ASV ir viena no valstīm, kur vakcinēšanās pret Covid-19 līdz šim ritējusi visraitāk. Tomēr jauno koronavīrusa variantu izplatīšanās un atsevišķas sabiedrības daļas vilcināšanās potēties, visticamāk, neļaus sasniegt pūļa imunitāti. Eksperti uzskata, ka vīruss ir uz palikšanu, bet atgriezties pie normālas dzīves palīdzēs visvairāk apdraudēto sabiedrības grupu imunizācija
The post Nesasniedzamā pūļa imunitāte? appeared first on IR.lv.
Pandēmijas sākumā, kad vakcīnas pret koronavīrusu vēl bija tāls sapnis, ceļu ārā no krīzes sāka apzīmēt ar terminu «pūļa imunitāte»: brīdi, kad pietiekami daudz cilvēku būs pasargāti no vīrusa, lai mēs spētu atbrīvoties no patogēna un dzīve atgrieztos normālā ritmā.
Šobrīd Covid-19 vakcīnas pirmo devu ir saņēmusi jau vairāk nekā puse ASV iedzīvotāju, taču potēšanas tempi samazinās. Zinātnieku un veselības ekspertu vidū nostiprinās kopējais viedoklis, ka pūļa imunitātes slieksnis nebūs sasniedzams — vismaz ne tuvākajā nākotnē. Iespējams, nekad.
Viņi secina, ka nenotiks vīrusa ilgi gaidītā izzušana. Tā vietā jārēķinās, ka vīruss kļūs par daudzmaz savaldāmu draudu, kas turpmākos gadus aizvien turpinās cirkulēt sabiedrībā, izraisot saslimšanu un nāvi, taču daudz zemākā līmenī.
Cik zems būs šis līmenis, pagaidām nav zināms, jo daļēji atkarīgs no tā, cik daudz amerikāņu un pārējo pasaules iedzīvotāju vakcinēsies, un arī no tā, kā attīstīsies pats koronavīruss. Jau tagad ir skaidrs, ka vīrusa mutācijas ir straujas, jaunie varianti izplatās ātri, savukārt vakcinācija notiek pārāk lēni, lai pūļa imunitāti sasniegtu kaut kad tuvākajā nākotnē.
Eksperti uzskata, ka izšķiroši svarīgi ir turpināt imunizēšanu, it īpaši augsta riska grupas, tas ir, gados vecos cilvēkus ar veselības problēmām un personas, kurām ikdienā ir vislielākais risks inficēties, jo tieši tas palīdzēs samazināt slimības uzliesmojumu nopietnību, pat ja nesamazinās to biežumu.
«Vīruss nekur nepazudīs,» saka evolucionārais biologs Rustoms Antija no Emorija Universitātes Atlantā (ASV). «Taču mēs vēlamies darīt visu iespējamo, lai pārbaudītu, vai tā varētu kļūt par vieglu infekciju.»
Šī perspektīvas maiņa ir jauns izaicinājums sabiedrības veselību uzraugošajām iestādēm. Lielu sabiedrības daļu iedvesmoja cerība, ka pūļa imunitāti izdosies sasniegt līdz šā gada vasarai, kā bija prognozējuši atsevišķi eksperti. Paziņojums, ka šis mērķis nav reāls, papildinās skeptiķu argumentus, lai atteiktos no vakcinēšanās, ar sajūtu, ka «no tā nav nekādas jēgas». Tomēr vakcinācija aizvien ir atslēga, kas spētu pārvērst vīrusu par kontrolējamu draudu, saka profesionāļi.
Izmaiņas ekspertu domāšanā atzīst ārsts Entonijs Fauči, kas ir ASV prezidenta Džo Baidena galvenais padomnieks Covid-19 jautājumos. «Cilvēkus pārņēma apjukums, un viņi domāja, ka inficēšanās līmenis nekritīsies, kamēr mēs nesasniegsim šo mistisko pūļa imunitātes līmeni, lai vai kāds būtu tas skaitlis,» saka Fauči. «Tāpēc mēs esam pārtraukuši lietot terminu «pūļa imunitāte» klasiskajā izpratnē. Es tagad vienkārši saku: uz brīdi aizmirstiet par to! Vienkārši turpiniet vakcinēt cilvēkus, un inficēšanās gadījumu skaits ies uz leju.»
Kad 2020. gada sākumā pasaulē sāka izplatīties jaunais koronavīruss, kļuva skaidrs, ka vienīgais ceļš izkļūšanai no pandēmijas būtu tad, ja pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku izveidotos imunitāte — vai nu dabiski inficējoties, vai vakcinējoties. Vīrusam tad vairs nebūtu, ko inficēt. Ideja par pūļa imunitātes sasniegšanu kļuva par daudzu pasaules valstu, to skaitā ASV, mērķi.
Sākumā tika lēsts, ka pūļa imunitātes slieksnim jābūt 60—70% no visiem iedzīvotājiem. Vairums ekspertu, ieskaitot Fauči, paredzēja, ko to būs iespējams sasniegt, tiklīdz kļūs pieejamas vakcīnas.
Taču, kad pagājušajā ziemā un agrā pavasarī sākās vakcīnu izplatīšana, vienlaikus sāka palielināties arī sliekšņa aprēķini. Sākotnējie aprēķini bija balstīti uz oriģinālā vīrusa lipīgumu, taču tagad daudzās pasaules valstīs dominē vīrusa variants B.1.1.7, ko vispirms atklāja Lielbritānijā, un tas ir par aptuveni 60% lipīgāks.
Rezultātā eksperti tagad lēš, ka pūļa imunitātes slieksnim jābūt vismaz 80%. Ja attīstīsies vēl lipīgāki vīrusa varianti vai arī zinātnieki pamanīs, ka tos var pārnēsāt arī jau sapotētie cilvēki, slieksnis būs jāpaceļ vēl augstāk.
Aptaujas liecina, ka pret vakcinēšanos joprojām negribīgi izturas 30% amerikāņu. Tiek prognozēts, ka šis skaitlis varētu mazliet uzlaboties, taču nepietiekami.
«Teorētiski iespējams, ka mēs varētu sasniegt aptuveni 90% vakcinācijas aptveri, taču es teiktu, ka tas ir mazticami,» saka epidemiologs Marks Lipsics no Hārvarda Universitātes.
Lai gan viens no skaidrojumiem, kāpēc ASV nesasniegs pūļa ir imunitāti, ir atsevišķu cilvēku pretestība, tas nav vienīgais iemesls. Pūļa imunitāte parasti tiek lietots kā nacionāls mērķis. Taču tas ir ļoti izplūdis jēdziens tādā lielā zemē kā ASV.
«Slimības izplatīšanās ir lokāla,» skaidro Lipsics. «Ja visas valsts mērogā vakcinācijas aptvere ir 95%, bet kādā mazā pilsētā tikai 70%, vīrusam, protams, ir vienalga. Tas atradīs veidu, kā ceļot pa šo mazo pilsētu.»
To, cik izolēts no koronavīrusa ir kāds noteikts reģions, nosaka galvu reibinošs faktoru klāsts. Pūļa imunitāte var svārstīties atkarībā no «iedzīvotāju drūzmēšanās, cilvēku uzvedības, sanitārajām normām un visādām citām lietām», stāsta virusologs Deivids Morenss, kas ir Fauči galvenais padomnieks. «Pūļa imunitātes slieksnis turīgu cilvēku rajonā varētu būt x, bet jūs aizejat uz cilvēku pārpildītu rajonu vienu kvartālu tālāk, un tas jau ir 10x.»
Ņemot vērā cilvēku kustību starp reģioniem, neliels vīrusa vilnis no reģiona ar zemu vakcinācijas līmeni var viegli pārmesties uz apgabalu, kur lielākā sabiedrības daļa ir aizsargāta. Tajā pašā laikā pārvietošanās starp valstīm, it īpaši pēc tam, kad sāks atvieglot ceļošanas ierobežojumus, nozīmē to, ka svarīgi ir sapotēt nevis tikai amerikāņus, bet visus pasaules iedzīvotājus, norāda biostatistiķe Natālija Dīna no Floridas Universitātes. Jebkura jauna mutācija, kas parādīsies kādā citā valstī, galu galā sasniegs arī Ameriku.
Daudzās pasaules daļās vakcinācija pašlaik ievērojami atpaliek no ASV. Piemēram, Indijā līdz šim sapotēti tikai 2% iedzīvotāju, bet Dienvidāfrikā — mazāk nekā 1%.
Ja reiz pūļa imunitātes mērķis nav sasniedzams, būtisks ir zems hospitalizācijas un nāves gadījumu līmenis pēc pandēmijas ierobežojumu atvieglošanas, uzskata eksperti.
Fokusējoties uz visvairāk apdraudēto sabiedrības grupu potēšanu, ASV jau ir spējušas ievērojami samazināt šos kritiskos skaitļus. Ja vakcinācijas līmenis šajās grupās turpinās pieaugt, tiek prognozēts, ka ar laiku koronavīruss, līdzīgi gripai, kļūs par sezonālu parādību, kas galvenokārt skars jaunus un veselus cilvēkus.
«Viens, ko mēs gribam panākt pilnīgi noteikti, ir sasniegt punktu, kad jātiek galā tikai ar maziem saslimšanas uzliesmojumiem,» saka evolucionārais biologs Karls Bergstrēms no Vašingtona Universitātes Sietlā. «Tas būtu ļoti saprātīgs mērķis šajā valstī, kur ir pieejama izcila vakcīna un spēja to piegādāt.»
Ilgtermiņā — vienas vai divu paaudžu laikā — mērķis būtu jaunā koronavīrusa pārtapšana par kaut ko tuvāku saviem bioloģiskajiem brālēniem, vīrusiem, kas izraisa tipisku saaukstēšanos. Tas nozīmētu, ka pirmā inficēšanās notiek agrā bērnībā, bet katra nākamā inficēšanās ir viegla, jo ir izstrādājusies daļēja aizsardzība, pat tad, ja imunitāte ar laiku mazinās.
Atsevišķi cilvēki, kuru īpatsvars pagaidām precīzi nav zināms, koronavīrusu pārslimo salīdzinoši viegli, bet pēc tam nedēļām vai mēnešiem cieš no novājinošiem simptomiem — tas ir tā dēvētais «garā Covid» sindroms. Taču maz ticams, ka tas pārslogos veselības aprūpes sistēmu.
«Lielāko mirstības līmeni un spiedienu uz veselības sistēmu rada cilvēki ar specifiskām hroniskām saslimšanām, it īpaši vecumā pēc 60 gadiem,» saka ārsts Lipsics. «Ja mēs spēsim pasargāt šos cilvēkus no smagas saslimšanas un nāves, mēs būsim pārvērtuši Covid-19 no sabiedrības postītāja par parastu infekcijas slimību.»
Ja sabiedrība saglabās vērību, regulāri testēsies un izsekos vīrusa uzliesmojumiem, jaunu saslimšanas gadījumu līmenis būs zems, jo veselības amatpersonas spēs laikus apslāpēt jaunus uzliesmojumus, uzskata ekonomists Barijs Pradelskis no Francijas Nacionālā zinātniskās pētniecības centra Grenoblē. Viņš un kolēģi šo stratēģiju aprakstīja pagājušajā nedēļā žurnālā The Lancet publicētā rakstā.
«Pilnīga vīrusa iznīcināšana, manuprāt, šajā stadijā nav iespējama,» saka Pradelskis. «Bet ir jāpanāk vīrusa izskaušana lokālā līmenī.»
Lai gan vakcinācijas galamērķis ir mainījies, šā procesa izaicinājums aizvien ir nemainīgs: pārliecināt potēties pēc iespējas vairāk cilvēku. To apgrūtina amerikāņu sabiedrībā valdošā skepse un atsevišķu iedzīvotāju grupu, piemēram, bezpajumtnieku, migrantu strādnieku un cilvēku ar citu ādas krāsu grūtības saņemt vakcīnu.
(Nesen publicētā Pew Research aptaujā atklājies, ka pilnīgi noteikti nevēlas vakcinēties arī 45% baltādaino kristīgo fundamentālistu Amerikas dienvidu štatos — red.)
Obligāta vakcinēšana visu sarežģītu vēl vairāk, uzskata eksperti. Prātīgāk būtu lūgt cilvēku uzticību iemantojušas personības uzrunāt ļaudis, lai izskaustu svārstīšanās galvenos cēloņus — bailes, neuzticēšanos, maldīgus uzskatus —, un nodrošināt informācijas pieejamību, uzskata veselības lēmumu pieņemšanas un komunikācijas eksperte Marija Politi no Vašingtona Universitātes Sentluisā.
Cilvēkiem bieži vien ir nepieciešams redzēt, ko dara citas personas no viņu sociālā loka, un tad arī viņi paši vēlas to izmēģināt, saka Politi. Īpaši būtiski ir uzsvērt to, ka vakcinācija glābj dzīvības, ka beidzot atkal varēs tikties ar tuviniekiem un laist bērnus skolā. Tas būtu daudz motivējošāk par miglaino pūļa imunitātes piesaukšanu. «Cilvēki to uztvertu labāk nekā šo nedaudz netveramo jēdzienu, par kuru pašiem ekspertiem joprojām nav īstas skaidrības.»
Lai gan bērni vīrusu izplata mazāk nekā pieaugušie, eksperti ir vienisprātis, ka arī bērnu potēšanai būs svarīga nozīme Covid-19 gadījumu skaita samazināšanā.
Ja, laikam ejot, aizsardzību pret vīrusu nebūs izstrādājis pietiekams cilvēku skaits, var parādīties jaunas mutācijas, kas spēj izlauzties cauri vakcīnu barjerām, un atkal pieaugs slimnīcās nonākušo cilvēku skaits. Augs mirstība. «Tas ir murgains scenārijs,» uzskata epidemiologs Džefrijs Šamans no Kolumbijas Universitātes Ņujorkā.
Cik bieži un cik smagas sekas varētu radīt šādas mutācijas, mums «pa galvu, pa kaklu» nāksies noskaidrot reizi pāris gados, prognozē Šamans. «Domāju, ka mums visu laiku nervozi būs jāmet skatiens pāri plecam, katrā ziņā to darīs infekcijas slimību epidemiologi un prātos: «O. K., tās mutācijas, kas klīst apkārt, — kā tām klājas? Uz ko tās ir spējīgas?» Varbūt sabiedrība kopumā varēs atgriezties pie normālas dzīves, lai vairs neuztrauktos par šīm lietām, bet mums gan tas būs jādara.»
Avots: The New York Times
Pirmo vakcīnas devu saņēmušo īpatsvars pret visiem valsts iedzīvotājiem
Koronavīrusa analīžu nodošana Indijas ziemeļaustrumu metropolē Allahābādā. Šī valsts šobrīd cīnās ar jaunu Covid-19 vilni.
Foto — Scanpix
The post Nesasniedzamā pūļa imunitāte? appeared first on IR.lv.
