Vientulība pēc Covid-19
Pārslimojot vīrusu, arī bērni vēl ilgi var neatgūt veselību, secinājusi pētniece Jana Pavāre. Turklāt piedzīvots liels emocionāls slogs — «viņi sēdēja mājās, un viņus brauca pārbaudīt policija»
Pirms ienākam Bērnu slimnīcas korpusā, kur atrodas reģistratūra, pediatre Jana Pavāre izsniedz man vienreizlietojamo masku. Ar trenētu kustību aizkabina aiz ausīm savējo. Kamēr pasaulē Covid-19 situācija attīstās viļņveidīgi, Latvijā «jūra» ir tik mierīga, ka piesardzība var piemirsties arī mediķiem. Tālab slimnīcā sākta iekšēja iniciatīva Sargāsim viens otru! Katru dienu citā nodaļā kāds pie krūtīm piesprauž īpašu nozīmīti, skatās, kā kolēģi ievēro drošības pasākumus.
«Kā ar masku var apēst zemeni?» iejautājos, metot skatienu uz ārstes sarūpētajām ogām no kaimiņu dārza Tukumā. Pati uz galda lieku beķerejas Muffins and More našķus. «Nevar apēst. Jums būs jāņem līdzi, mainīsimies maisiņiem,» Jana iesmejas. «Bet jūtieties droši, man tests tikko ir veikts, tas ir negatīvs. Biju kontaktpersona kolēģei, kurai pašlaik ir Covid-19.»
Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece atbild par akūto pacientu plūsmu. Taču Pavāre ir arī runaspersona junijā sāktajā pētījumā, kurā izvērtē Covid-19 pārslimojušo bērnu veselības stāvokli.
Mūsu tikšanās brīdī Latvijā apzināti 77 pacienti vecumā līdz 18 gadiem, bet pētījumā iesaistīti 28. Lielākā daļa ārstējušies ambulatori, bērnu slimnīcā nonākuši astoņi: pirmais iestājies 12. martā, pēdējais izrakstīts 30. jūnijā. «Covid-19 slimniekiem ir atsevišķs bloks — lūk, tā dzeltenīgā māja,» ārste rāda pa logu. «Unikāla, jo 30. gados būvēta kā infekcijas slimību nodaļa. Ar klasiskiem boksiem, ieeju no divām pusēm. Pacienti neiet pa kopēju koridoru, bet savā boksā ienāk no ārpuses. Personāls viņus ļoti individuāli apskata, tur ir priekšbokss, kur ārsti un māsas pārģērbjas aizsargtērpos.» Rekonstruējot slimnīcu, palātas aprīkotas modernai infekciju kontrolei. Nodrošināts arī «negatīvais gaisa spiediens» — vīrusu, iespējams, saturošais gaiss neplūst uz «tīrajām» telpām.
Jau pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas slimnīca bijusi gatava Covid-19 pacientu uzņemšanai. Pārorganizēja pacientu plūsmu un mediķu darbu, lai komandas cita ar citu nekontaktējas un vajadzības gadījumā var nomainīt cita citu. «Jā, mēs varam izrādīties inficēti, mūs var inficēt,» Pavāre ir reālistiska. Tāpēc slimnīcā izstrādāts iekšējs 80 lappušu dokuments, kas reglamentē darbinieku rīcību. Ja neatliekamās palīdzības nodaļā pacients ziņo par simptomiem, kuri var liecināt par Covid-19, personāls viņu apskata aizsargtērpos. Tas arī tagad notiekot visai bieži, reizi divās trijās dienās.
Aprīlī no ģimenes locekļa ar Covid-19 inficējās slimnīcas māsu palīdze. Vēlāk saslima neatliekamās palīdzības nodaļas mediķe, kas pēdējoreiz darbā bija 26. jūnijā, joprojām nav atgriezusies. Slimnīcā testētas 42 kontaktpersonas, visām tests bija negatīvs. Kur mediķe inficējās, nav atklāts. «Infektoloģijas centra references laboratorijā veic t. s. filoģenētisko analīzi. Analizē to vīrusa apakštipu, kāds bija kolēģei un viņas apskatītajam Covid-19 pacientam, kas bija no Krievijas, slimnīcā pavadīja vairāk nekā desmit dienas,» skaidro Jana Pavāre. «Bet viņa strādāja pilnā ekipējumā, tātad vīruss varētu nebūt no šī pacienta. Brauca uz darbu ar sabiedrisko transportu. Iespējas ir visvisādas.»
Mediķiem, kas patiešām mīl savu darbu, šis laiks esot sarežģīts, tomēr arī ārkārtīgi interesants. «Katru dienu jaunas publikācijas un dati!» ārste runā ar aizrautību. «Mūsu Covid-19 darba grupa, kas pulcējas Zoom platformā, iet cauri lielajām medicīnas profesionālo publikāciju izdevniecībām, katra no tām izveidojusi atsevišķu Covid-19 sadaļu.»
Pirmās ziņas — no Ķīnas pediatrijas «lauciņa» — bijušas skopas. Aprīļa sākumā parādījās dati no ASV, kam augstāka ticamība. Joprojām secināts, ka bērni slimo maz un slimības gaita ir vieglāka nekā pieaugušajiem. Covid-19 gaita var būt smagāka tiem, kam ir hroniskas saslimšanas, arī zīdaiņiem līdz gada vecumam slimības simptomi var būt netipiski. Aprīļa beigās savos vērojumos dalījās kolēģi no Itālijas un Spānijas. Ārste uzsver, ka publikācijas ir par nelielu pacientu skaitu. «Protams, pētniecība pediatrijā ir ar zināmiem apgrūtinājumiem. Vajag vecāku piekrišanu.»
Bet Bērnu slimnīcas speciālisti jau aprīlī atskārtuši, ka Covid-19 izpausmes bērniem var izrādīties Ķīnas ābece. «Tas nav tikai drudzis, klepus, elpas trūkums. Ir daudzas citas klīniskās pazīmes, kuras nevaram laist garām. Un šīs pazīmes kļūst arvien variablākas. Nogurums, ožas zudums, izsitumi, muskuļu un locītavu sāpes, galvassāpes,» stāsta pediatre. «Vēl bērniem sāp vēders, var būt slikta dūša, vemšana, caureja.» Turklāt daži no šiem simptomiem mēdz saglabāties arī ilgi pēc slimības beigām.
Iemesls, kāpēc Jana Pavāre aktīvi iniciēja pētījumu par Covid-19 pārslimošanas sekām, tomēr izrādās saistīts ar «pieaugušo pasauli». Aprīlī un maijā Covid-19 izslimojis kāds draugs. «Izglītots — tāds, kas labi pārzina savu veselību, spēj analizēt izjūtas. Simptomi, par kuriem viņš stāstīja, bija grūti notverami. Viņš, cilvēks, kas lasa lekcijas un raksta rakstus, ir arī Ir intervēts, teica: es vairs nevaru noformulēt domu, jāmeklē vārdi. Ir īsi atmiņas traucējumi, nogurums, elpas trūkums, un tā nav psihosomatika. Kas ar mani notiek?»
Arī britu infekcijas slimību profesors Pols Garners, kas iepriekš bijis maratonists un kalnos kāpējs, British Medical Journal sācis rakstīt blogu par problēmām, atgūstot veselību pēc Covid-19. «Tas iet viļņiem — labāk, tad atkal sliktāk. Nekādas fiziskas slodzes tolerances, sagurums. Pieaugušajiem — nepārejošs klepus, periodisks elpas trūkums, sirdsklauves,» stāsta mediķe. «Angļu publikācijās Covid-19 pat sauc par jaunās paaudzes poliomielītu — tā arī bija slimība ar ārkārtīgi smagām neiroloģiskām sekām, invalidizēja veselu paaudzi. Par Covid-19 sekām tik traki nedomāsim, bet uzmanība ir jāpievērš.»
Jautāju — vai secinājumi apgāž teoriju, ka šī slimība skar tikai riska grupas? «Tieši tā. Ārzemju prese raksta, ka ne tikai smagāk slimojošajiem ir grūti atkopties, bet slimības sekas bieži jūt jauni cilvēki, kas bijuši fiziski aktīvi, labā veselības stāvoklī, bez blakus saslimšanām.»
Bērnu slimnīcas analīze, kas tagad iekļauta valsts pētījumu programmā Covid-19 seku mazināšanai, jau sākuma stadijā liecina: sekas jūt arī bērni. «No 28 bērniem, kuri skaitījās atveseļojušies, jo visiem bija divi negatīvi Covid-19 testi, astoņiem bija sūdzības,» apliecina speciāliste. «Dažādas. Galvassāpes, vienam tik izteiktas, ka bija jādodas pie neirologa. Nogurums, locītavu sāpes. Vienam pacientam bija ieilgusi temperatūra — 37,2 vai 37,3. Citam — pilnīgs ožas zudums, kaut gan kopš slimības sākuma pagājuši jau trīs mēneši. Tā arī ir neiroloģiska komplikācija, ar speciālistu atbalstu oža lēnām atjaunojas.»
Turklāt Bērnu slimnīcai zināmajos gadījumos mazuļi inficējušies no tuviniekiem, tātad psiholoģiski cietusi visa ģimene. «Visas ģimenes, kas atnāca uz sarunu slimnīcā, bija mums ļoti pateicīgas,» teic Jana Pavāre. «Viņi jūtas vientuļi. Bērniem ir apziņa: man bija infekcija, par kuru mani vecāki neko nezina, mans ģimenes ārsts neko nezina, un es vēl varēju inficēt pārējos! Liels psihoemocionālais slogs. Viņi sēž mājās, un viņus brauc pārbaudīt policija.» Arī citas ģimenes, kuru bērni pārslimojuši Covid-19, pētnieki aicina ierasties uz vizīti, piesakoties pie bērnu infektologa pa telefonu 25680033.
Vai atklātais sasaucas ar tendencēm pasaulē, vai arī Latvijai ir savas nacionālās īpatnības, šobrīd vēl grūti pateikt, jo publikāciju par pēcvīrusa sindromu bērniem īsti nav. Bērnu slimnīcas pētnieku mērķis ir publikācija. «Noteikti. Medicīnā tas ir svarīgi. Mums jau ir labi, starptautiski publicēti pētījumi par drudzi bērniem, novembrī sāktajā pētījumā par antibiotiku lietošanas mazināšanu esam iekļāvuši vairāk nekā 2000 ambulatoro pacientu, tikai Covid-19 to mums mazliet izjauca.»
Ēdienkarte
Apmaināmies ar dāvanām, ko ēdīsim vēlāk
The post Vientulība pēc Covid-19 appeared first on IR.lv.