Ekonomists pārtop politiķī
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (55) nevēlas, lai konkurence nomāktu brālību starp latviešiem un lietuviešiem
Jaunais Lietuvas prezidents Gitans Nausēda savā valstī ieguva popularitāti kā SEB bankas galvenais ekonomists, kuru bieži aicināja komentēt notikumus tautsaimniecībā. Viņš 26. maijā pārliecinoši uzvarēja vēlēšanu otrajā kārtā, aiz sevis atstājot bijušo finanšu ministri Ingrīdu Šimonīti, un stājās amatā 12. jūlijā. Pirmā ārvalstu vizīte bija Polijā, otrā — šonedēļ Latvijā. Tās laikā Ir devās iepazīties ar kaimiņzemes jauno valsts galvu.
Lietuvas premjerministra Skvernelis nesen piesaistīja lielu uzmanību abās mūsu valstīs ar izteicienu, ka latvieši un lietuvieši nav brāļi, bet gan konkurenti. Vai piekrītat? Vai arī jums ir cits viedoklis?
Vispirms esam brāļi — nācijas ar līdzīgu vēsturi, tradīcijām, valodām. Nevar noliegt, ka esam arī konkurenti, sevišķi mūsu uzņēmumi, bet nedrīkstam ļaut šai konkurencei nomākt mūsu brālību. Kā tautas esam viena otrai ļoti tuvas un varam atrast kopsaucējus un kompromisus visādos jautājumos — enerģētikā, transportā, arī Eiropas Savienības un Austrumu partnerības jautājumos, jo mums ir līdzīgi uzskati daudzos jautājumos.
Šodien man bija iespēja uzzināt, ka ir daudz vairāk līdzību nekā atšķirību. Protams, ir arī domstarpības, bet varam turpināt dialogu, lai atrastu abām pusēm piemērotus risinājumus.
Kuros jautājumos Latvijas un Lietuvas attiecības varētu tikt uzlabotas?
Mums ir jāatrisina jūras robežlīguma ratifikācijas jautājums. Līgums tika parakstīts 1999. gadā, pirms 20 gadiem, tajā pašā gadā to ratificēja Lietuvas Seims. Ir pagājuši 20 gadi, bet latviešu puse līgumu vēl aizvien nav ratificējusi. Tajā pašā laikā ir mēģinājumi parakstīt ekonomiskās sadarbības līgumu par naftas ieguvi, un šķiet, ka mēs varētu ratificēt abus dokumentus vienlaikus — tas varētu būt risinājums, no kura abas valstis iegūtu.
Baltkrievijas Ostravecas atomelektrostacijas jautājums arī ir dienas kārtībā. Mūsu nostāja ir skaidra — nepirksim no Ostravecas elektrību, jo spēkstacija nav droša. Tās novietojums nav pareizs, celtniecības laikā ir notikušas dažādas avārijas, un vēl aizvien pietrūkst sadarbības ar starptautiskām organizācijām, kuras uzrauga šo procesu un drošības prasību ievērošanu. Baltkrievijas sadarbības līmenis ir nepietiekams. Polijai ir tāda pati nostāja. Latvija vēlas saņemt papildu garantijas par AES drošību, gaida papildu informāciju un tad pieņems gala lēmumu.
Latvijā izteiktas bažas, ka Lietuva nav sevišķi ieinteresēta Rail Baltica projekta realizācijā. Kā jūs to komentētu?
Šis projekts nav tikai Lietuvas, tas ir visu Baltijas valstu interesēs. Ir svarīgi, lai mums nebūtu tikai austrumu—rietumu transporta ass, bet arī ziemeļu-dienvidu transporta koridors, kurš ļautu ekonomiski sadarboties daudz vairāk nekā agrāk. Jāpatur prātā, ka tiek apsvērts arī Via Karpatija, kuru, visticamāk, uzcels vidējā vai tālākā nākotnē. Tas radīs transporta koridoru mūsu reģionā un radīs ērtu loģistikas infrastruktūru, kas nāks par labu visām iesaistītajām valstīm. Rail Baltica ir vienlīdz svarīgs visām Baltijas valstīm, un ceram to pabeigt 2026. gadā. Protams, paturot prātā, ka nepieciešami pietiekami finanšu resursi no jaunā 2021.—2027. gada ES budžeta.
Jūsu priekštece prezidente Grībauskaite bija labi pazīstama Eiropā. Kā jūs sevi salīdzinātu ar viņu?
Ārlietu politikā visi Grībauskaites kundzes atbalstītie principi ir pamatoti, un nebūs lielu izmaiņu attiecībās ar valstīm uz austrumiem, ar Krieviju. Es vēlētos padarīt mūsu attiecības ar Baltkrieviju draudzīgākas. Esmu jautājis vēstniekam, vai ir iespējams uzlabot attiecības par spīti tam, ka nepirksim no Ostravecas elektrību, un viņš teica — jā, ir. Mums ir jāpārbauda baltkrievu puses spējas sadarboties.
Grībauskaites kundzes centienus integrēties dziļāk NATO un ES pilnīgi atbalstu un tos turpināšu. Vēlos būtu aktīvs Eiropadomes dalībnieks kopā ar kolēģiem no Latvijas, Igaunijas, Polijas un citām reģiona valstīm. Es ticu sadarbībai un kompromisu meklēšanai. Tā ir mana daba, personības īpašība, un es gribētu sadarboties ar kolēģiem, lai panāktu, ka mūsu balsis skan spēcīgāk un varam panākt vairāk nekā agrāk.
Grībauskaites kundze bija pazīstama kā ļoti atklāta savos izteicienos.
Dažkārt tas bija pozitīvi, dažkārt tam bija nedaudz negatīvi rezultāti.
Vai jūs domājat būt diplomātiskāks?
Es gribētu būt diplomātiskāks, sevišķi, ja ir runa par izteicieniem par Krieviju. Mēs atceramies dažus spēcīgus izteicienus, kuri drīzāk nebija piemēroti diplomātijas valodai. Es to vēlētos izmainīt. Vēlētos uzturēt labas divpusējas attiecības ar kaimiņvalstīm un pamatot mūsu līderpozīcijas starptautiskajās attiecībās uz labām kaimiņattiecībām ar Baltkrieviju, Baltijas valstīm un, protams, ziemeļvalstīm.
Kas būs jūsu galvenās iekšpolitiskās prioritātes?
Kā ekonomists es vēlētos būt pilnībā iesaistīts valsts tautsaimniecības dzīvē. Konstitūcija dod prezidentam tiesības ierosināt likumus, uzlikt likumiem veto, izvirzīt premjerministru un ministrus, piedalīties koalīcijas veidošanā. Ceru izmantot šīs konstitucionālās pilnvaras, kā arī morālo spēku, kas prezidentam arī ir ļoti svarīgi.
Kā iepriekšējais darbs SEB bankā ietekmē jūsu politisko redzējumu?
Man bija unikāla pozīcija, biju komercbankas galvenais ekonomists. Tas nozīmēja, ka visu šo laiku biju pietuvināts tautsaimniecības politikai un politiskajai dzīvei. Dažkārt redzēju, ka ir grūti mani identificēt — vai esmu politikas pusē vai vēl esmu ekonomists? Komentējot ekonomiku, iespējams, kritizējot valdības rīcību, gandrīz nonāc politikā, jo ieņem nostāju, kas dažkārt var būt tuva valdībai, citkārt — opozīcijai.
Daži cilvēki sāk tevi identificēt kā politiķi. Tāpēc pārēja no ekonomista uz politiķi bija gluda, es pat nepamanīju, ka esmu jau politikā. Tas notika dažu mēnešu laikā.
Gan Latvijā, gan Lietuvā sāpīgs jautājums ir emigrācija. Vai jums ir kādi plāni šajā jomā?
Galvenais emigrācijas iemesls ir atalgojuma atšķirība starp Lietuvu un Rietumeiropu. Mēs cenšamies šo plaisu samazināt, cik vien ātri iespējams, bet tas prasa laiku. Process notiek. Es domāju, panākt Rietumeiropas līmeni prasīs 10—15 gadus.
Bet ir arī citi iemesli — netaisnības sajūta, neticība tiesu sistēmai, valsts pārvaldei. Dažkārt šie iemesli ir pat svarīgāki nekā ekonomiskie iemesli. Par laimi, šobrīd redzam pozitīvas tendences, un emigrācijas un imigrācijas bilance vairs nav negatīva. Taču diezgan nozīmīgu imigrācijas daļu veido nevis lietuvieši, kuri atgriežas, bet cilvēki no trešajām valstīm, kuri ierodas strādāt. Tie ir baltkrievi, sevišķi daudz ukraiņu.
Pat oficiālā statistika uzrāda, ka 20 000 cilvēku saņēmuši darba atļaujas, bet neoficiālais imigrantu skaits noteikti ir daudz lielāks.
Kā jūs raksturotu drošības situāciju mūsu reģionā piecus gadus pēc Krimas aneksijas?
Pirmkārt, ar Krieviju saistītie draudi tagad ir atzīti. Agrāk tā nebija. Atceros, ka Lietuvai izdevumi aizsardzībai 2012. gadā bija apmēram tādi paši kā šobrīd Vācijai — 0,7% no IKP. Tagad aizsardzībai tērējam 2%, un mums ir ambiciozi plāni 2030. gadā to palielināt līdz 2,5%. Tas parāda, ka izpratne par riskiem ir daudz lielāka. Mūsu sadarbība ar NATO un divpusējā sadarbība ar ASV ir daudz labāka. Lietuvā atrodas Vācijas vadītie NATO spēki. Mēs iepērkam militārās sistēmas no draugiem Eiropā. Tātad esam daudz labākā situācijā.
Ļoti priecājamies, ka Polijai izdevies panākt, ka nākotnē būs papildu ASV spēki viņu teritorijā. Tā ir veiksme ne tikai Polijai, bet visam Baltijas reģionam. Tomēr ir nepieciešama pat ciešāka sadarbība, kopējas militārās mācības.
Viena vājā vieta ir gaisa aizsardzība. Šobrīd nav pietiekamu resursu un ir tikai gaisa patrulēšana, nevis gaisa aizsardzība. Nav iespējas no patrulēšanas pāriet uz aizsardzību gadījumā, ja kaut kas notiktu. Tas ir mūsu nākotnes uzdevums.
The post Ekonomists pārtop politiķī appeared first on IR.lv.