Jaunas iespējas krīzē
Radošo industriju hakatonā jaunā latviešu programmētāja un mentore Līna Marta Sarma palīdzēja 300 dalībiekiem saprast, kādas idejas var uzlabot dzīvi māksliniekiem un viņu darba patērētājiem
Jaunā programmētāja Līna Marta Sarma pagājušās nedēļas nogalē notikušajā radošo industriju hakatonā HackCreative: An Industry Transformed palīdzēja attīstīt biznesa idejas, kas krīzē sastingušajai jomai var dot grūdienu. Piemēram, platformu, kurā mākslinieki un radošo jomu pārstāvji piedāvā savus pakalpojumus, gūstot papildu ienākumus no privātstundām un meistarklasēm. Ar šādu ideju klajā nāca komanda Brainfood. Viņi ieguva 1. vietu un 5000 eiro balvu platformas izstrādei. Kopumā hakatonā piedalījās 300 dalībnieku no 30 pasaules valstīm. Viņus saveda kopā interese krīzes laikā dalīties ar idejām, piedāvāt vēl nebijušas iespējas. Tieši tas bija hakatonu veterānes, TechHub Riga nesenās vadītājas Līnas Martas Sarmas uzdevums: izsvērt dalībnieku piedāvājumus un pateikt, ko attīstīt nav vērts, jo pasaulē jau pie tā strādā, un kas ir pavisam svaigs virziens ar labām izredzēm. Līna studējusi radošo programmēšanu Goldsmiths University of London. Strādājusi Google. Patlaban darbojas Riga Tech Girls un veido kopienu The Raccoons jauniem cilvēkiem, kas vēlas nodarboties ar programmēšanu. «Mērķis ir palīdzēt jauniešiem, kuri interesējas par datorzinībām un inženieriju, saprast, kas tas ir un kā atrast šajā jomā savu īsto vietu.» Arī «ievilkt» nozarē tos jauniešus, kuri programmēšanu īsti vēl nesaprot.
Maija sākumā notikušajā hakatonā Līna gan strādāja ar pieredzējušiem radošo industriju pārstāvjiem — tekstu rakstītājiem, dizaineriem, mūziķiem, muzeju vadītājiem un daudziem citiem, kuri nāca klajā ar labām biznesa idejām. Ko jūs teiktu par programmu, ar kuras palīdzību 3D veidā (un bez speciālajām brillēm!) varētu apmeklēt izstādes? Piemēram, aplūkot Purvīša balvas nominantu darbus no visām pusēm? Kāds no komandu piedāvājumiem bija tieši šāds — aplūkot izstāžu darbus ļoti labā 3D kvalitātē. «Apiet pat apkārt skulptūrai,» saka Līna.
Vēl kāda radniecīga biznesa ideja: biļešu sistēma muzejiem, kas ļautu nopirkt apmeklējumu noteiktā laikaposmā, lai nav jāgrūstās vienā telpā ar daudziem citiem. Īpaši aktuāli tas būs brīdī, kad pasaulē mazliet vaļīgāk tiks atlaisti pašizolācijas groži. Ja idejas autori savu ieceri realizēs, tas būs labs risinājums arī Latvijā iecienītajai Muzeju naktij, kad sapulcējas daudz apmeklētāju.
«Radošās industrijas ir sapratušas: mums ir problēma — Covid-19. Meklējam risinājumus!» Līna novērojusi. Viņasprāt, pandēmijas laiks ir labvēlīgs, lai radošo industriju pārstāvji pilnveidotu biznesa prasmes, tajā skaitā finanšu pratību — hakatonā kāda komanda piedāvājusi programmu, kas šādas zināšanas sniegtu virtuāli. Tiešsaistes mācības līdzinātos kursiem, kādus visdažādākajās jomās jau piedāvā Coursera un citas izglītības platformas. «Tas palīdzētu radošajiem cilvēkiem uzbūvēt biznesu no nulles, attīstīt to tālāk — māksliniekiem jāprot sevi pārdot. Latvijā līdz šim tā bijusi problēma.»
Kāpēc aktierim, rakstniekam, gleznotājam vērts interesēties par jauno tehnoloģiju pasauli? «Tās ienāk mūsu dzīvē arvien vairāk,» saka Līna. «Ļoti daudzās, ja ne visās mākslas nozarēs tehnoloģijas izmanto kā darbarīkus. Veidojas starpnozares. Tajā skaitā teātrī, dejā. Ieguvēji ir tie radošo jomu pārstāvji, kuri atrod veidus, kā pielietot tehnoloģijas, nevis saka: roboti nozags mums pasauli». Viņa aicina mākslā strādājošos nebaidīties — nav uzreiz jāprot pro-grammēt, pietiek ar labu ideju, kuras realizēšanai var izveidot komandu.
Kontaktējoties ar radošo industriju pārstāvjiem visā pasaulē, Līna sapratusi, ka tehnoloģijas dara tos bagātākus ar jaunām iespējām. Īpaši spilgti to rāda dizaina nozare.
Kas ir cilvēki, kuri piedalās hakatonos, grib izkristalizēt jaunas idejas? «Visbiežāk tie ir profesionāļi ap trīsdesmit,» stāsta Līna. «Esi jau kaut kur strādājis, izkalis savu vietu pasaulē. Bet kaut kas sāp — gribi savā nozarē ko mainīt. Hakatonos parasti pulcējas tieši šādi cilvēki.» Hakatonu lielais pluss ir arī iepazīšanās ar savas jomas profesionāļiem pasaulē. «Tas ir veids, kā mūsdienās jaunie profesionāļi iepazīstas — ne tikai universitātē, kamēr studē. Varbūt neesi algots darbinieks un strādā mājās, citus no savas jomas nemaz nesatiec. Šis ir veids, kā atrast līdzīgi domājošus cilvēkus, izveidot kontaktus un pat jaunus biznesus.»
Kā Līna nonāca programmēšanā, kurā joprojām darbojas vairāk vīriešu nekā sieviešu? «Latvijā vairāk sieviešu ir inženierijā, bet mazāk tieši programmēšanā. Nav pat izskaidrojuma, kāpēc tā,» viņa atzīst. Pašai skolas laikā gribējies studēt mākslu. Taču jomas piedāvātie darbarīki nav šķituši interesanti — pārāk ierasti 21. gadsimta jaunietei. Intriģējusi programmēšanas pasaule. Viņa rīkojās mērķtiecīgi — pirms sākt studijas programmēšanā, sarunāja praksi lielā uzņēmumā. Tagad tas Līnai šķiet pareizais piegājiens, kā jauniešiem virzīties karjerā, — strādāšana palīdz saprast, vai tas tevi tiešām interesē, vai redzi tam jēgu lielajā pasaules bildē.
Līnai programmēšanā vissaistošākais šķiet, ka tā attīstās ļoti ātri. «Viens no interesantākajiem virzieniem tagad ir teātris un deja. Piemēram, scenogrāfijā — agrāk spēles telpa tika piepildīta ar dīvāniem un galdiem, bet tagad izmanto gaismas apmānu.» Proti, notiek gaismu programmēšana, lai radītu iekārtotas telpas efektu. Programmēšana ietiecas arī populārajā mūzikā. «Kādreiz pieci grupas dalībnieki ierakstīja katrs savu instrumentu. Tagad skaņu saliek kopā programmēšanas platformās.»
Pēc Līnas domām, turpmāk aizvien vairāk pilnveidosies tiešraižu kultūra. Viņa stāsta par virtuālo spēļu platformām, kurās spēlētāji pelna naudu ar spēļu spēlēšanu. Citi savukārt skatās un maksā par to. «Viņiem ir iespējas arī uz spēles gaitu reaģēt ar emociju zīmēm, attēliem — tas rada kopienas sajūtu. Šī nozare noteikti attīstīsies. Pagaidām tā redzama tikai spēļu pasaulē, bet parādīsies arī mākslā, sadzīvē. Piemēram, deviņos no rīta ieslēdz ēst taisīšanas tiešraidi un kopā ar profesionālu pavāru gatavo.»
Izrādes un koncerti tiešraidēs? «Noteikti būs, cilvēki pieradīs!» domā jaunā programmētāja.
Kas viņai patīk pandēmijas laikā? «Videokonferences! Liels pluss, ka visi var savākties — gan draugi vakara sarunās, gan domubiedri visā pasaulē. Tiek visi: gan tie, kuriem nesen bērni piedzimuši un nav laika tikties ar draugiem, gan tie, kuri uz Latviju nebūtu varējuši atbraukt saspringtā darba grafika dēļ.» Pēc Līnas domām, arī tikko notikušajā hakatonā HackCreative vairāki simti dalībnieku piedalījušies tiešsaistes režīma dēļ. «Katrs no savas istabas vai biroja varēja pieslēgties, sākot ar Ogri un beidzot ar Indiju. Ir sajūta, ka cilvēki vairāk nāk kopā un vairāk rada jaunas idejas.» Ir atklājies, ka no attāluma var izdarīt daudz laba.
Tūlīt Līnai priekšā nākamais hakatons jauniešiem līdz 25 gadu vecumam. Men-tori jauniešiem mācīs, kā uzbūvēt pirmo mājaslapu, pirmo lietotni, kā uztaisīt pirmo spēli. Tā būs arī iespēja jomas profesionāļiem atklāt jaunos talantus programmēšanā.
Ēdienkarte
Balta kafija un ūdens pie datora ekrāna
The post Jaunas iespējas krīzē appeared first on IR.lv.