Valsts ieņēmumu dienests (VID) ik gadu apkopo informāciju par profesiju vidējām stundu tarifa likmēm. Apkopojums ietver visas profesiju klasifikatorā iekļautās profesijas – sākot no ražošanas darbiniekiem līdz pat juristiem un IT speciālistiem. Lai gan VID ir norādījis, ka šai informācijai ir informatīvs raksturs, tā nereti tiek ņemta vērā publiskā sektora iepirkumos, piemēram, lai plānotu attiecīgajam projektam nepieciešamo budžetu. Problēma iezīmējas tajā, ka VID apkopojumā iekļautās vidējās stundu likmes virknei profesiju krietni atšķiras no reālajām tirgus likmēm, turklāt netiek ņemts vērā, ka katru amatu iespējams iedalīt vairākus līmeņos. Saskaitot kopā vidējo likmi, ko saņem asistents, kas palīdz īstenot standarta projektus, un likmi, ko saņem advancēts speciālists, mēs neiegūstam objektīvu izpratni par tirgus situāciju.
Kāpēc saskaņā ar VID datiem, piemēram, programmatūras arhitekta vidējā stundas likme ir 21 eiro, bet realitātē šāda speciālista darbs izmaksā līdz 70 eiro stundā, atkarībā no viņa pieredzes un prasmēm un zemākā summa ir tipiska speciālistam bez jebkādas iepriekšējas pieredzes? Kā veidojusies VID aprēķinos minētā programmētāja likme 17 eiro, kas ir vairākas reizes mazāka par reālo tirgus likmi? Un cik tad īsti būtu jāmaksā pasūtītājam? VID, veicot aprēķinus, apkopo informāciju par visām darba vietām, kuras analizējamā periodā atbilst konkrētajam valsts amatu kasifikatora kodam. Vidējā stundas tarifa likme tiek aprēķināta, deklarētos darba ienākumus mēnesī dalot ar nostrādāto stundu skaitu mēnesī, tomēr netiek ņemti vērā vairāki būtiski aspekti, piemēram, uzdevumu sarežģītība, kas jāveic attiecīgajā amatā, darba pienākumu pildīšanai nepieciešamās prasmes, zināšanas, pieredze utt. Ir programmētāji, kuri ir tikko sākuši apgūt profesiju un zina vien to, kā izskatās kods, un ir programmētāji, kuri pārvalda vairākas programmēšanas valodas un spēj vadīt komandu. Figure Baltic Advisory atalgojuma pētījumā programmētāji tiek vispirms iedalīti piecās dažādās amatu saimēs (atkarībā no tā, vai tie ir front-end, back-end, mobile, utt.) un tad katra no šīm saimēm vēl sešos līmeņos, ņemot vērā dažādus aspektus – pienākumus, nepieciešamās zināšanas un pieredzi, prasmju līmeni, utt. VID datu bāzē visi programmētāji no pirmā līdz sestajam līmenim tiek vērtēti vienādi.
Būtisks aspekts, kas jāņem vērā, ir darba pieredze, proti, ir speciālisti, kuri ir tikko absolvējuši studijas, un speciālisti, kuri jau desmit gadus strādā pie dažādas sarežģītības projektiem. Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu speciālistam bez pieredzes var būt 1000 – 2000 eiro, bet pieredzējušam speciālistam pat četras līdz sešas reizes augstāka. Šo speciālistu atalgojumu nevar saskaitīt kopā un izrēķināt vidējo likmi.
Kāpēc vispārīgi aprēķinātas vidējās likmes nevar kalpot par pamatu publiskā sektora iepirkumos? Ko pieredzējis speciālists var izdarīt divu vai trīs dienu laikā, to nepieredzējis reizēm dara pat vairākus mēnešus. Ir nepieciešami ļoti daudzi kļūdu labojumi, kas nereti negatīvi ietekmē lietotāju pieredzi, un daudz ilgāks laiks projekta izstrādei. Nesenais pasaules incidents ir lielisks piemērs, kā neparedzēta problēma uz mirkli apstādināja daļu pasaules un praktiski visu ASV gaisa telpu. Ja noteicošais faktors ir zemākā likme, uzņēmumi nereti norāda to, bet tajā pašā laikā darba veikšanai vajadzīgas daudz vairāk stundas. Nereti, speciālists ar augstāku likmi darbu var veikt īsākā laikā, tādejādi kopējās izmaksas ir pat mazākas, nekā izvēloties speciālistu ar zemāku likmi, kuram nepieciešamas daudz vairāk stundas. Raugoties no ekonomiskā viedokļa, jāatceras, ka zemāka alga vai vidējā stundas likme nereti nāk komplektā ar mazāk pieredzējušu speciālistu, kas var nozīmēt zemāku kvalitāti, iesācēju kļūdas vai lielāku laika periodu darba izstrādei.
Lai varētu precīzāk izvērtēt atalgojumu konkrētiem speciālistiem darba tirgū, būtu nepieciešams iedalīt speciālistus atsevišķos līmeņos, piemēram, speciālisti ar viena līdz divu gadu pieredzi, speciālisti ar piecu vai sešu gadu pieredzi utt. Turklāt jāatceras, ka darba stāžs ir tikai viens no kritērijiem un ne vienmēr svarīgākais. Iedalot dažādos līmeņos programmētājus, ieteicams ņemt vērā arī to, ar cik valodām speciālists spēj strādāt, cik dažādās vidēs, vai spēj radīt inovācijas vai tikai atkārtot jau izstrādātus elementus. Ir liela atšķirība, vai IT speciālists strādā IT uzņēmumā, izstrādājot jaunas sistēmas, vai pilda IT atbalsta funkciju citas nozares uzņēmumā.
Papildus iepriekš minētajam jānorāda, ka VID datu bāzē nav ņemta vērā ēnu ekonomikas ietekme, tas, ka daļa speciālistu strādā kā pašnodarbinātie vai izraksta rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem no sava uzņēmuma, tātad – viņiem nav darba līguma ar attiecīgo uzņēmumu, kas ietekmē kopējo statistiku. Šī informācija parāda, kā mainās atalgojums pa mēnešiem, taču tas nav atbilstošs pamats, lai secinātu, cik maksā attiecīgā speciālista darbs. Tāpat jāpiezīmē, ka VID aprēķiniem datus sniedz darba devēji, kuri paši pieņem lēmumu par to, kurā kategorijā ierindot attiecīgo speciālistu, tāpēc nereti veidojas situācijas, kad vienādu pienākumu veicējs vienā uzņēmumā tiek klasificēts kā programmēšanas inženieris, bet citā – kā programmētājs, un vēl kādā – lietojumprogrammu izstrādātājs. Jāuzsver, kopumā VID datubāze ir vērtīgs informācijas avots, bet būtu maldinoši tikai uz to balstīt lēmumus par atbilstošu atalgojumu vai stundas likmi.
Autore ir Figure Baltic Advisory valdes locekle un vadošā konsultante
The post 17 vai 70 eiro stundā vienā profesijā – kā aprēķināt reālo stundas samaksu? appeared first on IR.lv.
