Pirms 25 gadiem kādā Latvijas mazpilsētas dzīvoklī pasaulē nāca Paula (vārds mainīts). Taču uzreiz pēc dzimšanas viņa tika atrauta no savas bioloģiskās mātes, kura viņu nodeva neatliekamās palīdzības darbiniekiem. Mazulīte nonāca bērnunamā, kur pavadīja pirmos septiņus savas dzīves mēnešus, līdz tika adoptēta jaunā ģimenē. Kad Paulai bija septiņi gadi, kāda nevainīga saruna atklāja viņas dzīves lielāko noslēpumu. "Skatoties multfilmu kopā ar tēti, jautāju, kā es piedzimu, un viņš vienkārši atbildēja: "Es nezinu, mēs tevi adoptējām."" Šī šķietami nejaušā saruna kļuva par atskaites punktu, Paulai pirmoreiz atskārstot, ka mamma un tētis nemaz nav viņas bioloģiskie vecāki. Tas bija sākums viņas ilgajam ceļam, meklējot atbildes uz jautājumiem par savu izcelsmi un vietu pasaulē.
