Pašvaldības uzņēmums „Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) rīdziniecei pieprasa maksāt 224 eiro par ūdeni, ko viņa nav iztērējusi
Rīdzinieci Līgu 2015.gada janvāra komunālo pakalpojumu rēķins pārsteidza nesagatavotu. Viņas rēķina summa par visiem pakalpojumiem parasti ir apmēram simts eiro mēnesī, tomēr janvāra rēķins bija 356,30 eiro.
Meklējot, kas izmaksājis tik dārgi, atklājās, ka viņai jāmaksā mājas kopējā ūdens patēriņa starpība 224,84 eiro. Tā ir milzīga summa, salīdzinot ar to, ka iepriekšējos rēķinos par ūdens pakalpojumiem viņa vidēji maksāja desmit eiro mēnesī.
Rīdziniece dzīvo trīsstāvu mājā, kurā ir 19 dzīvokļi. Mājai vidēji mēnesī esot 100 m3 lieli ūdens patēriņa zudumi. Sūdzības par RNP ūdens zudumiem Rīgā ir ierasta parādība, kas neizpratnē atstāj daudzus, jo cilvēkiem faktiski ir jāmaksā par ūdeni, kuru viņi nav izlietojuši.
Ūdens zudumi veidojas, dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumus salīdzinot ar mājas kopējo ūdens patēriņu. Rādījumi var nesakrist dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ja mājas ūdens cauruļu sistēma ir nolietojusies vai arī ja paši mājas iedzīvotāji krāpjas, falsificējot rādījumus.
Pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" mājas kopējā ūdens patēriņa starpību sadala starp dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāju rādījumiem vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, kuriem nav uzstādīti ūdensskaitītāji, kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt skaitītāju pārbaudi vai kuru skaitītāji ir bojāti.
Tā kā, pēc RNP datiem, Līga nebija nodevusi rādījumus trīs mēnešus pēc kārtas, viņai vienai bija jāsedz visas mājas ūdens patēriņa starpība.
Līga Ir.lv stāsta, ka ūdens skaitītāja rādījumus viņa parasti iesniedz, tos iemetot īpaši šim nolūkam domātā kastītē, kas viņas mājā ir tik sliktā stāvoklī, ka jebkurš var rādījumus gan ielikt, gan izņemt. Tāpēc Līgai tagad pierādīt, ka rādījumi ir nodoti, vairs nav iespējams. RNP uz to atbild - ja dzīvokļu īpašnieki vēlas atjaunot vai uzstādīt jaunu skaitītāju rādījumu iesniegšanas kastīti, dzīvokļu īpašniekiem par to savstarpēji jāvienojas.
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane Ir.lv skaidro, ka cilvēkam nav jābūt atbildīgam par šīs rādījumu kastītes stāvokli, tikai jārūpējas par skaititāju rādījumu nodošanu. Tomēr RNP komunikāciju nodaļas vadītāja Santa Vaļuma atbild, ka iedzīvotājiem pašiem kastītes nomaiņa arī jāfinansē.
Rādījumu nodošanas termiņš klientiem ir nedraudzīgs, jo tos var iesniegt tikai dažas dienas - mēneša 25.-27. datumos. Vaļuma skaidro, ka rādījumu nodošanas laiks ir tik īss, lai „dzīvokļu īpašnieku sniegto rādījumu starpība to iesniegšanas laikā iespējami maz atšķirtos".
Sanita Gertmane skaidro, ka patērētāju atbildība ir nodot rādījumus un, tā kā likumīga pamata šo maksājumu atcelt nav, PTAC Līgai palīdzēt nevar. Tomēr Līga uzsver, ka tieši MK noteikumi ļauj negodīgam uzņēmējam pelnīt, un viņa gaidīs, kad RNP viņu iesūdzēs tiesā.
Līga turpina katru mēnesi maksāt par patērēto ūdeni, taču viņa nemaksās visas mājas kopējo starpību, kas ir kā sods par pazaudētajām ūdens patēriņa rādījumu lapiņām, jo uzskata, ka maksājumus viņa ir veikusi un lapiņas pazaudējis ir pats RNP.
Gertmane skaidro - PTAC šogad līdz 27.novembrim ir saņēmis 33 sūdzības un sniedzis 66 konsultācijas par uzņēmumu „Rīgas namu pārvaldnieks". Visbiežāk sūdzības ir tieši par ūdens zudumu aprēķināšanas kārtību un par citām neskaidrībām, kas radušās par veiktajiem aprēķiniem.
Tomēr apsaimniekotāja izvēle ir dzīvokļu īpašnieku kopīgs lēmums, saka Gertmane, un PTAC darbojas kā starpnieks, lai no pārvaldnieka palīdzētu iegūt informāciju, kuru apsaimniekotājs kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas sniegt, kā arī, lai palīdzētu patērētājam saprast notiekošo.
Nākamgad PTAC prioritāte ir apsaimniekošanas pakalpojumi. Tiks vērtēti lielāko namu apsaimniekotāju, tai skaitā, uzņēmuma „Rīgas namu pārvaldnieks", līgumi, rēķini un prakse.
Kā zināms, RNP ne reizi vien nonācis arī mediju redzeslokā. Šogad septembrī prokuratūra sāka kriminālprocesu pret RNP par uzņēmumā fiktīvi nodarbinātām personām, oktobrī savukārt notika pikets, kurā pieprasīja RNP apsaimniekošanas izmaksu pārrēķināšanu un skaidri pamatotu un saprotamu klientu informēšanu. Novembrī daži rīdzinieki uzvarēja tiesas prāvā pret RNP, kas pieprasīja, tāpat kā Līgas gadījumā, it kā laikā neveiktu rēķinu dēļ maksāt visas mājas ūdens patēriņa starpību.
