"Mums ir ierasts domāt par psihologu kā konsultēšanas darbu, kur, līdzīgi kā mēs tagad, sēž divatā kabinetā un sarunājas aiz slēgtām durvīm, un neviens nezina, kas šeit notiek. Bet ko nozīmē pratināšana? (..) Tieši tajā brīdī, kad mums ir saruna, mūs jau klausās advokāts, izmeklētājs, (..) tevi var izsaukt arī uz tiesu liecināt," intervijā ar "Delfi" atzīst Luīze Lorence. Būdama viena no tikai četrām speciālistēm, kas "Bērna mājā" nopratina seksuāli izmantotus bērnus, viņa ieskicē šī darba nozīmi un problēmas, kā arī to, kāpēc šo speciālistu trūkst.
