Mūsdienās tehnoloģijas mainās neticamā tempā – jauni viedtālruņu modeļi nomaina viens otru, arvien jaudīgāki datori ir mūsu ikdiena, un, protams, viedākas mājsaimniecības elektroierīces sola dzīvi padarīt vēl par kripatiņu ērtāku. Un tomēr tam ir blakusefekti – palielināts resursu patēriņš un pieaugošs elektronisko atkritumu apjoms, lai gan ierīces pašas kļūst efektīvākas. Lielais izaicinājums ir, kā apvienot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas ar apzinātu pieeju videi un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Te, iespējams, vietā ir vēl divi jautājumi – vai tiešām katra jaunā elektroierīce padara mūs laimīgākus un piepildītākus, vai arī dažkārt ir otrādi? Vai, esot ilūzijās par personīgi laimīgāku un piepildītāku dzīvi, atceramies par citiem un to, kā noplicinām sabiedrībai pieejamos resursus?
Pasaulē par arvien populārāku atbildi kļūst pietiekamības princips, kas rosina patēriņu izvērtēt apzināti un izvēlēties tikai tās lietas, kas mums patiešām ir nepieciešamas. Tas nozīmē – nevis censties iegūt visu jaunāko un labāko, bet gan rūpēties par to, kas mums jau ir, un izmantot to ilgtspējīgi. Varbūt veļasmašīnas varam dalīt ar kaimiņiem, bet, izvērtējot elektrības un resursu patēriņu, kafijas aparātu tomēr salabot, nevis iegādāties jaunu? Pietiekamības princips rosina mūs apzināties savu ietekmi uz vidi un racionāli izmantot tehnoloģijas, lai nodrošinātu gan savu, gan planētas labklājību.
Intervējot Latvijas iedzīvotājus par to, kas ir laba dzīve, visbiežāk pētniekiem atbild: “Tad, kad visa pietiek.” Tomēr šis pietiekamības stāvoklis nav viendabīgs, to nosaka personiski vēlamais materiālais līmenis un šķietamais labklājības līmenis, kas savu materiālo līmeni mudina salīdzināt ar kaimiņu, draugu un sociālo mediju ietekmētāju uzlikto latiņu.
Pēdējos gados energoefektivitātes jēdziens tiek cilāts pat ikdienas sarunās. Un tas ir nesis augļus, jo Elektrum Energoefektivitātes centra veiktā pētījuma dati par Latvijas iedzīvotāju elektroierīcēm un energoresursu izmantošanas paradumiem parāda, ka 42% Latvijas iedzīvotāju savā ikdienā ir ieviesuši energoefektivitātes principus un šīs sabiedrības daļas mājokļa elektrības patēriņš samazinājies par 10–20%.* Tomēr doma, ka mazāks energoresursu patēriņš varētu novest pie labākas dzīves, joprojām ir populāra ierobežotā sabiedrības daļā – zaļā dzīvesveida piekritēju un garīgo praktizētāju vidū. Šīs pārliecības parasti ļauj vieglāk sasaistīt pietiekamību ar neatkarību, labu dzīvi un dzīves piepildījumu.
Lai īstenotu pietiekamību, nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas: jauni biznesa modeļi ierīču ražošanā un labošanā, atbalsts ierīču pieejamībai digitālās atstumtības riskam pakļautajiem, kā arī jauni ikdienas lietošanas, pirkšanas un apmaiņas principi, kas ļauj samazināt energoresursu patēriņu.
Kā ikdienā varētu praktiski līdzsvarot energoefektivitātes un pietiekamības principus? Te daži priekšlikumi:
Sabiedrības paradumu maiņa notiek lēni. Šobrīd sabiedriskās domas mērījumi apliecina, ka iedzīvotāji ir gatavi elektroierīču nomaiņai, tiklīdz tam parādās brīvi finanšu resursi, savukārt paradumu maiņa, piemēram, ierīču koplietošana vai remonts, ir lielāks izaicinājums. Tādēļ mūsu katra individuālā atbildība, neskatoties uz to, ka ekonomiskā sistēma mudina uz lielāku patēriņu, ir spēt kritiski izvērtēt savas vajadzības un noteikt pietiekamību kā savas dzīves kvalitātes un atbildības pret planētu kritēriju.
Mēs piedzīvojam jaunu elektrifikācijas un digitalizācijas laikmetu, kas ir vienlaicīgs ar planētas resursu masveida noplicināšanu, dzīvnieku sugu izmiršanu un pārmērīgām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Energoefektivitātes, pārstrādes un aprites principi arvien vairāk kļūst par neatņemamu uzņēmējdarbības konkurētspējas faktoru. Pastāv cerība, ka daļa no šīm tehnoloģijām ļaus samazināt klimata pārmaiņas veicinošās emisijas. Tomēr turpinās retu metālu un citu resursu noplicināšana, un planētai draudzīgas izvēles, kas netērē resursus, ir gandrīz neiespējamas.
Labklājības līmeņa pieaugums bieži vien nāk kopā ar dārgāku vīnu, lielāku mājokli un iespēju izbaudīt eksotiskākus ceļojumus, kas ne vienmēr palielina dzīves kvalitāti, toties var iemest jaunu vajadzību un vēlmju spirālē. Savukārt pašreizējie ekonomiskie un sociālie stimuli, kas mudina patērēt vairāk, nereti nesasniedz tos, kuriem augstāks patēriņš būtu visvairāk nepieciešams, lai pietiktu. Pētniecībā un politikas veidošanā līdz ar to neizbēgami veidojas izpratne, ka pāreja uz zaļākām un energoefektīvākām tehnoloģijām nebūs zaļa bez pietiekamības principa īstenošanas. Kopumā tas ir visaptverošs sabiedrības aicinājums novērtēt, kad patēriņa palielināšana vairs nepaaugstina dzīves kvalitāti.
Praktiskus padomus elektroierīču efektīvā lietošanā sniedz Elektrum Energoefektivitātes centra speciālisti vietnē EsmuEfektivs.lv, kur arī var noklausīties 10. aprīļa diskusiju–vebināru “Elektroierīču mūžs – izvēlies, lieto, labo, utilizē”.
Autors ir Latvijas Universitātes sociālantropologs, biedrības Zaļā brīvība pētnieks
*Pētījumu par elektroiekārtām un energoresursu izmantošanas paradumiem Latvijas mājsaimniecībās veicis Elektrum Energoefektivitātes centrs sadarbībā ar mārketinga pētījumu uzņēmumu Berg Research veica 2023. gada novembrī.
** EsmuEfektivs.lv
The post Vai tehnoloģiju mūsu ikdienā var būt par daudz? appeared first on IR.lv.