FKTK interesējies par tā rīcībā esošo informāciju par Latvijas bankas darījumiem
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sazinājusies ar Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fondu par iespēju saņemt fonda rīcībā esošo informāciju par kādas Latvijas bankas darījumiem, ziņo LETA.
FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Avotiņa apstiprināja, ka FKTK ir sazinājusies ar Navaļniju un tagad norit sarunas, kādā veidā fonds var nodot FKTK savā rīcībā esošo informāciju.
Avotiņa atzīmēja, ka patiesībai neatbilst interneta vietnē "spektr.press" rakstītais, ka Navaļnijs jau iesniedzis Latvijas finanšu tirgus uzraugam datus par naudas atmazgāšanu kādā Latvijas bankā.
FKTK analizē Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonda publiskotajā ziņojumā par Krievijas ģenerālprokurora Jurija Čaikas ģimenes biznesu minēto informāciju par darījumiem kādā Latvijas bankā. Fonds par izmeklēšanu publicējis ziņojumu un izveidojis 40 minūšu garu filmu, kurā apkopoti visi galvenie dati par Čaikas ģimenes biznesa impēriju. Fonds izmeklēšanu veicis pusotru gadu, tajā pētīta ģenerālprokurora dēla Artjoma Čaikas darbība un atklāti viņa ārvalstu īpašumi un saites ar noziedzīgo pasauli.
Vienā no epizodēm arī minēts, ka no kuģu pārdošanas darījumiem gūtie naudas līdzekļi izgājuši "klasisku atmazgāšanas shēmu" caur kādu no Latvijas bankām, kurā tie pārvietoti no konta uz kontu un tad nonākuši Šveicē Čaiku ģimenes privātajos kontos, bet ar laiku pārvērsti privātmājās Ženēvas ezera krastā.
FKTK ir informēta par šo gadījumu un analizē informāciju par šiem darījumiem, no kuriem vairums ir notikuši vairāk nekā pirms desmit gadiem. "Katra šāda ziņa rada potenciālu reputācijas risku Latvijas banku sistēmai, tāpēc uzmanīgi vērtējam publiski izskanējušo informāciju un veiksim visas nepieciešamās uzraudzības darbības," iepriekš informēja Avotiņa.
Viņa vērsa uzmanību, ka Latvijas finanšu sektorā ir izveidoti filtri, kas kontrolē un ierobežo nelegālas naudas plūsmas. Latvijas bankām ir jāpārzina likuma prasības un jāseko neparastiem vai aizdomīgiem klientu darījumiem. Tātad, ja personu/uzņēmumu ar "diskutablu" reputāciju veiktie darījumi bankai šķiet neparasti vai aizdomīgi, tās ziņo Kontroles dienestam. Kontroles dienests vērtē, vai ir pamats veikt dziļāku izpēti un būtu nepieciešams sākt kriminālprocesu.
FKTK gādā par šī finanšu sektora filtra kvalitāti, tas ir, analizē banku iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti un piemēro sodus, ja banka neziņo Kontroles dienestam, taču FKTK pati neizmeklē finanšu noziegumus.
