaunā tiesa, bet arī izmeklēšanas kvalitāte, uzskata Zumbergs. Viņš iecerējis uzturēt ciešu kontaktu ar izmeklēšanas iestādēm un problēmu gadījumā tās kopīgi risināt.
«Skaidrs ir tas, ka mums veidosies tiesu prakse un mēs būsim tie, kas šo praksi veido. No mūsu redzējuma būs atkarīgs šo lietu liktenis,» viņš norāda. Viņaprāt, jaunizveidotās tiesas darba efektivitāti atspoguļos nevis kopējais izskatīto lietu skaits, bet gan vidējie izskatīšanas termiņi. Tieslietu ministrijas aplēses liecina, ka komerctiesu izveide citās valstīs saīsina lietu izskatīšanas termiņu vidēji par trim mēnešiem.
Zumbergs gan pieļauj, ka arī šī tiesa laika gaitā saskarsies ar tām problēmām, kas ir citām, piemēram, noslogotiem advokātu kalendāriem. «Mēs ceram, ka mums nebūs lietu uzkrājuma un ilgu tiesvedības termiņu. Šobrīd mēs sākam, tā teikt, no baltas lapas.»
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns
«Kopumā ideja par specializētu komerctiesu nebija jauna. Pieprasījums pēc šādām tiesu sistēmas izmaiņām ir pastāvējis jau desmit gadu garumā. Savukārt 2018. gadā pieņemtais Moneyval ziņojums par Latvijas centieniem apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju skaidri iezīmēja kopējās problēmas tieslietu jomā attiecībā uz tiesu sistēmas profesionāļu izpratni. Tika secināts, ka tūlītēja rīcība ir nepieciešama tieši attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietām un smagiem koruptīviem noziegumiem.
Līdzšinējā pieredze rāda: lai notiktu būtiskas izmaiņas, nozīmīga loma ir ne tikai tiesas profesionalitātei, bet arī tiesas autoritātei. Veidojot speciālu tiesu, tika radīti visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai Ekonomisko lietu tiesa varētu uzņemties vadošo lomu attiecībā uz procesa kvalitātes standartu noteikšanu, tādējādi ietekmējot arī izmeklēšanas un apsūdzības procesu kvalitāti. Tiesas darba pirmais mēnesis apliecina, ka tiesa šo lomu veiksmīgi īstenos. Jaunie tiesneši ir ne tikai augsti kvalificēti juristi ar vērtīgu līdzšinējo darba pieredzi, bet ir gatavi savus spēkus veltīt tiesu varas profesionālās autoritātes celšanai, atjaunojot sabiedrības uzticēšanos tai.»
Providus labas pārvaldības un korupcijas novēršanas pētnieks Valts Kalniņš
«Šo kategoriju lietu izskatīšanā ir bijušas problēmas, tajā skaitā fakts, ka vienai daļai tiesnešu vispārējās jurisdikcijas tiesās bija zināmas grūtības ar specifiskiem šo jomu jautājumiem un grūtības tās pilnvērtīgi izprast, jo tā tomēr ir specifiska joma. Ja es pareizi saprotu, tā ir viena no problēmām, kuru ir mēģināts ar šo jauno tiesu risināt.
Vēl viena problēma bija tas, ka šīs lietas gaidīja izskatīšanu parastajā kārtībā ar visām citām lietām, jo tiesās bija grūtības nodrošināt pietiekami īsus lietu izskatīšanas termiņus, tas, protams, skāra arī šo kategoriju. Un sabiedrībā bieži vien ir ekspektācijas, ka šī tipa lietas būtu jāizskata pēc iespējas ātrāk.
Domāju, ka ar šo tiesu ir risks, ka šo sarežģīto lietu izskatīšana jau ir tāpat uzlikta mazai tiesnešu grupai, turklāt cilvēkiem, kuriem pārsvarā nav tiesneša pieredzes. Kapacitātes ziņā varētu nerasties nekāds īpašs efekts. Bet laiks rādīs, un varbūt tā spēs strādāt ļoti efektīvi.
Vai līdz ar tiesas izveidi būs izmaiņas cīņā ar korupciju un ekonomiskajiem noziegumiem?
Specializētās tiesas izveidošana ir mazs elements visā kopējā sistēmā. Jāņem vērā, ka apelācijas un kasācijas kārtībā lietas izskatīs tās pašas tiesas, kas līdz šim, respektīvi, vispārējās jurisdikcijas tiesas. Es domāju, ka arī pie vislabākā rezultāta šis būs viens elements visā sistēmā, kurš varētu atvieglot cīņu. Vēl jau redzam, ka ir arī citas reformas, piemēram, prokuratūrā šogad sāk strādāt specializēta struktūra korupcijas jautājumos. Sistēma prasa, lai visi tās elementi tiktu attīstīti pakāpeniski.»
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš
«Viena no mūsu pozīcijām iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, uz ko mēs aicinājām partijas, bija izdarīt visu iespējamo, lai komercstrīdi tiktu izskatīti maksimāli ātri un kompetenti. Mēs ceram, ka Ekonomisko lietu tiesas izveide ir atbilde uz šo jautājumu. Protams, ir pagājis vēl ļoti mazs laiks, lai novērtētu rezultātu, bet tāda bija iecere. Dažādās civillietās termiņi gadu gaitā, vidēji ņemot, ir palikuši labāki. Bet vēl aizvien ir sarežģītākas lietas, kuras savukārt velkas nepiedodami ilgi. Un mēs arī zinām un publiski redzam krimināllietas, kas faktiski ir ekonomiska rakstura, kas velkas nepiedodami ilgi. Tas viss, protams, met ēnu visai tiesu sistēmai, tā ir ļoti svarīga lieta, lai taisnīgs spriedums būtu saprātīgā termiņā un maksimāli ātri.
Ja nemaldos, Vācijas konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs savulaik teica, ka novēlots taisnīgums vairs nav nekāds taisnīgums. Tur ir sava daļa patiesības, ka termiņam ir ļoti liela nozīme. Savukārt no biznesa viedokļa — laiks ir nauda.
Mēs līdz ar to ceram, ka Ekonomisko lietu tiesa pierādīs sevi kā tiesa, kura ātri, kompetenti spēj izskatīt komercstrīdus.»
The post Jauna tiesa appeared first on IR.lv.
