Biznesa stabilitātes noslēpums
Uzņēmuma Bolderāja Serviss ražotās mēbeles ir ne tikai kazarmās Ādažos, kur mitinās NATO spēku karavīri, bet arī daudzās skolās Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Dānijā. Savukārt visas trīs Baltijas valstis viņi jau labu laiku uzskata par vietējo jeb mājas tirgu
Mēbeļu ražošanas uzņēmums Bolderāja Serviss noteikti ir viens no vecākajiem neatkarīgajā Latvijā dibinātajiem uzņēmumiem, par kuru avīzēs rakstīja jau pirms vairāk nekā 20 gadiem. Tapis 1992. gadā kā līgumsabiedrība, gadu vēlāk pārreģistrēts par SIA, tas ar pašreizējo nosaukumu strādā divdesmit astoto gadu. Turklāt visu laiku ražojot viena veida produktu — korpusveida mēbeles. Laikam ejot, mainījies to dizains, funkcijas, mainījušās tehnoloģijas, auguši ražošanas apjomi un atrasti jauni noieta tirgi. Nemainīgs palicis izejmateriāls, no kura mēbeles taisa joprojām.
«Tā ir laminēta kokskaidu plātne,» saka SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Lai gan arī šajā gadījumā «nemainīgs» esot nosacīti, jo laika gaitā mainījusies gan plātņu kvalitāte, gan sortiments. Izvēles iespējas esot simt reižu lielākas nekā toreiz.
Pašlaik pieejami virsmas seguma materiāli ar augstu nodiluma, temperatūras un ķīmisko izturību. Arī antibakteriāli. Un to visu, sākot ar klientu interesējošo furnitūru, iespējams ieprojektēt mēbelēs, lai pasūtītājs saņemtu tieši to, ko vēlas.
Sekcijas un skolas soli
«Pašlaik mums ir trīs e-veikali Baltijas tirgum. Tajos var aplūkot, izvēlēties un pasūtīt nepieciešamos produktus, jo Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādājam ar konkrētiem pircējiem. Parasti tās ir pašvaldības vai privātas kompānijas,» turpina Valdis, kurš arodskolā ieguvis mēbeļu galdnieka diplomu, bet Latvijas Lauksaimniecības universitātē — kokapstrādes inženiera tehnologa specialitāti.
Lielākā daļa saražotā gan tiekot realizēta ārpus Baltijas. Galvenokārt Skandināvijas valstīs. Tur viņu partneri ir nekustamo īpašumu attīstītāji vai kompānijas, kas nodrošina ar mēbelēm, skolas, bērnudārzus, birojus un citas publiskas telpas, sākot ar viesnīcām un beidzot ar aptiekām. Un produkcija, kas paredzēta eksportam, netiek ražota noliktavai, bet uzreiz konkrētiem pasūtītājiem. Uzņēmums izstrādājis arī jaunu mājaslapu un zīmolu BDESK. Pērn februārī tas prezentēts Stokholmas furnitūras izstādē.
Bet viss sācies ar desmit strādniekiem īrētās telpās a/s Bolderāja, kas pašlaik pazīstama ar nosaukumu Kronospan Riga un joprojām ražo kokskaidu plātnes. Tolaik ražojuši mājas mēbeles. Masīvas, galvenokārt tumšos toņos ieturētas sekcijas ar plauktiem, skapīšiem, atvilktnēm. Biznesa niša, tāpat kā produkti, bija izvēlēti ļoti mērķtiecīgi. Toreiz daudz kas, tajā skaitā mēbeles, bija deficīts, tāpēc pircēju netrūka. Saražoto tirgojuši visā Latvijā. Un nākamajā gadā uzņēmumā strādājuši jau 24 darbinieki, bet apgrozījums, pārvēršot eiro, sasniedzis 390 000. Tiem laikiem iespaidīgu summu.
Turklāt jau no dibināšanas brīža, ko Valdis Krauklis sarunas laikā uzsver vairākkārt, Bolderāja Serviss ir maksājis visus nodokļus. Tā darbība bijusi pilnīgi legāla un caurspīdīga.
«Viens no kompānijas dibinātājiem un īpašniekiem bija toreizējais a/s Bolderāja tehniskais direktors, kokapstrādes tehnologs inženieris Arvis Purs, kurš vēlāk, pametis darbu akciju sabiedrībā, ilgus gadus bija Bolderāja Serviss vadītājs un stratēģis. Diemžēl pirms sešiem gadiem viņš zaudēja cīņā ar smagu slimību,» stāsta Valdis. «Viņa kapitāldaļas mantoja dēls Kristaps Purs, kurš tagad uzņēmumā strādā par projektu vadītāju.»
Kristaps joprojām atceras, kā atnācis uz šejieni pirms 20 gadiem, vēl mācoties skolā. «Toreiz arvien populārāki kļuva mobilie telefoni. Daudziem klasesbiedriem bija. Teicu tēvam: es arī gribu. Viņš atbildēja: nav problēmu, nāc pa vasaru strādāt, nopelnīsi.» Pēc tam Kristaps iestājies Rīgas Valsts tehnikumā, kur apguvis kokapstrādi. Arī mācību praksē bijis šeit, bet 2008. gadā, tieši pirms krīzes, sācis strādāt uz pilnu slodzi.
Uzņēmuma legalitātei un caurskatāmībai izšķiroša nozīme izrādījās vēlāk, kad pamazām atteikušies no mājas mēbelēm (tagad tās vairs neražo vispār), priekšroku dodot skolas un bērnudārzu, kā arī biroja mēbelēm, un arvien vairāk pievērsušies eksportam. Līdz ar jauno tūkstošgadi SIA Bolderāja Serviss sācis strādāt Baltijas tirgum, bet kopš 2001. gada eksportē produkciju uz Skandināviju.
Pirmā bijusi norvēģu firma, kas apgādājusi skolas ar nepieciešamo inventāru, tajā skaitā mēbelēm. Nākamo sešu gadu laikā Norvēģijai pievienojušās citas Skandināvijas valstis. Tādas, kur augstāk par cenu tiek vērtēta uzņēmuma uzticamība un godīgs bizness. No 2003. līdz 2007. gadam Latvijas uzņēmums, pateicoties eksportam, piedzīvoja straujāko izaugsmi savas pastāvēšanas vēsturē. Apgrozījums trīskāršojās, pieaugot līdz pieciem miljoniem eiro.
Ap 200 mēbelēm dienā
Jā, tieši tādas pašlaik ir ražošanas jaudas. Ap 200 samontētām mēbelēm dienā. Skapji, galdi, plaukti… Turklāt ar nosacījumu, ka katru pasūtījumu izpilda trīs nedēļu laikā.
«Protams, piedalāmies arī iepirkumos Latvijā,» saka Valdis. «Tomēr, ja padzirdam, ka tur iesaistīts kāds cilvēks, ar kuru vēlams, kā mēdz teikt, «īpaši personīgi parunāt», šis iepirkums mūs vairs neinteresē. Mums svarīgi, lai darījumi būtu absolūti godīgi.»
Kā vienu no iepirkumiem, kas visiem bijis liels izaicinājums, valdes priekšsēdētājs min pirms gadiem trim notikušo Aizsardzība ministrijas mēbeļu iegādi divām trīsstāvu kazarmām Ādažos, Kadagā. Tajās bija paredzēts izmitināt NATO spēku karavīrus.
Kad iepirkums noslēdzies, līdz kazarmu nodošanai bija palikušas tikai 26 dienas, kuru laikā vajadzējis saražot, piegādāt un samontēt pusotru tūkstoti dažādu mēbeļu, ieskaitot vannasistabām paredzētās. «Tas bija pamatīgs darbs, tomēr tikām galā,» ne bez lepnuma saka Valdis. Vēl viens no lieliem projektiem — vairāk nekā 300 mēbeļu komplektu moduļu mājām Liverpūlē, studentu pilsētiņā.
2000. gadā toreizējais uzņēmuma vadītājs Arvis Purs nolēma, ka Bolderāja Serviss no Bolderājas pārcelsies uz Granīta ielu Rīgas pretējā pusē. Tagadējais valdes priekšsēdētājs, kurš tobrīd uzņēmumā strādāja par ražošanas vadītāju, to sauc par drosmīgu soli, kas bija orientēts uz attīstību. Tomēr, kā jebkurš drosmīgs lēmums, tas slēpa arī zināmu risku. Jaunais īpašums aizņēma 2,7 ha platību, taču ražošanai paredzētās telpas bijušas pilnas ar lūžņiem un drazām. Apkure nedarbojusies, jumti tecējuši.
Pēdējo 20 gadu laikā ražotnē investēti apmēram 5,3 miljoni eiro. Tajā skaitā arī iekārtu iegādei. «Pārsvarā pērkam jaunas vai ļoti mazlietotas iekārtas. Pasaulē ir kādas piecas topa firmas, kas ar tām nodrošina korpusa mēbeļu ražotājus. Sadarbojamies galvenokārt ar vācu ražotāju Homag, vienu no šīs nozares līderiem,» skaidro Valdis Krauklis.
Šogad par pusotru miljonu nopirktas iekārtas, kuras veidos jaunu ražošanas līniju. Tās ir lielākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas ieguldītas iekārtās. Iekārtas atbilstoši ievadītajiem rasējumiem un tehniskajai dokumentācijai sagatavo plātni zāģēšanai, nomarķē un sazāģē. Pēc tam, balstoties uz informāciju, kas ir svītru kodos, detaļa tiek līmēta vai urbta, līdz gatava montēšanai jeb iepakošanai. Ražošanas līnijas būtība, tās unikalitāte slēpjas fleksibilitātē. Ar to var izgatavot gan salīdzinoši mazas, gan lielas produktu partijas un katru nākamo detaļu līmēt vai urbt citādi. Tiesa, lai līnija būtu pilnībā nokomplektēta, vēl nepieciešama otra urbšanas iekārta un divi roboti, kas naudas izteiksmē ir gandrīz miljons eiro.
Tomēr nauda esot tikai nauda, un iekārtas tikai iekārtas. Galvenais ir komanda — cilvēki, kas šeit strādā, uzsver Valdis Krauklis. Un viss, ar ko uzņēmums tagad lepojas, esot viņu nopelns. Tajā, ko varētu saukt par uzņēmuma darbinieku kodolu, kadru mainības tikpat kā nav. Vēl vairāk — maiņas meistars pirms tam bija strādnieks, galvenais tehnologs, tāpat kā otrs tehnologs, — operatori. Arī vairāki pārdošanas daļas darbinieki nāk no ražošanas. Tātad profesionāli izauguši uzņēmumā. «Gadās, protams, ka reizēm kāds strādnieks aiziet,» stāsta Valdis. «Nevienam to nevaram liegt, bet interesanti, ka pēc neilga laika daļa no viņiem atgriežas, jo galvenais, ko varam garantēt saviem darbiniekiem, ir stabilitāte. Stabilitāte ilgtermiņā.»
Kā ražošanu ietekmēja Covid-19 un globālā pandēmija? Par lielu pārsteigumu, Valdis un Kristaps gandrīz vienbalsīgi atbild: minimāli. To nevarot salīdzināt ar 2008.—2009. gada krīzi, kad pasūtījumu plūsma nokritusies vairāk nekā uz pusi un nācies atlaist daļu darbinieku. Jā, zināms apsīkums bijis. Maijā daļa speciālistu strādājuši nepilnu daba dienu. «Tomēr kaut kā pamanījāmies pirmajā pusgadā apgrozījumam pat 2,7% pielikt,» saka Valdis. «Protams, tas ir nepietiekami, daudz esam investējuši, un joprojām ir brīvas jaudas. Par laimi, jūlijs jau ir tāds, kādu to plānojām.»
Pagaidām gan Covid-19 dēļ nerealizēta palikusi biroja ēkas un ieejas renovācija, kurai izstrādāts projekts un saņemta būvatļauja. Atbilstoši iecerei padomju laika ēku ar neskaitāmajām telpām un kambarīšiem paredzēts pārvērst par modernu 700 kvadrātmetru plašu atvērtā tipa biroju.
«Runājot par nākotni, neplānojam dubultot ražošanas apjomus, tomēr, zinot mūsu iespējas un pieprasījumu, ik gadu to kāpināt par procentiem pieciem vai desmit gan gribētos,» sarunas noslēgumā saka Valdis Krauklis. «Vēlamies turpināt uzlabot savu ražošanu, nezaudēt konkurētspēju, tajā paša laikā saglabājot stabilitāti un domājot par attīstību ilgtermiņā.»
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Valdis: «Tas, ka sanāk un izdodas.»
Kristaps: «Ir gandarījums, ja spējam atrisināt problēmas, ar kurām pirms tam neesam tikuši galā. Piemēram, pirms gada šoferi pukojās, ka iekraušana ieilgst, taču pašlaik, mašīnai atbraucot, viss ir gatavs un iekraušana notiek operatīvi.»
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Valdis: «Runājot par nopietnām problēmām — visu šo gadu laikā vienreiz mums piegādāja nekvalitatīvu materiālu. To nevarēja konstatēt, kamēr materiāls nebija iestrādāts mēbelēs un nonācis pie klienta. Neatlika nekas cits, kā braukt uz attiecīgo valsti, lai nomainītu mēbeles. Visi bija neapmierināti, un zaudējumi milzīgi, bet nākamajā gadā šis skandināvu partneris par 40% palielināja iepirkumu.»
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Valdis: «Lai nodarbotos ar biznesu, nepieciešamas trīs lietas — pacietība, uzņēmība, godīgums.»
Kristaps: «Laba ideja un, galvenais, pašam ticēt šai idejai.»
The post Biznesa stabilitātes noslēpums appeared first on IR.lv.