Ločmeļu ģimene Vecpiebalgā ienāca pirms aptuveni 20 gadiem. «Valdīja īsta pēcpadomju situācija — okupācijas laikā šeit bija kolhoza Alauksts administratīvais centrs,» Dārziņu mājas kādreizējo statusu apraksta Mārcis Ločmelis. Tagad šādu ainu var iedomāties vairs tikai zinātājs. Ejot cauri skaisti koptajam mājas pagalmam, redzamas norādes, kas ved uz bērzu birzi, spēka apli un laukakmeņu piramīdām. «Cilvēki šeit brauc ar zemām ekspektācijām, bet bieži vien atrod daudz vairāk, nekā gaidījuši,» smaidot brīdina Mārcis. Nesen viņš atskārtis, ka mūsdienās populāras kļuvušas dažādas uzlādes stacijas. «Tādas būtu nepieciešamas ne tikai ierīcēm, bet arī cilvēkam. Radās doma, ka mūsu mājas varētu būt kā iedvesmas uzlādes stacija, kur ikviens var atbraukt un uzlādēt savas emocionālās baterijas, lai ar prieku dotos tālāk ikdienā. Tā tapa vieta Miers un bērziņš,» stāsta Mārcis.
Sekojot norādei uz birzi, paveras elpu aizraujošs skats — simtiem bērzu garās rindās. Mārča tēvs tos savulaik atradis ceļu malās un iestādījis šeit. Mārcis sapratis, ka šo dabas skaistumu nevar baudīt tikai ģimenes lokā, tāpēc šovasar pirmo reizi atvēris to arī citiem. Birzī iekārtojis fotomākslinieka Aivara Ošiņa fotogrāfiju izstādi, kuru muzikāli pavada Emīla Dārziņa Melanholiskais valsis un citas pazīstamas melodijas. Stāvot bērzu simetriskajā ieskāvumā, pārņem gandrīz vai pārpasaulīgs miers. Blakus birzij atrodas spēka aplis, ko veido ap bērziem apstādītas egles. «Uz spēka apli mēs nākam saulgriežos. Šogad sanāca ap 70 cilvēku un dziedājām spēka dziesmas. Šurp var atnākt arī viens un meditēt, atrast mieru,» saka Mārcis.
Pagalma otrā pusē gaida piramīdas, ko viesi sakrāvuši no vietējiem laukakmeņiem. «Atrast līdzsvaru ar šādiem akmeņiem nav tik viegli kā ar tiem, kas guļ jūras malā,» pasmaida Mārcis, mudinot nobalansēt vienu akmeni uz otra.
Piebaldzēni izsenis pazīstami kā aktīvi radošā gara kopēji, un arī Mārcis ar ģimeni uztur šīs vērtības dzīvas. Pirms desmit gadiem viņš cīnījās par reģionālā autoceļa Cēsis—Vecpiebalga—Madona (P30) posma atjaunošanu, ko daļēji arī izdevās panākt. Par godu bijušā «kaimiņa» Kārļa Skalbes jubilejai Mārcis ir organizējis stafetes skrējienu Nesam gaismu no Skalbes Saulrietu mājām Vecpiebalgā līdz pat Brīvības piemineklim Rīgā. Un ziemās ar ģimeni organizē vietējo hokeja turnīru Alauksta kauss. Bet kāpēc? Mārcis ieminas, ka varbūt tā ir Vecpiebalgas aura, kas uzliek atbildību darboties ne tikai sevis, bet arī kopienas labā. «Piemēram, hokeju jau nevar spēlēt viens — vajag kompāniju. Un ceļš arī man pašam nesagādāja nekādu prieku. Tad domāju, kurš varētu uzņemties šo visu risināt. Ja neviens cits, tad es!» saka Mārcis. Viņš ir pārliecināts, ka labās idejas vienmēr atbalsojas arī līdzcilvēkos.
The post Mārcis Ločmelis, «iedvesmas uzlādes stacijas» izveidotājs appeared first on IR.lv.
