Kā zaldāti karā

Latvijā katrs desmitais no Covid-19 inficētajiem ir cilvēks, kas strādā veselības aprūpē. Katru reizi, kad mediķu vidū tiek atklāts kaut viens inficētais, desmitiem viņa kolēģu sākas karantīna, slēdz slimnīcas nodaļas un ārstu prakses. Vai mediķi jūtas droši, strādājot frontes pirmajās līnijās?

Godinot medicīnas darbiniekus, kas cīnās ar koronavīrusu, slavenā Jēzus Kristus statuja Riodežaneiro Lieldienās tika izgaismota ārsta tērpā. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, zināmi jau vairāk nekā 20 tūkstoši veselības aprūpes sistēmā strādājošo, kas inficējušies ar Covid-19. Nav ne dienas, kad mediķi neraudātu par savu kolēģi, kurš vīrusa dēļ ir miris. Šāda traģēdija piedzīvota arī kaimiņvalstī Igaunijā, kur 9. aprīlī nomira Kuresāres slimnīcas darbiniece. Līdz Lieldienām gan Igaunijā, gan Lietuvā ar jauno koronavīrusu bija inficējušies vairāk nekā simt veselības aprūpes darbinieku.

Latvijā līdz 14. aprīlim bija zināmi 70 ar Covid-19 inficējušies cilvēki, kas strādā veselības aprūpes sistēmā. Tātad 10% no visiem jaunā koronavīrusa pacientiem ir medicīnas darbinieki. Slimību profilakses un kontroles centrā gan precizē, ka ne visi inficētie ir iesaistīti darbā ar pacientiem, saslimušo vidū esot arī administratori, dispečeri un šoferi. Tomēr vairums — mediķi. Tikai daži inficējušies ārzemēs, lielākā daļa — Latvijā. Jau septiņās slimnīcās atklāti šādi gadījumi. 

Izplatības risku palielina fakts, ka daļa no inficētajiem mediķiem strādā vairākās ārstniecības iestādēs. Kamēr turpinās izmeklēšana, epidemiologi neatklāj savus secinājumus. Taču sarunās ar Ir mediķi izstāsta gadījumus, kad vīrusa nēsātājs, viņuprāt, bijis pacients. Vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un ārstniecības iestādes ir nodrošinātas pret risku kļūt par Covid-19 perēkļiem?

Pacients bez simptomiem

Kad 31. martā Austrumu slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļā atklāja, ka viens no pacientiem ir Covid-19 pozitīvs, slimnīcā slēdza gan šo, gan līdzās esošo Pulmonoloģijas nodaļu. Testējot darbiniekus, izrādījās — trīs kļuvuši par Covid-19 pacientiem. Viņi ārstējas mājās. Vēl 62 mediķi ir mājas karantīnā.  

«Pacients, kuram atklājām Covid-19, slimnīcā iestājās 24. martā bez augšējo elpošanas ceļu saslimšanas simptoma, viņam nebija ne iesnu, ne klepus, ne temperatūras un ožas izmaiņas,» stāsta endokrinoloģe Ilze Konrāde, kura ir karantīnā. Viņa 31. martā, kad ziņoja par koronavīrusa pacientiem patversmē Zilais krusts, nonāca pie secinājuma, ka inficēts varētu būt arī viņas pacients, jo nakšņojis patversmē. Testu veica pacientam un 12 nodaļas darbiniekiem, ar kuriem viņš bijis kontaktā. 1. aprīlī kļuva zināms — pacients ir Covid-19 pozitīvs, bet darbiniekiem atbildes bija negatīvas.

Dienu vēlāk slimnīcā nolēma testus veikt visiem Endokrinoloģijas un Pulmonoloģijas nodaļas darbiniekiem, kopā 48 cilvēkiem, un atklājās divi Covid-19 pozitīvi darbinieki — medicīnas māsa un māsas palīgs —, kuriem ar pacientu bijis epizodisks, maksimāli, minūti ilgs kontakts. Slimnīcas valde nolēma slēgt abas nodaļas un 62 slimnīcas darbiniekiem, kas uz mirkli bijuši kontaktā ar pacientu, noteikt karantīnu.

Abas vīrusa skartās nodaļas slimnīcas remontdarbu dēļ uz laiku darbojas Onkoloģijas centra mājā, tāpēc arī tajā nolemts testēt pilnīgi visus. Pārbaudei nodeva 413 darbinieku un 314 pacientu analīžu paraugus. Atklājās, ka pozitīva ir viena onkoloģijas paciente un viens darbinieks, kas nav mediķis. «Šausmīgā lieta, kas visus baida, — šim koronavīrusam var nebūt simptomu. Arī šiem diviem cilvēkiem tādu nebija,» saka Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš. Onkoloģijas paciente izrakstīta no slimnīcas, darbinieks ārstējas mājās. 

Divu nodaļu slēgšana nerada problēmas, saka Liepiņš. Austrumu slimnīcā darbu turpinot Tuberkulozes un plaušu slimību centrs, arī endokrinologu esot pietiekami. «Bet, ticiet man, šajos apstākļos katrs cilvēks ir svarīgs. Jo mums ir nenormāls nogurums. Pacienti pēc nodaļu slēgšanas necieš, bet ārsti izdeg,» stāsta Liepiņš. Fizisko slodzi papildina psiholoģisks stress, kas summējas hroniskā nogurumā. Ārstiem esot pieejama psiholoģiskā palīdzība, taču Liepiņš saka: «Es gandrīz neredzu savus bērnus. Man gribas ātrāk aiziet mājās un iegāzties gultā.»

26 inficēti, divtik — karantīnā

Saslimšana apstiprināta arī 26 NMPD darbiniekiem. Pēc 25. marta, kad epidemiologi konstatēja Covid-19 pārnēsāšanu Latvijā, Valsts operatīvā medicīniskā komisija (to veido 11 veselības institūciju pārstāvji) nolēma, ka regulāri testi nepieciešami visiem mediķiem, arī NMPD. Divu nedēļu laikā no aptuveni 3400 darbiniekiem testi veikti vairāk nekā 700. Tā arī atklāti inficētie, bet mājas karantīna noteikta 56 kontaktpersonām, kam bijusi saskarsme ar inficētajiem. 

«Biju darbā, kad uzzināju, ka esmu kontaktpersona, tāpēc jāiet karantīnā,» saka viens no NMPD brigādes mediķiem, kurš vēlās saglabāt anonimitāti. Viņš zinot, kas ir inficētais, bet neatklāj — kolēģis vai pacients. Jau pirms 5. aprīļa, kad uzzinājis par nepieciešamību pašizolēties, noorganizējis visu vajadzīgo. Tāpēc tajā dienā piebraucis pie mājas, paņēmis sievas iznesto somu ar mantām un devies uz dzīvokli, kur pašlaik dzīvo viens. Sazinoties ar kolēģiem, bet par darbu nerunājot. «Viņu misija ir strādāt, mana — palikt mājās.» 

Pēc mediķa pārliecības, NMPD ir izdarīts viss iespējamais, lai strādājošajiem būtu minimāls risks saslimt. «Darbā jūtos drošāk nekā veikalā,» viņš saka. «Mans bērns skatījās pa logu, kad biju piebraucis pie mājas un gaidīju, lai sieva iznes manas mantas. Domāju — vai un kā varu viņu pasargāt. Daudz kas atkarīgs no mediķiem, bet daudz arī no visas sabiedrības. Vai ievērojam distancēšanās ierobežojumus. Ne tikai jūs esat atkarīgi no mums, mediķiem, bet arī mēs no jums.»  

Apstiprinot, ka 82 cilvēki pašlaik nevar strādāt dienestā, NMPD pārstāve Ilze Bukša tomēr apgalvo, ka tas neietekmē dienesta darba spējas: «Esam pieraduši, ka pavasarī daļai darbinieku ir darba nespējas lapas. Tikai citus gadus tas ir saistīts ar gripas epidēmiju.» NMPD darbinieki drīkst strādāt virsstundas, un arī tas ļaujot nodrošināt dienesta pilnvērtīgu darbu. 

Pēc tam, kad Covid-19 konstatēja kādai Jelgavā strādājošai NMPD feldšerei, uz divām nedēļām nācās slēgt ģimenes ārstes Evitas Valdmanes privātpraksi — NMPD mediķe ir arī tās darbiniece. Nezinot, ka ir inficējusies, sieviete doktorātā nostrādāja vienu dienu — 30. martu, un tagad ne tikai tās dienas doktorāta apmeklētāji, bet arī ģimenes ārste un viņas palīdze Marita Liepa dzīvo mājās karantīnā. «Bet mēs cītīgi strādājam. Daktere pieņemšanas laikos sniedz konsultācijas pa telefonu, savukārt es E-veselībā izrakstu darba nespējas lapas, receptes un nosūtījumus,» moži stāsta Marita. Viņa ir droša, ka no doktorāta vīruss neizplatīsies tālāk. 

Jau kopš marta sākuma, tiklīdz mediķes uzzināja par epidēmijas draudiem, katra pieņemšana pagarināta līdz 20 minūtēm, un tās noorganizētas tā, lai uzgaidāmās telpas krēsli būtu tukši. Mediķes vienreiz lietojamos halātus, aizsargbrilles, respiratorus, sejas maskas un brilles lietojušas katru dienu. 

«Skatījās kā uz sērgu»

Pagājušas trīs nedēļas, kopš Covid-19 atklāts Rēzeknes slimnīcas bērnu ķirurģei Veronikai Smolko. Pēdējos divos testos bijis negatīvs rezultāts, kas liecina par atveseļošanos. Taču vīruss atklāts vēl diviem slimnīcas darbiniekiem — medmāsai un māsas palīgam. Un 7. aprīlī pēc testa veikšanas par Covid-19 pacientu atzīts Veronikas vīrs Ivans Smolko, traumatologs, kuram slimnīcas telpās ir privātprakse. 

Pirmos simptomus Veronika sajutusi 19. martā. «Pamodos kā pilnīgi vesels cilvēks. Nebija ne klepus, ne iesnu. Aizbraucu uz darbu, bet pēcpusdienā pēkšņi sākās drudzis,» stāsta ārste. «Pārbraucu mājās, izmērīju temperatūru — 37,3. Bet tā bija vienīgā diena, kad man bija temperatūra. Pašsajūta pasliktinājās strauji — drudzis, sāpes kaulos, locītavās un muskuļos, āda tik jutīga, ka nespēju gultā pagrozīties.»

20. martā 72 gadus vecā ārste sazvanījusi NMPD, bet tā mediķi ieradušies 23. martā un testu veikuši tikai Veronikai. Viņas kontaktpersonas, vīrs, māsa un trīsgadīgā mazmeitiņa, esot uzskatāmi par koronavīrusa nēsātājiem, viņiem noteikta divu nedēļu karantīna. Testa rezultātu, kas apstiprināja saslimšanu, Veronika uzzinājusi 25. martā.      

Māsai un mazmeitai simptomi neparādījās, nesen veiktie testi uzrāda negatīvus rezultātus. Bet 74 gadus vecajam Ivanam četras piecas dienas pēc tam, kad saslima Veronika, parādījās klepus un temperatūra. Viņš arī ārstējās mājās, bet 3. aprīlī, kad pieauga elpas trūkums, abi mediķi nolēma pašu spēkiem aizbraukt uz Rēzeknes slimnīcu. «Uz mums skatījās kā uz sērgu. Teica — nenāciet, nekam nepieskarieties, brauciet tūlīt prom! Drausmīgi. It kā mūsu kolēģi nevarētu uzvilkt aizsargtērpus, uzlikt respiratorus un to dakteri, kuram ir 74 gadi, izmeklēt, kā nākas,» ar rūgtumu stāsta ārste. Pēc nelieliem strīdiem Ivans izmeklēts un viņam konstatēta abpusēja plaušu pneimonija.

Taču slimnīca atteikusies Ivanu uzņemt, ieteikusi braukt uz Rīgu. Bet Infektoloģijas centrs uzņem tikai pacientus, kuriem ir Covid-19 tests. 6. aprīlī Ivanam Smolko veikts tests, nākamās dienas vakarā saņemta apstiprinoša atbilde, un tikai tad NMPD brigāde aizvedusi viņu uz Rēzeknes slimnīcu. Pa nakti paturēts Infektoloģijas nodaļā, bet nākamajā dienā aizvests uz Infektoloģijas centru Rīgā. «Pie mākslīgās elpināšanas aparātiem nenācās pieslēgt, ārstē ar antibiotikām. Vīrs saka — neesot labāk, bet nav arī sliktāk,» pastāsta Veronika Smolko. 

Ivanam Smolko kā inficēta cilvēka kontaktpersonai slimnīcā nevajadzēja ierasties pašam, Rēzeknes slimnīcas vadītāja Marita Zeltiņa paskaidro, kāpēc pēc abpusējas pneimonijas atklāšanas cilvēks nav uzņemts slimnīcā. Zeltiņas teikto apstiprina VM pārstāvis Oskars Šneiders — kontaktpersonām, sajūtot slimības simptomus, jāsazinās ar NMPD. Tā mediķi izlemj, uz kuru slimnīcu vest, iepriekš brīdinot uzņemšanas nodaļas mediķus, ka, iespējams, tiks ievests inficēts cilvēks. «Smolko pāris paši atbrauca, kaut arī viņiem bija jāsēž karantīnā,» saka Zeltiņa. 

Pēc tam, kad NMPD atvedis Smolko uz Rēzeknes slimnīcu, infektologs secinājis, ka vīrietis ir smagā stāvoklī un pārvedams uz Infektoloģijas centru. Lai gan Smolko ir radies priekšstats, ka Rēzeknes slimnīca nav gatava koronavīrusa pacientu uzņemšanai, Zeltiņa uzsver, ka tieši viņiem Infektoloģijas nodaļā atvēlētas 25 gultasvietas. Kopš 12. marta slimnīcā gan ārstējušies tikai divi jaunā koronavīrusa inficētie, no kuriem viens bija Smolko.

Epidemioloģiskā izmeklēšana Rēzeknes slimnīcā nav beigusies, bet Veronika Smolko domā, ka, visticamāk, vīrusu uz slimnīcu atnesis kāds pacients. Viņa atceras, ka 12. martā aprunājusies ar pāri, kas uz slimnīcu atnākuši ar acīmredzamu iedegumu. Kad daktere pajautājusi, no kurienes tāds skaists iedegums, teikuši — bija Indonēzijā. «Prasīju, vai nebūtu jāsēž karantīnā. Viņi teica — tur nav koronavīrusa,» atceras Veronika. Viņasprāt, vīrusu ienesa ja ne šie, tad citi pacienti. 

Pēc 19. marta, kad Veronikai Smolko atklāja Covid-19, slimnīcā apzinātas viņas kontaktpersonas un tuvākajām 13 noteikta mājas karantīna. Veicot testus darbiniekiem, kuri varēja būt kontaktā ar Smolko pāri, atklāja vēl divus inficējušos. Kopš 26. marta slimnīcā pamazām pārbauda pārējos 700 darbiniekus. Līdz Lieldienām paraugus analīzēm bija nodevuši gandrīz 200, un visiem atbildes bijušas negatīvas. Bīstamā koronavīrusa dēļ slimnīcā nestrādāja 16 darbinieki, un tas nav būtiski ietekmējis tās darbu.

Karantīnā vai pašizolācijā bija spiesti uzturēties vēl trīs reģionālo slimnīcu — Dobeles, Ogres un Vidzemes — darbinieki. Ogres slimnīcā saslimis ārsts, pašizolācijā — 26. Tas nelielās slimnīcas darbību praktiski apturējis, un pacienti nogādāti citās reģionālajās slimnīcās. Kad Dobeles slimnīcas Bērnu nodaļā Covid-19 konstatēts kādam bērnam, tā slēgta. Līdzīgu iemeslu dēļ Lieldienās aizvērta Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļa. 

Veselības ministre Ilze Viņķele Ir pastāsta, ka ministrijā ir rūpīgi analizēta Itālijas pieredze, kur koronavīrusa iekļūšana slimnīcās radīja lielu inficēšanās uzliesmojumu. Lai to novērstu, kopš marta beigām notiek skrīninga testēšana slimnīcu darbiniekiem, riska grupas pacientiem, visām ārstniecības iestādēm izsūtītas vadlīnijas. Slimnīcu gatavību epidēmijai Viņķele raksturo kā «dažādu». «Ja iestādei miera laikos ir problēmas ar pakalpojumu sniegšanu un darbu organizāciju, tad krīzē tās kļūst vēl akūtākas,» saka Viņķele.

Tagad masku pietiek

Mediķu bruņas šajā cīņā ir individuālie aizsardzības līdzekļi. NMPD mediķi uzskata, ka ir bijuši un joprojām ir labi ar tiem nodrošināti, bet slimnīcās stāsta, ka tikai pēdējās nedēļās, kopš Nacionālais veselības dienests noorganizējis papildu kravas ar sejas maskām un respiratoriem, to ir pietiekami daudz.  

Veronika Smolko atceras, ka marta vidū viņa Rēzeknes slimnīcā strādājusi bez individuāliem aizsardzības līdzekļiem. Kad jautāju, vai tiešām nebija ne respiratoru, ne briļļu un dezinfekcijas līdzekļu, viņa iesaucas: «Nē, ko jūs! Ārsta kabinetā dezinfekcijas līdzekļu nebija, bija tikai ziepes. Parastās ķirurģiskās maskas mums, ķirurgiem, bija pieejamas, bet tās aiztur vīrusu ne ilgāk par trim stundām. Nekādu respiratoru pat Uzņemšanas nodaļā nebija. Līdz laikam, kad saslimu, nebija instruktāžas, kā rīkoties, lai pasargātu sevi un neizplatītu infekciju.»

Slimnīcas vadītāja Marita Zeltiņa apgalvo, ka «tā diemžēl ir spekulācija». Kopš 24. februāra slimnīcas darbiniekiem, «vai tas būtu ārsts vai māsu palīgs», esot bijuši pieejami visi individuālie aizsardzības līdzekļi, arī ķirurģiskās maskas, taču no katra paša bijis atkarīgs — likt vai ne. No 30. marta to lietošana esot obligāta. 

Arī Austrumu slimnīcā 2. aprīlī spēkā stājies rīkojums visiem lietot sejas maskas. Slimnīcai piegādāti jauni aizsardzības līdzekļu krājumi, un to pietiekot. Bet vēl martā, kā atklāj slimnīcas infektologs Māris Liepiņš, ķirurģisko masku krājumi tik strauji rukuši, ka tos izmantoja tikai Uzņemšanas nodaļas un Infektoloģijas centra darbinieki. 

Aizvadīto divu nedēļu laikā ārstniecības iestādēm piegādāti gandrīz 134 tūkstoši respiratoru, 1,2 miljoni sejas masku un 2262 aizsargbrilles. «Situācija vairs nav saspringta,» saka dienesta pārstāve Sintija Gulbe. Pirmajā nedēļā pēc Lieldienām gaidāma vēl viena krava ar 4,5 miljoniem aizsarglīdzekļu, sākšoties to piegāde privātajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstiem, kam nav līguma ar dienestu.

Inficētie medicīnas darbinieki Latvijā

The post Kā zaldāti karā appeared first on IR.lv.