Nupat esam aizvadījuši kārtējās, šoreiz – Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šis ir labs brīdis, lai atkal pavērtētu, vai varam būt efektīvāki vēlēšanu procesa rīkošanā, precīzāki rezultātu vērtēšanā un galu galā – arī veiksmīgāki lielāka balsotāju skaita piesaistē.
Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē pieejamā informācija, Latvijā nupat aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsoja 33,82% balsstiesīgo vēlētāju.
Pēc gada (2025. gadā) mēs sagaidīsim nākamās pašvaldību, 2026. gadā – Saeimas, bet pēc pieciem gadiem (2029. gadā) – atkal jaunas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Ja nepārejam uz digitālo vēlēšanu sistēmu, atkal tiks veidotas jaunas vēlēšanu sistēmas platformas, vēlēšanu komisijas, drukāti tonnām vēlēšanu biļetenu. Nule aizvadītajās vēlēšanās Latvijā darbojās 945 vēlēšanu iecirkņi (ārvalstīs 50), darbā iesaistot daudzus tūkstošus cilvēku.
Līdz šim kā galvenais arguments, kāpēc joprojām nav ieviesta elektroniskā balsošana, bijis drošums. Skatoties uz igauņiem, manuprāt, var teikt, ka tas ir droši. Protams, tas varbūt būtiski nepalielinās to cilvēku skaitu, kas gatavi balsot, taču tas sniedz arī zināmas ērtības – nav jāiet, jābrauc, lai, iespējams, stāvētu garās rindās vēlēšanu iecirknī. Tas gluži otrādi – motivētu tos, kuri saka, ka nav laika iet nobalsot, jo ir jādodas kaut kur citur, vai arī es vispār neatrodos savā valstī, un tāpēc nebalsoju, lai gan citādi to labprāt darītu. Tādējādi pat iespējams palielināt balsojumu skaitu.
The post Vēlēšanas aizvadītas. Laiks domāt par digitālo balsošanu! appeared first on IR.lv.
Nupat esam aizvadījuši kārtējās, šoreiz – Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šis ir labs brīdis, lai atkal pavērtētu, vai varam būt efektīvāki vēlēšanu procesa rīkošanā, precīzāki rezultātu vērtēšanā un galu galā – arī veiksmīgāki lielāka balsotāju skaita piesaistē.
Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē pieejamā informācija, Latvijā nupat aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsoja 33,82% balsstiesīgo vēlētāju.
Pēc gada (2025. gadā) mēs sagaidīsim nākamās pašvaldību, 2026. gadā – Saeimas, bet pēc pieciem gadiem (2029. gadā) – atkal jaunas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Ja nepārejam uz digitālo vēlēšanu sistēmu, atkal tiks veidotas jaunas vēlēšanu sistēmas platformas, vēlēšanu komisijas, drukāti tonnām vēlēšanu biļetenu. Nule aizvadītajās vēlēšanās Latvijā darbojās 945 vēlēšanu iecirkņi (ārvalstīs 50), darbā iesaistot daudzus tūkstošus cilvēku.
Līdz šim kā galvenais arguments, kāpēc joprojām nav ieviesta elektroniskā balsošana, bijis drošums. Skatoties uz igauņiem, manuprāt, var teikt, ka tas ir droši. Protams, tas varbūt būtiski nepalielinās to cilvēku skaitu, kas gatavi balsot, taču tas sniedz arī zināmas ērtības – nav jāiet, jābrauc, lai, iespējams, stāvētu garās rindās vēlēšanu iecirknī. Tas gluži otrādi – motivētu tos, kuri saka, ka nav laika iet nobalsot, jo ir jādodas kaut kur citur, vai arī es vispār neatrodos savā valstī, un tāpēc nebalsoju, lai gan citādi to labprāt darītu. Tādējādi pat iespējams palielināt balsojumu skaitu.
Protams, balsošanas digitalizācijai kā vienmēr būs daudz pretargumentu. Un pamatoti, jo, piemēram, tādi gadījumi kā e-veselība ticību efektīvi iztērētai valsts naudai nesniedz. Tomēr ir arī labie piemēri.
Ja skatāmies uz digitalizācijas veiksmes stāstiem, piemēram, Uzņēmumu reģistru, esam viena no retajām valstīm pasaulē, kas ļauj nodibināt uzņēmumu 1–3 diennakšu laikā digitālā veidā. Tas nozīmē, ka attālināti to varam izdarīt jebkurā pasaules malā. Šo pašu labo praksi ir pārņēmušas bankas pēc Covid–19, piedāvājot attālināti izveidot bankas kontu. Pats personīgi esmu piedalījies Latvija.lv tapšanā gan no izstrādes puses, gan kā pircējs, klients, no otras puses, nekustamā īpašuma jautājumos.
Platforma Latvija.lv ir sevi pierādījusi kā veiksmīgs e-pakalpojumu portāls, visai Latvijai zināms, tiek ikdienā pielietots dažādos griezumos – kāpēc lai tur nebūtu tā pati balsošana? Manabalss.lv var sabalsot līdz 10 000, var iegūt parakstus izskatīšanai un virzīšanai Saeimā. Tieši tāpat Latvija.lv varētu būt šāds modulis, kas ļauj autorizēties konkrētam cilvēkam, zinot, ka viņš tikai ar saviem datiem var autorizēties. Ja kāds saka, ka kāds autorizēsies cita vietā un balsos par to, kas vajadzīgs, tad uzreiz var uzdot pretjautājumu – ja tas tā ir, tad tāpat var iekļūt cita cilvēka bankas kontā, gan parakstīt daudzas citas lietas.
Valstij jāskatās stratēģiski vismaz 5–10 gadu griezumā. Piemēram, digitalizējot balsošanu Latvija.lv modulī, visticamāk, tiks iztērēti kādi 2 miljoni eiro, kas tāpat tiek iztērēti, organizējot nākamās vēlēšanas. Piemēram, 6000 vēlēšanās iesaistīto komisijas locekļu vietā nepieciešami 1000 cilvēki. Lai izveidotu šādu moduli, būtu nepieciešami kādi divi gadi.
Mūsu platuma grādos neviens neaprēķina, cik daudz maksā servera infrastruktūras, nerēķina, kas būs, kad tas nestrādās. Parasti rēķina, cik mums tas izmaksās, to izrēķina, vienkārši neiztērējot līdzekļus. Vienmēr kāda sistēma “kārsies”.
Protams, aktuāls ir jautājums – kā būs ar tiem cilvēkiem, kuri nelieto datoru vai kuriem nav interneta. Vispirms jāteic – šādu cilvēku kļūst arvien mazāk, arvien vairāk senioru apgūst datorlietošanas prasmes. Turklāt balsošana ir iespējama arī viedtālrunī, kas nozīmē, ka balsojuma veikšanai nemaz nav nepieciešams dators – jāveic vien dažas darbības savā viedtālrunī.
Pieņemot, ka, piemēram, 10% iedzīvotāju nav iespēju veikt balsošanu datorā vai viedtālrunī, varētu eksistēt tie paši vēlēšanu iecirkņi, kuros ir dators, konsultants, pamācība, kā lietot – klātienē nokonsultē un var parakstīt.
Balsošanai digitālajā vidē ir daudz ieguvumu. Attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem – biļetenus var pētīt kaut vairākas stundas. Tas nozīmē, ka seniors var bez steigas izdarīt savu izvēli, pretēji tam, kā tagad, kad balsošanas iecirknī ir steigšus jāizdara sava izvēle (īpaši, ja iecirknī ir rindas), tādēļ bieži tiek pieļautas kļūdas. Piemēram, aploksnē viena vēlēšanu saraksta vietā tiek ielikti vairāki (jo lapiņas ir salipušas) un balsojums ir nederīgs. Tāpat prasīto krustiņu vietā tiek ievilkti ķeksīši, vai arī kandidāta izsvītrošanas vietā vienkārši tiek ielikts mīnusiņš. Arī šādos gadījumos biļetens ir nederīgs. Šādas kļūdas digitālajā vidē nav iespējamas, jo tiktu piedāvātas tikai noteiktas iespējamās opcijas.
Izpaliktu daudzi posmi. Nav makulatūras, nav fiziskā darba, kur cilvēks ar acīm skaita cauri, tāpat veidojas kļūdas procents uz nederīgajiem biļeteniem. Cilvēks, kas jau kopš rīta darbojas iecirknī, ir pārguris, nereti balsu skaitīšanu veicot līdz agram rītam, tādēļ kļūdīšanās iespēja var būt diezgan augsta.
Tāpat – domāsim zaļi! Nedrukāsim papīra kalnus, kas pēc tam tiek izmesti miskastē. Protams, jebkura sistēma var uz laiku “uzkārties”, un to pierādīja arī igauņu pieredze Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tomēr šīs neērtības ir salīdzinoši sīkas iepretī ieguvumiem. Sāksim jau tagad strādāt pie piemērotākās digitālās versijas! Varbūt tā vēl nebūs pieejama pēc gada, bet pēc diviem gadiem, kad plānotas nākamās Saeimas vēlēšanas, varētu jau būt. Dažu turpmāko vēlēšanu laikā valsts ieguldījumi jau būs atmaksājušies, bet Latvijas vēlētāji ieguvuši ērtu un praktisku balsošanas rīku.
Autors ir biznesa augstskolas Turība IT virziena vadītājs, asociētais profesors
The post Vēlēšanas aizvadītas. Laiks domāt par digitālo balsošanu! appeared first on IR.lv.
