Nekļūt smieklīgiem, atdodot varu

Ko jaunais Rīgas mērs Oļegs Burovs domā par «Berlīnes mūri» ar opozīciju, 9. maiju un korupcijas sērgu pašvaldībā?

Četras dienas pēc varas maiņas Rīgā mēra kabinetā nekas par to vēl neliecina — Oļegs Burovs ar pārvākšanos nesteidzas. Vispirms jurģus piedzīvos kaķi Kuzja un Muris, kurus domē ieveda Nils Ušakovs. Burovam ir alerģija pret kaķiem, tāpēc tie pārcelsies uz Saskaņas frakciju, bet mēra kabinetu pēc rūpīgas iztīrīšanas vēl iesvētīšot batjuška. «Esmu pareizticīgs cilvēks,» skaidro Burovs.

Viņu amatā apstiprināja 19. augusta vakarā ar 35 balsīm no 60 — Gods kalpot Rīgai (GKR) un Saskaņas koalīcijas 28 deputātiem pievienojās arī no Saskaņas izslēgtais četrinieks un vēl trīs bloka Rīgai! deputāti, kuri domē iekļuva no Latvijas attīstībai un Jaunās konservatīvās partijas sarakstiem. Balsojums bija atlikts līdz pēdējam brīdim — pēc 20. augusta dome jau divus mēnešus būtu bez vadītāja un likums ļautu Saeimai to atlaist.

Uz jaunajām telpām mērs pārcelsies ar vairāk nekā desmit gleznām — tās ir no viņa privātās kolekcijas. Pagaidām tās sakrautas dibentelpā uz grīdas, blakus stūrī arī monitors, kādu parasti var redzēt apsardzes darbiniekiem. Iespēju tiešraidē vērot visu domes videokameru fiksēto savulaik ieviesis Ušakovs, un tā paliks mantojumā arī Burovam. Tomēr citu tradīciju Burovs neturpina — viņš uzreiz piekrīt sniegt interviju Ir, ko iepriekšējais mērs bija atteicis gadiem.

Jūnijā teicāt, ka Gods kalpot Rīgai esot gatava ārkārtas vēlēšanām — «tas būtu labāk, nekā mocīties vēl divus gadus». Kāpēc tomēr izlēmāt mocīties?
Pašreizējai situācijai nevaru uzstādīt diagnozi, ka tās ir mocības. Mēģināsim sākt strādāt.

Pagājušajā rudenī bijām liecinieki, ar kādām mocībām veidoja valdības koalīciju — partijas ar absolūti pretrunīgiem uzskatiem apvienojās, lai pildītu solījumus vēlētājiem. Šeit 32 deputāti, kas ir domes koalīcijā, balotējās no viena bloka. Pirms tam zem cita nosaukuma, kad vēl Šlesers ar Saskaņu bija kopā. Desmit gadus vieni un tie paši vēlētāji balsoja un nebija tā, ka viena partija svītroja otru, paldies Dievam, tā nebija. Tāpēc situācija ir cilvēciski saprotama — kad frakcijas disciplīnai nepakļāvās četri Saskaņas deputāti, viņi tika izslēgti. Šeit ir ļoti daudz emociju. Noņemt šo situāciju bija mans galvenais pienākums. Vai tas izdevās? Ļoti ceru, ka viņi saprot — kad pēdējā brīdī aizgāja uz balsojumu, visas ambīcijas vajag atlikt malā. Tāpēc, ka mēs ar savu neizlemšanu kļuvām jau sabiedrībai smieklīgi — kāpēc cilvēki paši ir gatavi atdot varu?

Desmit gadus varēja mierīgi strādāt kopā, bet, līdzko Ušakovs prom, tā uzreiz nesaskaņas. Kāpēc tā?
To jums vajadzētu pajautāt Saskaņai. Tas ir Ušakova lēmums — ja nepakļaujas disciplīnai, izslēgt! Ir cilvēki, kas pieņēma lēmumu iet prom no šī darbības stila, bet tas nav GKR jautājums.

Pēc Daiņa Turlā noņemšanas es satikos ar visām frakcijām un uzdevu trīs jautājumus. Pirmais — vai esat gatavi sadarboties ar GKR un Saskaņu? Saņēmu, protams, no visiem atbildi — nē. Otrais jautājums — kā redzat sadarbību, ja mums sanāk izveidot koalīciju, kāda mums ir komunikācija, lai tiešām mazinātu to Berlīnes mūri starp pozīciju un opozīciju? Un trešais — ja būs variants B, vai esat gatavi bez Saskaņas veidot vairākuma koalīciju ar GKR?

Partija Vienotība atbildēja, ka nav gatavi nekam. Viņiem labāk iet absolūti pretējā pusē. JKP atbildēja — mēs redzam, kāds GKR deputātiem ir IQ, bet mēs neesam gatavi kļūt par nodevēju savam elektorātam, kam apsolījām nesadarboties ar Saskaņu un GKR. Latvijas attīstībai teica — jā, esam gatavi. Un Nacionālā apvienība teica — esam gatavi sadarboties bez četriem, bez Baraņņika kunga piedalīšanās. Ļoti konstruktīva saruna. Pēc divām nedēļām jau parādījās, ka esam gatavi sadarboties, ja būtu demontēts Brīvības… vai, es atvainojos, Uzvaras piemineklis, pēc tam vēl kaut kas. Bet no sākuma tiešām visi piekrita. Bet mums nesanāk aritmētika. Un pierādījums tam — ka neizdevās arī balsojums Viesturam Zepam.

Tāpēc palikāt ar Saskaņu?
Pirmkārt, kad aizgāja Ušakovs, GKR pieņēma lēmumu —  nākamais domes priekšsēdētājs būs no mums, un mēģinām divus gadus restartēt un noteikt domes politiku. Vai nu mērs ir no GKR, vai neviens. Ja nebūtu nobalsots Burovs, mēs simtprocentīgi būtu gatavi ārkārtas vēlēšanām.

Aiziet šobrīd ar citiem? Saprotiet, ir elektorāts. Es arī esmu krievs pēc tautības, bet nekad nebalsoju par Saskaņu. No paša sākuma balsoju par Saimnieku, pēc tam biju Latvijas ceļā. Es balsoju par Saskaņu tikai tad, kad bijām kopā. Un tad dzīve sadalījās mūsu divkopienu valstī, ka mēs uzskatām, ka lielākā daļa krieviski runājošo balso par Saskaņu. Šobrīd pateikt saviem vēlētājiem «nē» — tad mēs esam viņu nodevēji. Un runa ir ne par GKR vai Saskaņu, runa ir par tiem krieviem, kas paskatās un vispār neaiziet balsot. Es negribu, lai šajā brīvajā laukumā parādās, teiksim, Krievu savienība. 

Nezinu, varbūt es naivi runāju, bet gribu, lai beidzot mums ir laiki, kad ir partija, kur tiešām balsojam, neskatīdamies uz tautībām.

Kad 1998. gadā atnācu strādāt uz domi, es biju tajā amatā — pārvaldes priekšnieks — vienīgais krievs. Tāpēc, ka mana vecuma cilvēki bija daži, kas varēja runāt valsts valodā, bija tie, kas nevarēja, un bija, kas nevēlējās. Šobrīd ir absolūti cita situācija. Šobrīd vairāk un vairāk krievu parādās valsts pārvaldē. Es pirms mēneša parakstīju pateicību vislabākajiem skolēniem — ļoti daudz krievu uzvārdu 1. ģimnāzijā. Tur sāk uztraukties par latviešu valodas līmeni, jo izcili skolēni no krievu skolām aiziet uz 1. ģimnāziju. Vai viņiem tiešām ir nepieciešami visi tie sarkanie lozungi? Nē, tie ir Eiropas cilvēki — viņiem vienalga, kurā valodā runāt, krievu, latviešu vai angļu. Faktiski es vairāk orientējos uz tādiem cilvēkiem.

Augusta sākumā teicāt, ka Saskaņas deputāti izvirzījuši ultimātus par amatiem, tāpēc vairs neesat pārliecināts par ievēlēšanu. Nu esat ievēlēts. Kādus ultimātus pieņēmāt?
Ir atrasts kompromiss, koalīcijas līgumā ir uzrakstīts, ka no 1. janvāra ir trešais domes priekšsēdētāja vietnieks.

Bergmanis?
Bija rakstīts Saskaņa, un pēdējās brīvdienās pirms balsojuma es pats piedāvāju uzrakstīt «Bergmanis».

Ar kādām balsīm viņu ievēlēsit?
Koalīcijas līgums ir starp Saskaņu un GKR, tas ir kopā 28. Bet es nekādā gadījumā neplānoju Bergmaņa vietā skriet pa Rīgas pašvaldību, pa pārējiem 32 deputātiem. Situācija ir ļoti skaidra. Ja no sākuma pašvaldības nolikumā būs grozījumi par trešo vietnieku un pārējie vispār nepiedalās balsojumā, nebūs kvoruma.

Vai uzskatāt, ka ir vajadzīgs trešais vicemērs un tam jābūt Bergmanim?
Tas ir politiskais kompromiss starp Saskaņu un GKR. Es kā cilvēks, kam Ušakovs bija piektais domes priekšsēdētājs, uzskatu, ka vislabākais variants ir divi vietnieki.

Kādas ir vienošanās par ietekmes pārdali? Izskatās, ka četriniekam ir neproporcionāli liela ietekme uz virkni kapitālsabiedrību.
Jā, Baraņņika kungam šobrīd ir Rīgas Satiksme, Rīgas Namu pārvaldnieks un Centrāltirgus. Kāpēc tik daudz? Saprotiet, es pats negribu šobrīd kļūt par kapitāldaļu turētāju Rīgas Satiksmē. Par to vēsturiski atbildēja Saskaņa, Nils Ušakovs, kurš nodeva šo atbildību partijas biedram Baraņņika kungam.

Iznāk, ka viņš ir vienīgais atbildīgais par Rīgas Satiksmi un pats nav nevienā partijā.
Es atvainojos, šobrīd ir izveidota absolūti nepolitiska padome, tā veido valdi. Ja tie cilvēki nesaprot un paši vēlas nākt politikā un prasīt, ko viņiem darīt, tā ir viņu atbildība. Bet pēc likuma Baraņņikam funkcijas ir minimālas kā kapitāldaļu turētājam.

Ejam tālāk — kas ir Saskaņai, kas jūsu partijai?
Kā kompromisa variantu, ņemot vērā, ka visvairāk strīdējās par Centrāltirgu, mēs piedāvājām Saskaņai četrus ar pusi mēnešus atbildēt par Rīgas Ūdeni, Getliņi EKO un Pilsētbūvnieku. Man paliek Rīgas Meži, Rīgas Serviss un Rīgas Siltums.

Ko dabūs tie trīs deputāti, kuriem nav ar jums līguma?
Viņi neprasīja nekādu amatu. Es neredzu nekādu amatu, ko varu dot. Saprotiet, situācija izmainījās. Valdēs un padomēs šobrīd visur atklāti konkursi, komitejas, viss ir sadalīts. Kad runājām, piemēram, ar Oskaru Putniņu, jautāju — kas tevi interesē? Viņš teica — inovācijas, jaunas tehnoloģijas, investīciju piesaiste. Es teicu — esmu gatavs runāt par šo tēmu, tas ir patiešām nepieciešams Rīgai. Bet šobrīd nav nekāda mērķa atjaunot Šlesera investīciju padomi — nedod Dievs, veidot tādas lietas!

Kas notiks pēc 1. janvāra?
Atbilstoši likumam, runājot par kapitālsabiedrībām, viss aiziet zem izpilddirektora Radzeviča kunga. Kā konkrēti viņš uzdos, pateikšu godīgi, es pagaidām nezinu.

Kāda ir politiskā vienošanās par turpmāko darbību?
Politiskas vienošanās nav. Politika beidzas ar 1. janvāri. Tāpēc es diezgan ironiski skatījos uz visām tām diskusijām. Pateikšu atklāti, es brīdināju Ušakova kungu, lai neviens nedomā, ka ir iespēja šobrīd pakonsultēt vienu vai otru deputātu, vienu vai otru kapitālsabiedrību. Un es teicu Kalniņas kundzei, kas vada Rīgas Ūdeni, ka nekādā gadījumā nekāda politiska ietekme no jaunā kapitāldaļu turētāja, no partijas nevar būt. Es zinu par sevi — es nekad, un Amerika kungs nekad politiski neietekmē ne Rīgas Ūdeni, ne Rīgas Mežus, un tam arī nav jābūt.

Bija neparasti redzēt, ka jūs uzreiz pēc ievēlēšanas apkampāt konkurentu Viesturu Zepu un teicāt, ka viņa kandidēšana esot «garantija», ka sadarbosities ar opozīciju.
Es jums pateikšu, reiz kādā izstādē runāju ar Mārtiņu Bondaru. Viņš teica: «Tu zini, es gāju ar to «gāžam Nilu» un zaudēju. Kā sportists pienācu pie Nila, iedevu roku — es atzīstu savu zaudējumu un piedāvāju sadarboties. Un pretī saņēmām tādu «pret» kompāniju!»

Opozīcijai bija ļoti grūti apvienoties, bet viņš kā jauns politiķis tiešām mēģināja — es pienācu un iedevu viņam roku. Tāpēc, ka deputāti piecas stundas man uzdeva jautājumus — nevaru teikt, ka mani mocīja, bet runāt nav strādāt. Bet pēc tam lielākā daļa aizgāja, šovs beidzās. Bet viņš turpināja strādāt. Saņēma 12 balsis, un šobrīd es personīgi viņu uztveru kā opozīcijas līderi.

Vai jums bija sarunas ar Latvijas attīstībai vadošajiem cilvēkiem, piemēram, Edgaru Jaunupu, Danielu Pavļutu?
Nē, man nebija tādas tikšanās.

Vai Zepam piedāvāsit kādu amatu?
Es labprāt piedāvātu, bet viņš nepiekrīt. Bet regulāri runāju ar JKP frakcijas vadītāju Jāni Ozolu, Daini Loci, mēs viens otru zinām ap divdesmit gadu, un tie kontakti par saimnieciskiem jautājumiem ir absolūti konstruktīvi.

Nesen teicāt: «Valsts pārvaldē ir arvien vairāk krievu, un viņi dabū amatus ne jau tāpēc, ka ir Saskaņā, bet tāpēc, ka viņiem ir laba izglītība, viņi labi pārvalda valsts valodu.» Nupat Rīgas brīvostas valdē ievēlēja Sandri Bergmani, kurš iztaujāšanā nevarēja atbildēt gandrīz ne uz vienu jautājumu. Vai tāpēc, ka ir profesionālis, vai tomēr tāpēc, ka ir Saskaņā?
Tāpēc, ka tas ir politisks lēmums. Viņš aizņem Ušakova kunga vietu.

Vai viņš to aizņems arī kaut kur citur?
Viena Ušakova vieta jau ir aizņemta. (Smejas.) Protams, viņiem būs partijas kongress, es nezinu, es neesmu Saskaņas biedrs.

Nākamajā dienā pēc Bergmaņa apstiprināšanas viņš Jūrmalā konsultējās ar Šleseru. Kādas intereses viņš ostā pārstāvēs?
Kā es varu zināt, kas ko pārstāv? Tas, ka viņš restorānā tiekas ar Aināru Šleseru, nenozīmē, ka viņš pārstāv Šleseru. 

Viņš varēja satikties kādā pagalmā, mežā vēl ar vienu citu, kas ko zina. Ja runājam nopietni, viņam vajadzētu pārstāvēt Rīgas pašvaldību.

Jums ir vienalga, ar ko kopā strādāt?
Nē, man nav vienalga. Varbūt pamanījāt — man nav, ar ko strādāt. Man pagaidām komandas nav. Es gribu veidot savu komandu, bet šobrīd tas ir šis lēmums, ko respektēju. Partijai nav veto tiesību.

Pirms apstiprināšanas sacījāt, ka jums esot gods strādāt ar virkni deputātu, tajā skaitā tiem, kuri figurē KNAB kriminālprocesos. Opozīcija aplēsusi, ka no 60 deputātiem 11 ir dažādos statusos.
Neesmu skaitījis, bet viņu ir vairāk ar katru reizi. Es konkrēti nosaucu divus uzvārdus — [Genādijs] Sevastjanovs un [Vita] Jermoloviča. Viss, saraksts beidzās. Es neteicu par pārējiem neko.

Bet es gribu saprast — jums bija gods strādāt kopā ar Ušakovu vai ne?
Es pateikšu tā… Visi tie darbi, ko zina rīdzinieki un ar ko varu lepoties, — [Mākslas] muzejs, Mežaparks un visas skolas — es izdarīju laikā, kad Ušakovs vadīja domi. Jā, lielāko daļu pats iniciēju. Varbūt Nils stāstīja, ka to nevajadzētu darīt. Es teicu, ka vajag. Man bija interesanti strādāt ar Ušakovu, jo tika piedāvāti dažādi varianti, un viņš klausījās. Man nav kauns par to, ko darīju. Tajā pašā laikā es varbūt biju vienīgais no domes, kas ar viņu strīdējās. Kā man teica Izglītības departamenta direktors, kurš aizgāja pensijā, tu esi vienīgais, kurš viņam var pateikt «nē». Šajā kabinetā, kur mēs sēžam, savā laikā pasūtīju visus, es ļoti atvainojos, naturāli uz trīs burtiem, ko es daru ļoti reti, un aizgāju prom. Šeit sēdēja Ušakovs, Ameriks un citi. Tāpēc, ka es uzskatu — viņi pieņēma absolūti nepareizu lēmumu.

Par ko tas bija?
Es neteikšu, tas bija saimniecisks jautājums.

Kopš pašreizējās domes ievēlēšanas KNAB ierosinājis piecus ar pašvaldību saistītus kriminālprocesus. Kopējā bilance 10 gados kopš Ušakova un Amerika tandēma apstiprināšanas ir 27 kriminālprocesi. Vai korupcija Rīgā ir sistēmiska problēma?
Protams, skandālu un apvainojumu ir daudz. Protams, daži ir absolūti veci. Tas nozīmē, ka necaurspīdīgā sistēma izveidota jau sen. Tā aizgāja caur Bojāru, Aksenoku. Kad bija Daimler skandāls, tur nebija nekāda Ušakova, GKR vēl nebija izveidots. Un kad parādījās Stabiņa, kuru sameklēja Ēģiptē. Tie ir vecie stāsti no veciem laikiem.

Ir arī jauni.
(Nopūšas.) Ziniet, es pats visu laiku domāju par šo. Nedomāju, ka pretkorupcijas komisijas izveide kaut ko dotu. Zinu par savu departamentu — šobrīd gatavojam 101 materiālu par korupcijas risku. Domāju, ka tie paši materiāli bija sagatavoti Rīgas Satiksmē. Nezinu, ko vēl vajadzētu izdarīt.

Vai prasīsit piedzīt zaudējumus, piemēram, no Bemhena?
To var prasīt. Jūs atkal runājat par pagātni, es domāju — ko darīt, lai tā vairs nebūtu. Es nezinu, ko darīt. Protams, noņemt politizāciju, tas ir viennozīmīgi. Kā šobrīd strādā KNAB, cilvēkiem vajadzētu saprast, ka tas ir bīstami, ja viņi sāk ar to nodarboties. Protams, vajadzētu būt lielākām algām. Ja tev ir liela alga, tu sāc domāt —  vajadzētu riskēt vai ne.

Viens konkrēts projekts — mēģināju izsekot, cik maksās Mežaparka estrāde. 2016. gadā bija rēķināts līdz 45 miljoniem, 2018. gadā summa pieauga līdz 89 miljoniem. Kāpēc?
Absolūti nav taisnība. Salīdzinot ar kontrol-tāmi A1 posmā, kad celtnieki pabeidza šo projektu, sadārdzinājums ir 0,01%. Reāli tur sadārdzinājuma nav.

Kā tad jūs to skaidrojat?
Kur ir 45 miljoni? To visu pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma gatavoja viena firma, kas nosauca tos ciparus. Tā bija virtuāla summa pēc metu konkursa. Nebija izstrādāts tehniskais projekts. Kad projektu izstrādāja projektētāji Mailītis un Poga, parādījās jauna ekonomiskā daļa, un pēc tās notika konkurss, kur izmaiņas starp kontroltāmi un projektu nebija nekādas. Rezultātā objekts ir nodots ar faktisko sadārdzinājumu pie 30 miljoniem tikai 200 tūkstoši uz papildu darbu rēķina.

Kukuļu nauda šos projektus nekad nav sadārdzinājusi?
Es jums teicu — nav sadārdzinājuma! Kukuļa nav, tāpēc nav sadārdzinājuma. Tie laiki sen beigušies. Šobrīd, atvainojos, pasūtītājam vajadzētu piemaksāt, lai pie tevis celtnieki nāk. Protams, man ļoti nepatīk, ka es nevaru neko pierādīt, bet nāk [konkursā] tikai viens celtnieks, un es varu pieļaut, ka visi pārējie sarunājuši, ka viņš nāk. Un piedāvājums krietni pārsniedz kontroltāmi. Izsludinājām otro reizi — viss tas pats. Un mēs noņēmām šo jautājumu — nesludinājām, ja redzam, ka ar mums sāk spēlēt tādā veidā. Bet tā ir nauda, kas neaiziet mums. Par šo naudu celtnieki nopērk sev jaunu Range Rover vai jaunu bentliju.

Konkurences padome ierosinājusi pārkāpumu lietu par jauno atkritumu apsaimniekošanas monopolu Rīgā. Vai jūs varētu mainīt savas domas?
Nē. Nezinu, kas aiz tā stāv, bet šobrīd Rīgas pašvaldība saskaņo katru savu rīcību ar VARAM. Konkurences padome sāk aktīvi reaģēt, bet tas ir viņu atsevišķs viedoklis. Mēs ejam uz priekšu.

Esat teicis, ka nekad neesat apmeklējis 9. maija pasākumus, bet jums un Saskaņai ir viens elektorāts. Vai turpmāk apmeklēsit?
Domāju, ka cilvēki, kas balsoja par mani, gan apmeklē 9. maija pasākumu, gan neapmeklē. Mums nevajadzētu šķelt sabiedrību. Es zinu, kas ir karš, mana mamma ar pēdējo ešelonu aizbrauca prom no Ļeņingradas blokādes. Nevajadzētu to nelaimi, kas ir karš, politizēt.

Uzskatu, ka pašvaldības amatpersonai oficiāli iet ar vainagu no Rīgas domes uz 9. maiju pie tā pieminekļa nevajadzētu, bet mums obligāti vajadzētu iet ar to pašu vainagu 8. maijā, kad nāk visa valdība.

CV Oļegs Burovs 

Dzimis 1960. gadā
Mācījies Rīgas 54. vidusskolā, 4. medicīnas skolā, Sociālās ekonomikas institūta Darba un sociālo attiecību akadēmijā
1998 Akcizēto preču pārvaldes priekšsēdētāja Leonarda Teņa palīgs
No 2001. gada — vadošos amatos Rīgas domes Īpašuma departamentā
2001 Nesekmīgi kandidē domes vēlēšanās no Latvijas ceļa saraksta
2013 Ievēlēts domē no Saskaņas un GKR saraksta, bet noliekt mandātu, lai turpinātu vadīt Rīgas domes Īpašuma departamentu
2017 Atkārtoti ievēlēts domē no Saskaņas un GKR saraksta
2018 Kļuvis par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku amatu atstājušā Andra Amerika vietā

The post Nekļūt smieklīgiem, atdodot varu appeared first on IR.lv.