Levits un zīmes

Jaunais Valsts prezidents aicina izmēzt māju no 30 gados sakrātajiem mēsliem

Saeimā pirmdienas rītā varēja dzirdēt — nez, ko tas varētu nozīmēt, ka Egila Levita amatā stāšanās laikā lietus gāž bezmaz bibliski? Taču, kad viņš pusdienlaikā teica uzrunu pie Brīvības pieminekļa, lietus jau bija mitējies, un vakarā, kad notika jaunā prezidenta inaugurācijai veltītais sarīkojums Nacionālajā bibliotēkā, spīdēja saule. Toties viesi cits citam pārstāstīja vēsti, ka KNAB aizturējis Nacionālās apvienības Baibu Broku, un —nez, ko tas varētu nozīmēt?

Sinoptiķi skaidroja, ka pirmdienas rītā stipro lietu Rīgas centrā izraisījis neliels un mazkustīgs mākonis. Savukārt KNAB paskaidroja, ka iepriekš sākta kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros veicis neatliekamās kriminālprocesuālās darbības.

Ne dabas, ne tiesībsargātāju spēki laikam nebija sazvērējušies sūtīt zīmes par Levita prezidentūru. Slēptas nozīmes piešķiršana kādām norisēm ir mūsu pašu vēlmju, bažu un cerību projekcija. Sabiedrība no prezidenta Levita gaida daudz. Tāpēc ne viens vien saskatīja simboliskumu tās dienas notikumos. Piemēram, arī Levita kļūmē ar prezidenta zvērestu, ko viņam nācās atkārtot tāpēc, ka pirmajā reizē viņš apsolīja savus pienākumus izpildīt pēc labākās «sirdsapziņas», nevis «apziņas», kā rakstīts Satversmē.

Lai tad arī tā ir zīme, ka jaunais prezidents sargās tiklab Satversmes garu, kā arī tās satura jēgas garantētāju burtu. Pāris stundu pēc tam viņš uzsvēra, cik tas ir svarīgi, skaidrodams saikļa «un» nozīmīgumu Brīvības piemineklī rakstītajā. («Mazais saiklis «un» uzliek pienākumu. Tas uzliek pienākumu nodrošināt, ka Tēvzeme ir brīva.») Un ka darīs to ne tikai pēc labākās amata apziņas, bet arī pēc sirdsapziņas, kā ir tagad apsolījis.

Taču jaunajam prezidentam, šķiet, nebūs viegli dažas no «vecajām» partijām piedabūt atbalstīt savu Latvijas valsts redzējumu, ko viņš pirmdien lakoniski un precīzi pateica runā Saeimā. Neviena jau neiebildīs pret trim virzieniem, par kuriem viņš grib domāt un pārliecināt un kurus definēja kā solidaritāti, piederību un modernu, ilgtspējīgu valsti. Sak, tādus saukļus mēs jau arī paši esam ražojuši steriem.

Taču Levits pirmdien runāja arī par atslēgu, kas šādu retoriku var pārvērst realitātē. Tikpat stingri, kā noraidīja mūsu valsts kā «tilta» starp Austrumiem un Rietumiem metaforu un apliecināja Latvijas kā Rietumu pasaulei piederīgas ziemeļvalsts redzējumu, viņš paziņoja, ka jāņem rokās slota un jāizmēž māja no «mēsliem» jeb «visiem sen jau apnikušajām nejēdzībām», kuras «godprātīgos pilsoņos rada rūgtumu pret valsti». No tādām kā «krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi». Bet tieši tamlīdzīgi mēsli pēdējos 30 gados daudziem bijuši politiskās darbošanās sāls un maize. Tāpēc multifunkcionālās «nacionālistes» un bijušās tieslietu ministres Brokas aizturēšana tieši Levita inaugurācijas dienā viņiem var šķist simboliska nelaimi vēstoša zīme.

Prezidenta programmatiskās runas tēžu īstenošana nozīmētu, ka Latvija beidzot pārstātu būt «pēcpadomju valsts» un kļūtu par vienkārši Rietumeiropas valsti. «Latvijai nākamajā desmitgadē ir jākļūst par modernu, ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti,» Levits paziņoja. Un ceļš uz to ir tiesiskums.

«Tiesiskumā nav iespējams kompromiss,» jaunais prezidents pateica un jau savā runā parādīja piemēru augstākajā, konstitucionālajā līmenī. Apliecinājis cieņu visiem priekštečiem Valsts prezidenta amatā no pirmā, Jāņa Čakstes, līdz astotajam, Raimondam Vējonim, viņš Kārli Ulmani pieminēja kā Ministru prezidentu, nevis Valsts prezidentu, kā vismaz divas partijas pašreizējā Saeimā turpina blefot.

Taču ne jau dažu «veco vēžu» partiju atbalsts noteiks Levita prezidentūras izdošanos. Tautas atbalsts izšķirs, vai un cik drīz Latvija kļūs par tādu valsti, kādu vairākums gribētu un prezidents piedāvā veidot. Un vai līdzās jau sāktajām reformām — reģionālajai, izglītības, veselības, tiesu — notiks arī Levita pieteiktās — partiju finansēšanas, zinātnes un inovāciju politikas, informatīvās telpas un sabiedrisko mediju kvalitātes nodrošināšanas — reformas.

Levitam ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi sabiedrības atbalsta iegūšanai — aktīvs darbs valsts labā kopš Atmodas, starptautiska tiesneša un diplomāta pieredze. Latvijai nu ir līderu komanda, kas spēj īstenot arī viņa formulēto uzdevumu «aktīvi iesaistīties Eiropas un lielo globālo jautājumu risināšanā». Premjerministrs Kariņš arī ir ar Rietumu izglītību un priekšstatiem par politiku, bet ārlietu ministram Rinkēvičam ir svētīgi skarbā NATO standartu ieviešanas skola Aizsardzības ministrijā. Prezidentam un citiem valsts vadītājiem nav vienmēr jābūt vai jāizliekas esam «kā no vienkāršās tautas». Tauta nav stulba un, nav šaubu, ciena politiķus, kuriem var uzticēties arī kā Latvijas pārstāvjiem pasaulē.

«Es ticu Latvijai,» jaunais Valsts prezidents teica pie Brīvības pieminekļa. Zīmes rāda, ka tas teikts ar tīru sirdsapziņu un skaidru valstisku apziņu.

Komentārs 140 zīmēs

Sakustējās. Prokuratūra beidzot nodevusi tiesai korupcijā apsūdzēto Rimšēviča un Martinsona lietu un arī kriminālvajāšanai izdotā deputāta Juraša lietu.

Šņabja karš uzvarēts? Saeima galīgajā lasījumā steidzami samazinājusi akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam par 15%. 

Svarīgs precedents. ES Tiesa atzinusi, ka Lietuva drīkstēja ierobežot Krievijas telekanāla retranslēšanu par tā raidījumos konstatēto naida kurināšanu.

The post Levits un zīmes appeared first on IR.lv.