Pēc diktatūras sabrukuma pirms 45 gadiem kronētais Spānijas karalis Huans Karloss palīdzēja savai valstij kļūt demokrātiskākai un bagātākai. Tagad viņš ir aizbēdzis trimdā, mantojumā atstājot apsūdzības kukuļņemšanā un nodokļu nemaksāšanā. Kas noticis?
The post Aizbēgušais karalis appeared first on IR.lv.
Visi mīlēja Spānijas karali, kad viņš 1999. gada novembrī ieradās vizītē Kubā. Havannas lidostā viņu pieklājīgi sagaidīja revolucionārs Fidels Kastro, bet Huana Karlosa pastaigā pa pilsētas vēsturisko centru viņu pavadīja aplausi no logiem un balkoniem: «Lai dzīvo Spānija!», «Lai dzīvo karalis!» Kāda sētniece no karaļa pat saņēma buču uz vaiga.
Spānijas karalis bija ieradies uz Ibērijas un Amerikas valstu vadītāju samitu. Viņam tolaik bija 61 gads, un viņš baudīja cieņu starptautiskajā arēnā. Karalis patika arī cilvēkiem viņa paša mājās neatkarīgi no viņu politiskās piederības.
Šo Huana Karlosa vizīti Kubā, kurai toreiz klātienē kā žurnāliste sekoju arī es, atkal atcerējos šā gada augustā, kad kāds no Spānijas ziņu portāliem publicēja pavisam citādu karaļa attēlu. 82 gadus vecs un smagi salīcis izkāpj no privātās lidmašīnas. Uz sejas maska pret vīrusu. Lidaparāts bija nolaidies kādā nezināmā valstī citā kontinentā. Karalis Huans Karloss I, kas no troņa atteicās 2014. gadā, bija pagriezis muguru savai tēvijai.
Galamērķis tika atklāts tikai pēc divām nedēļām: Abū Dabī, kur bijušais karalis tagad uzturēsies pie sava drauga prinča Muhameda bin Zajeda.
Pēdējos gados Huans Karloss bija pieļāvis tik daudz kļūdu, ka kļuva par pārāk lielu slogu savam dēlam pašreizējam karalim Felipem VI, monarhijai kopumā un visas Spānijas politiskās sistēmas stabilitātei. Huana Karlosa triumfālā izaugsme un sāpīgais kritiens parāda to, kādas fundamentālas pārmaiņas pēdējos 45 gados kopš agrākā diktatora Francisko Franko nāves ir piedzīvojusi Spānija: viņš palīdzēja savai valstij izkļūt no viduslaikiem piestāvošas vides, pārvēršot to par high-tech karalisti un ceturto lielāko ekonomiku Eiropas Savienībā. Taču pēdējos gados Huans Karloss pats vairs neapzinājās, cik pamatīgi ir mainījusies spāņu sabiedrība un kā būtu jāmainās monarhijai, lai pieskaņotos jaunajai kultūrai.
Spānijas parlaments Huanu Karlosu par karali pasludināja 1975. gada 22. novembrī. Pirms tam četras desmitgades diktators Franko izolēja savus pavalstniekus no pārējās pasaules atpalikušā režīmā, kurā toni diktēja katoļu baznīca. Pat jaunām sievietēm visu laiku bijā jānēsā melns apģērbs, un viņām nebija ļauts doties uz ārzemēm bez tēva vai vīra atļaujas. Tikai nelielai daļai iedzīvotāju bija konti bankās. Mazāki ciemi atradās pilnīgā vietējā mācītāja un militārās policijas Guardia Civil kontrolē. Tikai privileģētajiem bija personīgie auto.
Huans Karloss iemiesoja stagnējošās valsts atdzimšanu. Drīz pēc kronēšanas jaunais karalis kopā ar sievu Sofiju (Grieķijas un Šlēsvigas-Holšteinas princesi un bijušā Vācijas imperatora mazmazmeitu) apceļoja valsti — no Andalūzijas līdz Basku zemei. Sofija, kas spāniski runāja ar akcentu, rūpīgi ieklausījās pat zemniekos un zvejniekos. Tobrīd valstī bija maz cilvēku, kas sevi uzskata par pārliecinātiem monarhistiem, taču, lielā mērā pateicoties tieši Sofijai, karaliskā ģimene lēnām iepatikās pat tiem spāņiem, kas ticēja republikas principiem.
Huans Karloss piedzima 1938. gadā trimdā un bija otrais bērns salīdzinoši trūcīgā ģimenē, kas patvērumu bija atradusi Romā. Jau no mazotnes vecāki centās pārliecināt dēlu atgūt troni, no kura viņa vectēvs Alfonso XIII bez pretošanās atteicās 1931. gadā, kad Spānija tika pasludināta par republiku. Huana Karlosa tēvs panāca vienošanos ar diktatoru, un dēlu nosūtīja atpakaļ uz Spāniju, kad viņam palika 10 gadu. Vēlāk kādā retā intervijā Huans Karloss stāstīja, ka bērnībā juties kā tenisa bumbiņa sava tēva un Franko intrigās.
Skolotāji viņu raksturoja kā kautrīgu, jaunu princi ar sērīgu skatienu. Sākot studijas kādā no universitātēm Madridē, viņš juties kā autsaiders, kuru kacina gan kreisie studenti, gan Franko sekotāji. Pat kļūstot par karali, intelektuāļi viņu iesauca par El Breve jeb Īsmūžīti, paredzot drīzu valdīšanas galu.
Taču Huans Karloss pārsteidza valsti, jau dažus mēnešu pēc kronēšanas distancējoties no mirušā diktatora. 1976. gada jūlijā viņš par premjeru iecēla jaunu juristu Adolfo Suaresu, par kuru tīksminājās pat sievietes no Franko piekritēju elites, un abi kopā sāka pārveidot Spāniju par demokrātisku valsti: izsvēpēja veco Franko līdzskrējēju pārņemto parlamentu, izsludināja amnestiju politiskajiem ieslodzītajiem un legalizēja politiskās partijas, pat komunistus, kuriem 1977. gadā pirmo reizi tika atļauts piedalīties vēlēšanās.
Komisija ar pārstāvjiem no visām parlamentā ievēlētajām partijām izstrādāja jaunu konstitūciju. Šajā dokumentā karalis atteicās no absolūtas varas, ko viņam atvēlējis Franko. Mūsdienās ikviens monarha pieņemts lēmums jāapstiprina valdības loceklim, jo karalim nav lemtspējas pilnvaru.
Bijušā Franko režīma piekritēji sāka kurnēt, ieskaitot armiju un militāro policiju. 1981. gada 23. februārī Guardia Civil brigāde ielauzās parlamentā. Televīzijas kamera iemūžināja militārās policijas komandiera raidītus šāvienus griestos, bet deputāti slēpās zem galdiem. Dumpinieku sabiedrotie tikmēr okupēja valsts raidorganizācijas ēku. Tas bija pirmais nopietnais pārbaudījums jaunajam karalim un jaunajai demokrātijai.
Huans Karloss bija vienīgais valsts vadītājs, kurš netika aizturēts, jo viņa militārais padomnieks sākumā spēja pārliecināt sazvērniekus, ka dumpis patiesībā notiek karaļa interesēs. Uzturoties savā rezidencē — Sarsvelas pilī —, karalis stundām ilgi pa tālruni sarunājās ar armijas komandieriem, skaidrojot, ka pats neatbalsta puču. Sev blakus viņš apsēdinājis dēlu — tobrīd 13 gadus veco Felipi —, lai puika mācītos, kā monarham jārīkojas krīzes situācijās.
Galu galā Huans Karloss pieņēma lēmumu teikt uzrunu televīzijā. «Mēs necietīsim tādu rīcību un uzvedību, kas cenšas apturēt demokrātisko procesu, kas noteikts konstitūcijā un kuru referendumā apstiprināja spāņu tauta.»
Pučs izgāzās. Bet karalis ar savu apņemšanos aizstāvēt konstitūciju iekaroja tautiešu sirdis. Daudzi cilvēki kļuva par kaislīgiem Huana Karlosa atbalstītājiem, pat ja kopumā necieta monarhiju.
Ar to Spānijā sākās vairāki «zelta gadi». Valsts pievienojās NATO un Eiropas Ekonomikas kopienai. Arī valsts armija pieņēma demokrātijas likumus. Tika būvētas jaunas autostrādes, lidostas, ātrvilcienu līnijas un ūdens atsāļošanas rūpnīcas, izmantojot miljardus no Briseles. Felipe Gonsaless, kas 14 gadus kā sociālistu partijas galva pildīja premjerministra pienākumus, karali aizstāv joprojām, sakot, ka Huans Karloss «sniedza fantastisku pakalpojumu Spānijai daudzās grūtās situācijās». Viņaprāt, tieši karalis palīdzēja atjaunot valsts reputāciju pasaules acīs.
Karalis uzturēja arī labas attiecības ar žurnālistiem, un prese atturējās viņu kritizēt, lai gan monarha dzīvesstils bija pamats daudzām baumām. Maļorkas salā klīda runas par Huana Karlosa slepenu romānu ar kādu interjera dizaineri. Madridē viņš vēlu vakaros bieži sēdās uz motocikla un pazuda bijušas skaistumkaralienes pazemes stāvvietā. Vasaras pavadīja uz jahtas Fortuna, ko viņam uzdāvināja biznesmeņu grupa no Baleāru salām. Paparaci piedāvāja presei attēlus ar kailām skaistulēm uz klāja, taču izdevumi tās negribēja publicēt. Klīda runas par sakariem ar aizdomīgiem baņķieriem un finansistiem, taču lielākā daļa spāņu bija lepni par savu mačo karali un piekrišanu sieviešu vidū.
Šis nerakstītais klusēšanas pakts beidzās 2012. gada aprīlī. Ziloņu medību laikā Botsvānā karalis lauza gurna kaulu un ar lidmašīnu tika pārvests uz operāciju Madridē. Pirmo reizi spāņu prese atklāja Huana Karlosa kompanjones vārdu: Korina Zaina-Vitgenšteina-Zaina, divreiz šķīrusies vācu biznesmene ar diviem bērniem un ciešiem sakariem ar biznesa magnātiem Saūda Arābijā.
Tobrīd Huans Karloss ar viņu bija pazīstams jau astoņus gadus kopš kādam citām medībām. Tagad spāņi presē uzzināja, ka karaļa «intīmā draudzene» palīdzējusi organizēt prinča Felipes medusmēnesi un laiku pa laikam pat dzīvojusi Sarsvelas pils kompleksā. Spāņus mazāk uztrauca monarha sānsoļi, bet gan fakts, ka viņš lepni apceļo Āfriku, kamēr valsts ar lielām pūlēm cenšas izvairīties no maksātnespējas.
Pēc piedzīvotās finanšu krīzes konservatīvā valdība ķērās pie sociālo programmu apcirpšanas. Palielinājās bezdarbs, it īpaši jauniešu vidū. Tikmēr karalis ar savu mīļāko znotu Injaki Urdangarinu (bijušo handbolistu, kas apprecēja karaļa meitu Kristīnu) tika apsūdzēti par valsts naudas piesavināšanos ar labdarības fonda starpniecību. Korupcija bija iezagusies arī Spānijas karaļnamā.
Kad Huanu Karlosu izrakstīja no slimnīcas, viņš publiski atvainojās tautai: «Es pieļāvu kļūdu, un tas vairs neatkārtosies.» Viņa sieva karaliene Sofija tikmēr centās saglabāt iespaidu par stabilu laulību. Vīrs viņu regulāri uzslavēja par «īstu karaļnama profesionāli». Publiskos pasākumos viņa smaidīja blakus karalim, taču pilī abi dzīvoja katrs savā ēkas spārnā.
Korina tovasar negaidīti pameta Spāniju un kopš tā laika regulāri sūdzas, ka viņu deportēja Spānijas drošības dienests. Bet Huans Karloss vairs nespēja atgūt savu tautiešu lojalitāti. Kādā aptaujā 2014. gadā atbalstu monarhijas pastāvēšanai pauda mazāk nekā puse respondentu. Huans Karloss juta, ka laiks atkāpties no troņa, to nododot dēlam.
Ieguvis karaļa titulu, Felipe VI nekavējoties samazināja tēriņus un ieviesa lielāku caurspīdīgumu tajā, kā karaliskā ģimene tērē naudu no valsts budžeta. Tagad Felipe pat maksā 42% nodokli par saviem ikgada ienākumiem, kas ir 242 769 eiro. Šī summa ir krietni mazāka nekā citiem karaļiem Eiropā.
Felipe arī nekavējoties izslēdza no oficiālās karaliskās ģimenes savas divas vecākās māsas, līdz ar to viņas vairs nesaņem naudu no valsts budžeta. Viņš aizliedza tuviniekiem iesaistīties biznesā un pieņemt dāvanas. Karaliskajā ģimenē tagad ir tikai viņš, sieva Letīcija, meitas Leonora (troņmantniece) un Sofija, kā arī Felipes abi vecāki.
Šā gada pavasarī Felipe likvidēja 200 000 eiro lielo ikgada piešķīrumu savam tēvam, atstājot tikai goda titulu Rey emérito, un kreisi noskaņotās valdības spiediena rezultātā pieprasīja izvākties no Sarsvelas pils.
Kāpēc? Tāpēc, ka martā, kad visa valsts atradās stingrā karantīnā, gaismā nāca Korinas skandāla patiesie mērogi. Bi-jusī mīļākā tika apsūdzēta naudas atmazgāšanā Šveicē, pie reizes dubļos ieraujot arī Huanu Karlosu. Sniedzot liecības privātam izmeklētājam, sieviete jau 2015. gadā atzina: «Viņš ir kā apsēsts ar naudu.» Atgriežoties no ārzemēm, Huans Karloss naudu vedis pat koferos. «Reizēm līdz pieciem miljoniem.»
Korina acīmredzot nenojauta, ka šī saruna tiek ierakstīta. Vēlāk tā nonāca korupcijas izmeklētāju rokās Ženēvā. Šveiciešu prokurorus galvenokārt interesē dāsna dāvana 100 miljonu ASV dolāru apjomā no Saūda Arābijas karaļnama. 2008. gadā tie tika ieskaitīti kādas Šveices privātbankas kontā, kas pieder Panamā bāzētam fondam. Kā patiesā labuma ieguvēji norādīti Huans Karloss, viņa dēls un meita Elena.
Kad Felipe VI uzzināja par šo kontu, viņš nekavējoties atteicās no nelegālā mantojuma un par to informēja Spānijas valdību. Izrādījās, ka divus mēnešus pēc bēdīgi slavenā ceļojuma uz Botsvānu 65 miljoni eiro ieripoja Korinas bankas kontā Bahamu salās. Viņa apgalvo, ka tā ir Huana Karlosa «pateicības un mīlestības» dāvana.
Saskaņā ar vācietes liecību nauda karalim slepus samaksāta par palīdzību izkārtot līgumu jaunas ātrvilcienu līnijas būvniecībai starp Meku un Medīnu. Pēc Huana Karlosa vizītes Saūda Arābijā 2006. gadā pie lielā pasūtījuma tika spāņu biznesa konsorcijs. Oficiālajā spāņu delegācijā bija arī Korina.
Bijušā karaļa draugi stāsta, ka monarhs vienmēr esot raizējies par naudas trūkumu pēc atkāpšanās no troņa. Biogrāfs Pols Prestons uzskata, ka Huana Karlosa naudaskāri veicinājusi sarežģītā un trūcīgā bērnība. Ticis pie rocības, viņš kļuvis izšķērdīgs.
Tagad izmeklēšanu sākuši arī prokurori Madridē, un septembra beigās liecības ar video tiešraides palīdzību apsolījusi sniegt Korina. Daži konstitucionālie juristi uzskata, ka bijušajam karalim ir imunitāte, taču domas par to atšķiras. Tajā pašā laikā kukuļu saņemšana un naudas slēpšana nodokļu paradīzēs ir pilnīgi sagrāvusi Huana Karlosa reputāciju gados jaunu spāņu vidū.
Kādā nesenā sarunā ar draugiem Huans Karloss esot žēlojies, ka spāņi, it īpaši tie, kas jaunāki par 40 gadiem, viņu atcerēsies kā «to puisi ar Korinu, ziloņiem un naudas koferiem». Tikmēr Spānijas Augstākā tiesa pēta, vai pietiek pierādījumu bijušās valsts galvas tiesāšanai.
Huans Karloss pēc sevis ir atstājis smagi ievainotu valsti. Saslimstība un mirstība no jaunā koronavīrusa ir viena no augstākajām Eiropā. Tā kā viens no valsts ekonomikas balstiem ir tūrisms, daudzi cilvēki bažījas par jaunu krīzi.
Par pagātni kļuvusi arī Huana Karlosa ēras laikā piedzīvotā politiskā stabilitāte, kad valsts vadīšana mijās starp konservatīvajiem un centristiem. Pēdējos gados vēlētāji ir pagriezuši muguru šīm tradicionālajām partijām, bet izrāvienu piedzīvojusi, piemēram, kreiso populistu partija Podemos.
Premjers Pedro Sančess šobrīd vada nestabilu kreiso spēku koalīciju. Tā joprojām izmanto budžetu, ko 2015. gadā pieņēma konservatīvie, jo savstarpējo domstarpību dēļ nav spējuši paši vienoties par jaunām naudas sadales prioritātēm. Tikmēr Katalonijā nostiprinās partijas, kas aģitē par reģiona atdalīšanos no Spānijas.
Pēc aizbraukšanas no valsts Huans Karloss izplatīja paziņojumu, apsolot turpināt sadarbošanos ar izmeklētājiem. Viņa sieva Sofija izvēlējās palikt Madridē. Mana vieta ir būt līdzās karalim, viņa esot teikusi. Un karalis tagad ir Felipe, nevis Huans Karloss.
The post Aizbēgušais karalis appeared first on IR.lv.
