Mākslīgais intelekts, tehnoloģiju attīstība kopumā, kā arī ģeopolitiskā situācija, klimata pārmaiņas un ekonomiskie satricinājumi visā pasaulē radījuši būtiskas pārmaiņas arī augstākajā izglītībā. Izglītība kļūst ne tikai digitalizētāka, bet arī starptautiskāka, turklāt pieaug ne tikai studējošo, bet visas sabiedrības kopējās ekspektācijas, sagaidot, ka augstskolas pildīs aizvien būtiskākas funkcijas. Lai saglabātu konkurētspēju, augstskolām jābūt elastīgām un jāspēj ātri pielāgoties pārmaiņām.
Vairāk nekā 15 gadus strādājot ar augstākās izglītības iestādēm Eiropā un Ziemeļvalstīs, redzu, kā augstskolas integrē tehnoloģijas un citas mūsdienīgas metodes, lai sekmētu ne tikai konkurētspējīgu izglītības piedāvājumu, bet paātrinātu tautsaimniecības attīstību reģionā, kurā tās darbojas. Analizējot, cik veiksmīgi augstskolām tas izdodas, jāsaka, ka pastāv ļoti izteikts dalījums divās grupās – jaunākās un mazākās izglītības iestādes virzās uz priekšu daudz ātrāk, tās vieglāk pielāgojas pārmaiņām, ir elastīgākas un dinamiskākas lēmumu pieņemšanā, arī par jaunāko tehnoloģiju integrēšanu studiju procesā u.tml. Universitātēm ar gadsimtiem senām tradīcijām pārmaiņas nereti prasa daudz vairāk laika.
Pēdējos gados būtiski attīstījusies arī augstskolu un universitāšu sadarbība ar biznesa sektoru. Ja pirms desmit gadiem šādi sadarbības projekti bija retums un augstskolām bija jāpierāda, kāpēc un kā no pētījumiem iegūs visa sabiedrība, tagad, pateicoties augstākās izglītības iestādēm, kas veikušas skaidrojošo darbu un piesaistījušas arī uzņēmēju uzmanību, izpratne par to, kāpēc nepieciešams sadarboties, ir daudz augstākā līmenī. Domājot par tautsaimniecības attīstību, viena no atslēgām pašlaik ir tieši pielietojamo zinātņu augstskolas, piemēram, Ekonomikas un kultūras augstskola, kas pētījumiem izvēlas uzņēmējdarbības jomā aktuālas tēmas, palīdzinot risināt reālās dzīves problēmas, nevis veido formālus pētījumus. Mūsdienās augstskolu mērķis vairs nevar būt pētījumi pētīšanas pēc, izglītības attīstības pamatā jābūt mērķim mainīt pasauli pozitīvajā virzienā.
Augstskolu īstenotie pētījumi nedrīkst būt atrauti no sabiedrības – tās vēlmēm, vajadzībām un problēmām, tikai tā izglītības iestādes spēs uzskatāmi parādīt, ka tās patiešām darbojas sabiedrības labā. Klimata pārmaiņas, ģeopolitikas ietekme uz tautsaimniecību, tendences sabiedrībā, ilgtspējīgāku risinājumu meklēšana – pētāmo jomu ir ļoti daudz, bet tikai sadarbība starp augstskolām un nozaru uzņēmumi radīs reālas pārmaiņas. Jau aprīļa beigās viesošos Rīgā ar radošo darbnīcu HEInnovate Introductory Workshop, kurā tiks meklētas atbildes uz daudziem jautājumiem, arī, kā sekmēt augstskolu un biznesa vides sadarbību, lai ieguvējas būtu abas puses.
The post Augstskolu konkurētspēja mākslīgā intelekta laikmetā – pastāvēs, kas pārvērtīsies appeared first on IR.lv.
Mākslīgais intelekts, tehnoloģiju attīstība kopumā, kā arī ģeopolitiskā situācija, klimata pārmaiņas un ekonomiskie satricinājumi visā pasaulē radījuši būtiskas pārmaiņas arī augstākajā izglītībā. Izglītība kļūst ne tikai digitalizētāka, bet arī starptautiskāka, turklāt pieaug ne tikai studējošo, bet visas sabiedrības kopējās ekspektācijas, sagaidot, ka augstskolas pildīs aizvien būtiskākas funkcijas. Lai saglabātu konkurētspēju, augstskolām jābūt elastīgām un jāspēj ātri pielāgoties pārmaiņām.
Vairāk nekā 15 gadus strādājot ar augstākās izglītības iestādēm Eiropā un Ziemeļvalstīs, redzu, kā augstskolas integrē tehnoloģijas un citas mūsdienīgas metodes, lai sekmētu ne tikai konkurētspējīgu izglītības piedāvājumu, bet paātrinātu tautsaimniecības attīstību reģionā, kurā tās darbojas. Analizējot, cik veiksmīgi augstskolām tas izdodas, jāsaka, ka pastāv ļoti izteikts dalījums divās grupās – jaunākās un mazākās izglītības iestādes virzās uz priekšu daudz ātrāk, tās vieglāk pielāgojas pārmaiņām, ir elastīgākas un dinamiskākas lēmumu pieņemšanā, arī par jaunāko tehnoloģiju integrēšanu studiju procesā u.tml. Universitātēm ar gadsimtiem senām tradīcijām pārmaiņas nereti prasa daudz vairāk laika.
Pēdējos gados būtiski attīstījusies arī augstskolu un universitāšu sadarbība ar biznesa sektoru. Ja pirms desmit gadiem šādi sadarbības projekti bija retums un augstskolām bija jāpierāda, kāpēc un kā no pētījumiem iegūs visa sabiedrība, tagad, pateicoties augstākās izglītības iestādēm, kas veikušas skaidrojošo darbu un piesaistījušas arī uzņēmēju uzmanību, izpratne par to, kāpēc nepieciešams sadarboties, ir daudz augstākā līmenī. Domājot par tautsaimniecības attīstību, viena no atslēgām pašlaik ir tieši pielietojamo zinātņu augstskolas, piemēram, Ekonomikas un kultūras augstskola, kas pētījumiem izvēlas uzņēmējdarbības jomā aktuālas tēmas, palīdzinot risināt reālās dzīves problēmas, nevis veido formālus pētījumus. Mūsdienās augstskolu mērķis vairs nevar būt pētījumi pētīšanas pēc, izglītības attīstības pamatā jābūt mērķim mainīt pasauli pozitīvajā virzienā.
Augstskolu īstenotie pētījumi nedrīkst būt atrauti no sabiedrības – tās vēlmēm, vajadzībām un problēmām, tikai tā izglītības iestādes spēs uzskatāmi parādīt, ka tās patiešām darbojas sabiedrības labā. Klimata pārmaiņas, ģeopolitikas ietekme uz tautsaimniecību, tendences sabiedrībā, ilgtspējīgāku risinājumu meklēšana – pētāmo jomu ir ļoti daudz, bet tikai sadarbība starp augstskolām un nozaru uzņēmumi radīs reālas pārmaiņas. Jau aprīļa beigās viesošos Rīgā ar radošo darbnīcu HEInnovate Introductory Workshop, kurā tiks meklētas atbildes uz daudziem jautājumiem, arī, kā sekmēt augstskolu un biznesa vides sadarbību, lai ieguvējas būtu abas puses.
Patlaban gan studējošie, gan sabiedrība kopumā no augstākās izglītības iestādēm sagaida aizvien vairāk – lai šīs ekspektācijas piepildītu, būtiska nozīme ir inovācijām studiju procesā. Tikai retajā specialitātē iespējams iztikt bez inovācijām, un inovācijām vispirms jau nozīmē domāšanas maiņu. Pārmaiņas pasaulē notiek ļoti strauji un augstskolām jāspēj reaģēt uz tām, viens no spilgtākajiem piemēram ir mākslīgais intelekts. Jau tagad redzam, ka ir izglītības iestādes, kuras spēj to veiksmīgi integrēt gan studiju, gan pētniecības procesā, kā arī tādas, kam tas sagādā lielus izaicinājumus. Un patiesībā mēs vēl nemaz neesam redzējuši visu, ko spēj mākslīgais intelekts. Pareizi izmantots, tas spēj atbalstīt un papildināt mūsu kompetences, bet, ja neiemācīsimies ar to sadzīvot, tas lielā mērā varēs mūs aizstāt.
Domājot par augstāko izglītību un pētniecību nākotnē, jāapzinās, ka augstskolām aizvien vairāk būs jāspēj pielāgoties studējošo individuālajām vēlmēm un vajadzībām – gan domājot par studiju saturu, gan formātu, tāpēc ieguvēji būs arī tās izglītības iestādes, kas attīstīta platformas, padarot arī attālinātās studijas ērtas un vienkāršas.
Konkurences cīņā uzvarēs tie, kuri ātrāk sapratīs, kā no inovācijām un tehnoloģijām gūt labumu, nevis baidīsies no tām. Lai gan bailes no mākslīgā intelekta ir loģiskas, mums jāspēj saskatīt, kā gūt pievienoto vērtību, un vienlaikus jāpiedāvā kas tāds, ko tehnoloģijas nespēj. Mākslīgais intelekts ir vērtība tikai tad, ja ar to strādā pieredzējis profesionālis, kurš prot to pielietot.
Autors ir Dānijas inovāciju eksperts, investors
The post Augstskolu konkurētspēja mākslīgā intelekta laikmetā – pastāvēs, kas pārvērtīsies appeared first on IR.lv.
