Kad 90. gadu sākumā sabruka tekstilrūpniecība Somijā, ražošana pārcēlās uz valstīm ar lētāku darbaspēku, arī Latviju. Tā Rīgā nonāca arī soms Ārno Jākola, kurš būvējis šeit biznesa saites jau 25 gadus. Kā somu uzņēmēja acīm izskatās Latvijas biznesa vide, un kādi ir viņa ieteikumi tās uzlabošanai?
The post Tilts uz ziemeļiem appeared first on IR.lv.
Auksta un noplukusi — tāda izskatījās Latvija 1995. gadā, kad Ārno Jākola (Aarno Jaakola) šeit pārlaida pirmo ziemu. Biznesmenis atceras, ka tā šķitusi barga pat viņam, aukstuma norūdītam somam. Šaurās ieliņas Rīgā bijušas neizbraucamas sniega kupenu dēļ, bet biznesā joprojām bijis jāizbrien cauri padomju mantojuma paliekām.
Jākola atrada savu biznesa nišu deviņdesmitajos, darbojoties kā starpnieks starp vietējiem pārdevējiem un lielajiem ziemeļvalstu apģērbu ražotāju zīmoliem. Sāka darbu somu kompānijā Baltic Trade and Commerce.
Kopš tam viņš ir pamatīgi iesakņojies Latvijā — apprecējies, audzina dēlu. Mēs tiekamies viņa kompānijas GPT Production Latvia birojā Vangažu industriālajā teritorijā.
Pavadījis Latvijā jau 25 gadus, viņš ir gatavs izteikt savus secinājumus par to, kā mūsu biznesa kultūra ir attīstījusies un izskatās no malas un kas Latvijā ir tik pievilcīgs, ka soma acīs tā pārspējusi dzimteni.
Jākola ir atklāts — kad tekstila un apģērbu ražošana Somijā bija sagruvusi, viņš vienkārši sekojis attīstības iespējām. 90. gadu sākuma ekonomiskās pārmaiņas pēc PSRS sabrukuma smagi skāra šo nozari Somijā — ražošana pārcēlās uz valstīm ar lētāku darbaspēku, daudzi speciālisti devās uz Baltkrieviju, Ungāriju, Latviju.
Pārcēlies uz Latviju, Jākola drīz nodibināja pirmo kompāniju Garment Pro Trans, lai somu zīmoliem izveidotu saikni ar rūpnīcām Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Viņa uzdevums bija sameklēt apakšuzņēmējus, uzraudzīt ražošanu un organizēt transportēšanu. Jākola atzīst, ka nebija iespējams taisīt šādu biznesu Igaunijā, jo tā vienkārši bija pārāk tuvu Somijai — uzņēmumi spēja veidot tiešos kontaktus paši, bez starpniekiem.
Jākola atzīst, ka Latvijas biznesa kultūra deviņdesmitajos bijusi pamatīgs šoks somu uzņēmējam. Vecais padomju plānveida ekonomikas mantojums joprojām traucējis daudziem uzņēmējiem saprast, kā noteikt ražošanas pašizmaksu un cenas — bija pierasts, ka tās kāds nosaka no augšas un ražotājiem par preču noietu nav jāuztraucas. «Bija arī diezgan liela pretestība modernizācijai, jaunām metodēm,» atceras soms. Arī problēmas ar termiņu ievērošanu. «Tagad šī biznesa kultūra ir kļuvusi krietni tīrāka, līgumi tiek ievēroti,» viņš secina. Tāpat novērojis, ka sarūk to uzņēmēju skaits, kas Latvijā turpina maksāt aplokšņu algas un tā negodīgi cenšas uzlabot savu konkurētspēju uz nodokļu rēķina.
«Sarežģīti,» soms saka, lūgts vienā vārdā raksturot, kāda ir Latvijas vide no uzņēmēja perspektīvas. «Ja tev nav laba jurista un grāmatveža, ir grūti, it īpaši, ja esi ārzemnieks. Nodokļu likumi nemitīgi mainās,» viņš norāda.
Viņam ir padomā konkrēti ieteikumi, ko Valsts ieņēmumu dienests varētu darīt labāk, piemēram, izveidot jaunu pozīciju, pieņemot darbā uzņēmēju interešu pārstāvi. «Kādu ar reālu uzņēmējdarbības pieredzi. Cilvēku, pie kura uzņēmēji varētu vērsties, ja viņiem ir radušās problēmas ar VID. Un šis uzņēmēju interešu aizstāvis būtu iesaistīts oficiālajā VID lēmumu pieņemšanas procesā kā viņu pārstāvis,» skaidro soms. Viņaprāt, tas ļautu VID būt daudz elastīgākam un efektīvākam, veidojot attiecības ar uzņēmējiem.
Vēl cits ieteikums viņam ir attiecībā uz likumu izmaiņām. Somijā tiek praktizēta pagaidu atlaišanas iespēja, proti, ja kāda biznesa apmēri pēkšņi sarūk, ir iespēja uz laiku pārtraukt algas maksāšanu, taču neatlaist darbiniekus pavisam. Darbiniekiem šajā laika posmā ienākumus kompensē valsts un arodbiedrību fondi. Kaut ko līdzīgu pašlaik koronavīrusa krīzes iespaidā redzam ar valsts atbalstu dīkstāves pabalstu maksāšanai tiem uzņēmumiem, kas piedzīvo ienākumu sarukumu.
Jākola par būtisku problēmu uzskata arī darbaspēka trūkumu Latvijā. Viņaprāt, viens no cēloņiem ir profesionālās izglītības sistēmas vājums. Viņš to konkrēti jūt arī tekstilražošanas nozarē. «Jaunieši nav ieinteresēti mācīties profesiju. Vidējais vecums nozarē tagad ir virs 40,» novērojis uzņēmējs. Viņš labi pārzina tirgus situāciju, jo somu, zviedru un Latvijas kompāniju uzdevumā organizē ražošanu un loģistiku vairākās Latvijas pilsētās — Rīgā, Preiļos, Jēkabpilī, Dobelē. Pamatā šīs kompānijas nodrošina darba apģērbu ražošanu.
Jākola brīdina — šādi turpinot, Latvijā, līdzīgi kā savulaik Somijā, šī ražošanas nozare var izzust, vai arī nāksies importēt darbaspēku no ārzemēm. Šuvējas joprojām varot atrast Tālajos Austrumos, Ukrainā, Baltkrievijā, Rumānijā un Bulgārijā.
Pašlaik Ārno Jākola cenšas uz dzīvi raudzīties vieglāk. «Kad no rīta pamostos, es izlemju — šodien būšu pensionārs vai došos uz biroju,» stāsta uzņēmējs, kas darba gaitas pilnībā plāno pārtraukt 2023. gadā. «Tad man būs 70, un tekstilrūpniecībā būšu nostrādājis tieši 50 gadus,» saka soms.
Taču līdz tam viņam ir jāpabeidz vēl kāds projekts. Apakšuzņēmēju meklēšana dažādos Eiropas nostūros nozīmē diezgan lielu braukāšanu. Pēdējos gados Jākola pavadījis daudz laika ceļā, konsultējot somu kompāniju Lindström par rūpnīcu izveidi Latvijā, Ungārijā un Indijā.
Šo nebeidzamo darba braucienu dēļ Jākola ir nonācis pie interesantas aizraušanās — sācis rakstīt grāmatu. Galu galā, vakaros nav daudz, ko darīt. «Es nerunāju hindi valodā, un man ir apnicis viesnīcā skatīties pa televizoru kriketu,» viņš saka. Tagad viņa sacerētais spiegu romāns, kura darbība norit Mumbajā, gatavs drukāšanai. Tas ir par kādu aģentu 000, kas sadarbojas ar virkni slepenu organizāciju dažādos pasaules nostūros.
Jākola ir pabeidzis arī noveļu krājumu Cilvēks, kas dzīvo tikai sapņos, kas šopavasar tiks izdota gan latviešu, gan somu valodā. Viņš plāno nodrukāt tikai nelielu eksemplāru skaitu un ienākumus ziedot labdarībai. «Bet, ja atsauksmes būs labas, varbūt grāmata nonāks arī pie plašākas publikas,» sola uzņēmējs.
The post Tilts uz ziemeļiem appeared first on IR.lv.
