Jaunais Konkurences padomes vadītājs Juris Gaiķis nospraudis mērķi — veicināt sabiedrības labklājības un tiesiskās apziņas pieaugumu
The post Jauns un pieredzējis appeared first on IR.lv.
Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumus otrdien sāka pildīt Juris Gaiķis. Konkursa komisija trijās kārtās atzina viņu par labāko amatam, kurā astoņus gadus bija Skaidrīte Ābrama, taču gada sākumā negaidīti paziņoja par amata atstāšanu. Mantojumā jaunajam priekšniekam paliek svarīgas iesāktās lietas — par būvnieku karteli, par atkritumu monopolu Rīgā, par zāļu lieltirgotājiem.
«Šobrīd viss izskatās nolikts uz pauzes,» septembra sākumā, kā cietu ceļamaizi jaunajam KP priekšniekam rūpēdams, teica ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV), kura pārraudzībā ir padome, un atgādināja arī par darbinieku lielo mainību iestādē. Pēdējo trīs gadu laikā tur nomainījusies puse darbinieku.
«Konkurences padomei jābūt tādai, kurai ir redzams atbalsts sabiedrībai,» Gaiķis saka un uzsver, ka jūtoties gana pieredzējis dažādu valsts struktūrvienību vadībā. No «vienkārša jurista» Valsts ieņēmumu dienestā, kur sāka strādāt 2001. gadā, tika līdz VID Nodokļu pārvaldes direktora amatam «ar 1500 padotajiem pa visu valsti». Pēdējos trīs gadus vadījis Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisiju — kā pats teic, šajā laikā no iestādes, kurai nevarēja atrast darbiniekus, tā izveidota par «patīkamu darbavietu», un ārsti «pat rindā šobrīd gaida, lai strādātu komisijā».
Sarunājāmies pagājušo piektdien, viņa pēdējā darba dienā iepriekšējā darbavietā, kuras ēku pašlaik remontē. Sarunas laikā pie priekšnieka kabineta durvīm pāris reižu pieklauvēja un viņam turpmākus panākumus novēlēja nu jau bijušie padotie.
Kāpēc viņš izlēma iet prom un tieši uz Konkurences padomi? «Mana motivācija ir attīstīties tālāk,» atbild Gaiķis, kurš konkursā saskatījis iespējas «izaugsmei kā juristam». Iepriekš bijusi pat doma sākt studēt medicīnu — «jurists ar medicīnas izglītību, tas vispār pavērtu plašas iespējas!» —, tomēr savienot darbu ar pilna laika klātienes studijām nebūtu iespējams. «Es esmu karjeras ierēdnis, kurš ar savu darbību ir pierādījis katru nākamo amatu.»
Vai jaunajā darbavietā līdzās karjeras apsvērumiem nevajadzētu arī misijas apziņu, ka strādā sabiedrības labā? Gaiķis labprāt piekrīt. «Konkurences padomei ir jābūt sabiedrības interešu aizstāvei, lai sabiedrība tieši justu Konkurences padomes atbalstu.» Tajā skaitā savos maciņos. Tāpēc svarīgi esot pārliecināt «sabiedrību iesaistīties konkurences jautājumu risināšanā kā ieinteresētai pusei.»
Gaiķis piekrīt, ka padomei būtu jābūt neatkarīgai iestādei, līdzīgi kā Valsts kontrolei vai FKTK. Pašlaik tā ir ekonomikas ministra pārraudzībā, un tas var radīt interešu konflikta situācijas, jo šī ministrija pārrauga lielus valsts uzņēmumus. Ministrija esot izstrādājusi likumprojektu «par jau nedaudz neatkarīgāku iestādi», taču Gaiķis nevar detalizētāk spriest, jo neesot dokumentu redzējis.
Gaiķis uzsver, ka arī par padomes darbu varot spriest tikai pēc publiski pieejamās informācijas. Viņaprāt, padome strādā sekmīgi, taču redzams akūtais darbinieku trūkums, un viņa pirmais darbs būšot noskaidrot iemeslus. Viens varētu būt atalgojums, kas padomē ir mazāks nekā līdzīgās iestādēs. To varētu daļēji risināt valdības pagājušonedēļ pieņemtais lēmums par papildu finansējumu atalgojumam šogad, un arī nākamā gada budžetā plānots pieaugums.
Iepazīties ar lietām viņam būs tiesības, kad sāks pildīt amata pienākumus, tāpēc Gaiķis atturas vērtēt pēdējā laikā ierosinātās pārbaudes lietas. Piemēram, par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Konkurences padome pagājušogad apturēja līgumu ar Tīrīgu, kas būtu radījis monopolu uz 20 gadiem, taču Rīgas domes pagaidu noregulējums — sadalīt pilsētu trīs zonās — nav tāds, kādu bija ieteikusi padome. Tāpēc lietai noteikti gaidāms turpinājums.
Turpinājums būs arī lietai par būvnieku karteli, kas sākta pagājušogad un par kuru Ābrama sacīja, ka padomei ar to ir jātiek galā, «citu variantu nav». Gaiķis piekrīt: «Citu variantu tiešām nav — kartelis nedrīkst būt!» Taču piebilst: «Tikai jautājums — vai tas ir bijis?» Pagaidām viņš varot spriest «tikai kā patērētājs un kā cilvēks varbūt ar mazliet lielākām zināšanām», taču «nevaru izdarīt nekādus secinājumus».
KNAB sāktajā kriminālprocesā par būvnieku lietu figurē arī vairāku politiķu vārdi (Jānis Reirs, Dana Reizniece-Ozola, Jānis Urbanovičs, Edgars Jaunups un citi). Vaicāju, vai viņš ceļā uz amatu saņēmis norādes vai mājienus, kas viņam būtu jādara šajā būvnieku lietā un vispār Konkurences padomē. «Jāsaka — nē, es nekad neesmu saņēmis nekādus politiskus uzstādījumus par vienu vai otru konkrētu lietu,» Gaiķis atbild.
Arī no VID, kur bija nostrādājis 16 gadus, turklāt pēdējos piecus ļoti augstā amatā, pārcelts uz ārstu komisiju ne tāpēc, ka finanšu ministre Reizniece-Ozola būtu neapmierināta ar viņa darīto vai viņš nebūtu pildījis ministres komandas norādījumus. «Nav man bijuši tādi norādījumi,» Gaiķis apgalvo. Politiskus norādījumus viņam «neviens nekad nav devis konkrētās lietās». Vienīgi konceptuāli politiskus — ka «kopīgi ejam tādā virzienā». Pats gan esot gājis pie politiķiem ar saviem priekšlikumiem. Bet pārcelts tāpēc, ka «mani pamanīja Labklājības ministrijas pusē kā vadītāju, kurš organizē procesus», un izteica piedāvājumu, kuram pēc garām pārrunām piekritis. Tas esot «liels pagodinājums būt pašam sev tiešajam priekšniekam».
Kopš gada sākuma Konkurences padomei dotas tiesības sodīt par pārkāpumiem arī publiskas personas. «Pilnībā jāmēģina izmantot šīs iespējas,» Gaiķis saka un piebilst, ka «vēl drusku vajadzētu iet soli uz priekšu» un dot padomei tiesības vērsties ne tikai pret kapitālsabiedrībām, bet arī pret kapitāldaļu turētājām pašvaldībām, kuras pašlaik ar vērienu iesaistās uzņēmējdarbībā, kuru var veikt privātais bizness.
Gaiķis atturas minēt jomas, kurām pievērsīs īpašu uzmanību, — arī tāpēc, ka, viņaprāt, atsevišķu jomu izcelšana varētu citām viest paļāvību, «ka viņus neviens neaiztiks». Taču «kā patērētājs» esot pievērsis uzmanību namu, ielu, atkritumu apsaimniekošanai.
Kā svarīgu darbu Gaiķis min sabiedrības informēšanu par patērētāju tiesībām. Viņš retoriski vaicā, vai sabiedrībai ir zināms, kādas patērētājiem ir tiesības, piemēram, Volkswagen vai Samsung pasaules mēroga lietās. «Viens ir nosodīt vainīgo», taču vēl svarīgākas ir katra patērētāja, kurš cietis no konkurences tiesību pārkāpuma, iespējas vērsties pret pārkāpēju. «Tā man kā sabiedrības loceklim pietrūcis.»
Mērķis arī jaunajā amatā būšot «redzēt rezultātu». Un tas būšot nevis uzliktie sodi karteļiem un pārkāpējiem, bet gan sabiedrības uzticēšanās un iesaistīšanās, kam rezultāts būtu labklājības un tiesiskās apziņas pieaugums.
Bet vai viņš neizmantos arī padomi kā tramplīnu turpmākai karjerai, ja jau viņa galvenā motivācija ir jauni izaicinājumi? «Šobrīd ne, man nav tādu plānu, ir jāpieņem šis izaicinājums,» Gaiķis teic. Taču dzīve nebeigšoties arī pēc pieciem vai, «ja parādīšu sevi labi», desmit gadiem, kas ir padomes vadītāja amata termiņi. «Esmu pietiekami jauns vēl,» jaunais priekšnieks smiedamies saka.
The post Jauns un pieredzējis appeared first on IR.lv.
