Raidsabiedrība ARTE sagatavojusi deviņus video, kuros savas domas par Eiropu, savu valsti un nākotni izsaka jaunieši.
Foto – ARTE
Vai 2035. gadā Eiropas Savienībā pienāks beigas iekšdedzes dzinēja automobiļiem? Autobūves inženierim Vītenim tas šķiet pareizi.
The post VIDEO: Kādu nākotni veidos Eiropas jaunieši? appeared first on IR.lv.
Raidsabiedrība ARTE sagatavojusi deviņus video, kuros savas domas par Eiropu, savu valsti un nākotni izsaka jaunieši.
Foto – ARTE
Vai 2035. gadā Eiropas Savienībā pienāks beigas iekšdedzes dzinēja automobiļiem? Autobūves inženierim Vītenim tas šķiet pareizi.
Kaut arī Vītenim patīk motora troksnis un benzīns, šis lietuviešu inženieris par Eiropas transporta nākotni uzskata elektriskos automobiļus. Turklāt viņš jau strādā, pārveidojot vecos dīzeļdzinējus par elektromotoriem. Aizliegums pārdot jaunas automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem no 2035. gada – šis, iespējams, sāpīgais ES mērķis Vītenim ir būtisks.
Foto – ARTE
Vai mākslīgajam intelektam ir aizspriedumi? Ar savas NVO palīdzību datu analītiķis Juriāns Parī arī vēlas padarīt algoritmus pārskatāmākus un taisnīgākus.
Mākslīgais intelekts piedāvā daudz iespēju, bet rada arī riskus – tas var diskriminēt cilvēkus, jo algoritmi nav neitrāli, tiem var būt aizspriedumi. Ar “algoritmu auditu” datu analītiķis Juriāns Parī risina šo problēmu. Publiski finansētā NVO pārbauda MI lietojumprogrammu kodus, informē sabiedrību, politiķus un uzņēmumus. Mērķis – pārskatāms un taisnīgs MI.
Foto – ARTE
Šī politikas zinātnes studente Budapeštā cīnās par labāku izglītību, cerot glābt Ungārijas demokrātiju.
Petra ir politikas zinātnes studente Budapeštā, Ungārijā. Viņa cīnās par tiesiskuma un demokrātijas ievērošanu savā valstī, jo populistiskā premjerministra Viktora Orbāna politika turpina apdraudēt vienu pamattiesību pēc otras.
Foto – ARTE
Dāņu jūras bioloģe pēta, kā padarīt jūras vēja parkus ilgtspējīgākus.
Kamilla Lingarda Larsena ir jūras bioloģe Dānijas ziemeļos. Viņa strādā Eiropas pētniecības projektā Ultfarms, kas pēta, vai jūras vēja parkus Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā var izmantot ilgtspējīgāk. Viņa apspriež jūras aļģu audzēšanu un Eiropas sadarbību, bet arī uzdod jautājumu, vai ES iegulda pietiekami daudz līdzekļu šajā inovatīvajā projektā.
Foto – ARTE
Būdama psiholoģe patvēruma centrā, Andrea smagi strādā, lai padarītu bēgļu dzīvi Horvātijā cilvēcīgāku.
Kopš Horvātijas pievienošanās Šengenas zonai 2023. gadā valstī nelegāli ir ieceļojis divreiz vairāk bēgļu nekā iepriekšējā gadā. Plašsaziņas līdzekļi ir ziņojuši par policijas vardarbīgu rīcību un patvēruma meklētāju atstumšanu no Eiropas ārējām robežām. Lai ierobežotu nelegālo imigrāciju, Horvātija nesen ieviesa kopīgu robežkontroli ar Itāliju un Slovēniju.
Foto – ARTE
Nika mērķis ir aizsargāt gājputnus Maltā, kas ir vienīgā ES dalībvalsts, kur pavasarī atļautas medības.
Malta ir svarīga pieturvieta gājputniem, kas ziemu ir pavadījuši Āfrikā un pavasarī atgriežas Ziemeļeiropā. Bet šī apstāšanās var pārvērsties par nāvējošām lamatām, jo Malta ir vienīgā ES valsts, kas noteiktos apstākļos atļauj medības pavasarī. Niks Galea kopā ar savu nevalstisko organizāciju BirdLife Malta mēģina mainīt likumu.
Foto – ARTE
Piena lopkopība vienmēr ir bijusi Luīzes sapņu profesija, bet tagad viņas nākotne ir apdraudēta.
Luīze ikdienā apkopj 200 slaucamas govis. Taču govju ganīšana paaugstina nitrātu līmeni gruntsūdeņos. Lai sasniegtu savus mērķus klimata jomā, ES tagad vēlas samazināt govju ganāmpulku lielumu un ierobežotu nitrātu nonākšanu gruntsūdeņos – tas nozīmē, ka Luīzei drīzumā var nākties nokaut lielu skaitu govju. Dzīvnieku zaudēšana ir ne tikai sirdi plosoša, bet arī apdraud viņas kā piensaimnieces nākotni.
Foto – ARTE
Marija, topošā vecmāte Slovākijā, cīnās pret tiesībām uz abortu un viendzimuma laulībām.
Marija ir izglītības noslēguma posmā, lai kļūtu par vecmāti. Būdama dedzīga katoliete un slovāku kustības par dzīvību dalībniece, viņa cīnās par vispārēju abortu aizliegumu, kas nepieļautu šo procedūru nekādos apstākļos vai izņēmuma gadījumos. Marija arī iebilst pret viendzimuma laulībām un optimistiski raugās uz Eiropas Savienības novirzīšanos uz labējo pusi. Līdz šim viņa ir jutusies nepietiekami pārstāvēta ES institūcijās.
Foto – ARTE
Erasmus studente Lea kritizē ES apmaiņas programmu par tās aklumu sociālajā līmenī.
Lea vienu gadu pavada Madridē. Šī francūziete ir viena no 1,2 miljoniem Erasmus studentu. Lai gan viņa ir pārliecināta, ka uzturēšanās ārzemēs dod pienesumu viņas CV, jauniete par šo apmaiņas programmu izsakās arī kritiski. Ar stipendiju nepietiek, lai apmaksātu īri un pārtiku. Leai ir skaidrs – Erasmus neveicina vienlīdzīgas iespējas un sociālo taisnīgumu.
The post VIDEO: Kādu nākotni veidos Eiropas jaunieši? appeared first on IR.lv.
