Anekdotes
Slikta ziņa: runā, ka rudenī notiks koronavīrusa mutācija un mums regulāri nāksies mazgāt arī kājas.
Viena no pandēmijas laika mācībām: ja pazūd kaķis, vienkārši jāpieiet pie ledusskapja un jāatver tā durvis. Tad apskatieties, kas jums aiz muguras, — kaķis būs jau klāt!
Kāpēc amerikāņu raķete SpaceX izmaksā lētāk nekā krievu Sojuz? Tāpēc, ka tās izmaksās nav jānoslēpj 20% kukuļi.
Kad kaķis ielien kartona kastē, cilvēki smejas — vai, kāds dīvains radījums! Bet paši sēž betona kastēs, par kurām vēl maksā kredītus.
Šodien kāds kretīns savā automašīnā drāzās pa pilsētas ielu ar 150 km/h. Kur tādi idioti rodas? Knapi izdevās apdzīt.
Cilvēki dzīvo slikti nevis tāpēc, ka dzīve slikta, bet gan tāpēc, ka tā ir vienkāršāk.
Visur citur klimata sasilšana kā klimata sasilšana, bet pie mums izskatās, ka kārtējo gadu pēc kārtas nebūs siltas vasaras.
Pēc matemātikas eksāmena skolā man pateica, ka es esmu tipisks humanitāro zinātņu lietpratējs. Tas gan ir ļoti dīvaini, jo pēc valodas eksāmena tika izteikta versija, ka man varbūt ir nosliece uz eksaktajām zinātnēm.
Es sāku satraukties, ka man pielipis koronavīruss, jo pazuda oža — sieva virtuvē gatavoja vakariņas, bet es neko nesaodu! Galu galā izrādījās, ka viņai pirmo reizi pēc daudziem gadiem nekas nav piededzis.
Pienāk īsziņa: «Tava sieva atrodas mūsu gūstā! Ja līdz rītdienas pusdienlaikam nesamaksāsi 10 tūkstošus, viņa mirs!»
Atbilde: «Jā, jā, protams! Tagad ārā ir nakts un mana sieva guļ man blakus. Bet kopumā piedāvājums ir interesants! Varbūt varam sazināties no rīta?»
Dzīvi vajag nodzīvot tā, lai sievasmātei būtu sasodīti sāpīgi!
Nolēmu interneta veikalā nopirkt pašmācības grāmatu Kā tikt galā ar regulāru vilšanos. Šodien tika piegādāta paciņa, taču tukša…
Dzīves netaisnība: vai nu tu appreci āzi, vai vispār paliec vecmeitās.
Kabinetā ārsts pasniedz pacientam saujiņu tablešu: «Sāciet ar četrām!»
Pacients norij četras un jautā: «Ko tās dara?»
Ārsts: «Tieši to mēs arī vēlamies noskaidrot.»
Mans organisms man saka, ka pēdējais laiks sākt dzīvot veselīgi. Bet es neesmu muļķis, lai klausītos, ko man grib iestāstīt alkoholiķis.
«Oho, mēs tieši nupat par tevi runājām!»
«Ko runājāt?»
«Kaut viņš neatnāktu!»
«Dzīves likumi ir tik muļķīgi!»
«Kāpēc?»
«Viss, kas man patīk, ir vai nu nepiedienīgs, vai arī no tā paliek resns.»