Izņēmuma tiesības līdz šim ļāva Dānijai saglabāt stingrāku imigrācijas politiku
Dāņi ceturtdien notikušajā referendumā nobalsojuši pret pievienošanos Eiropas Savienības (ES) kopīgajai iekšlietu un tieslietu politikai, saglabājot līdzšinējās Dānijas izņēmuma tiesības, ziņo LETA/AFP.
"Rezultāti ir saņemti, un tas ir nepārprotams "nē"," preses konferencē atzina premjerministrs Larss Leke Rasmusens. "Lai gan es cerēju uz citādu rezultātu, es, protams, pilnībā respektēju šo iznākumu."
Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc visu balsu saskaitīšanas, pret atteikšanos no izņēmuma tiesībām nobalsojis 53,1% vēlētāju, kamēr par pārmaiņām balsojuši 46,9% dāņu, ziņo sabiedriskā raidorganizācija DR. No aptuveni 4,1 miljona balsstiesīgo, pie balsošanas urnām devušies 72%.
"Dāņi atteicās spert soli uz priekšu," norādīja premjers, vienlaikus paužot pārliecību, ka pilsoņi tomēr atbalsta aktīvu pārrobežu sadarbību cīņā pret noziedzību, un uzsverot, ka valdība turpinās to darīt.
"Iemelsts tam, ka dāņi atteicās atbalstīt mūsu ierosinājumu, ir neskaidrība un citas problēmas, ar kurām saduras Eiropa, piemēram, bēgļu krīze," piebilda Rasmusens.
Viņš arī paziņoja, ka valdība tagad sāks sarunas, lai mainītu nosacījumus Dānijas dalībai Eiropolā, kuras nozīme ir pieaugusi pēc pagājušā mēneša teroraktiem Parīzē.
Rasmusens jau apspriedis referenduma rezultātus ar Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku un Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru, bet 11.decembrī ar abām ES augstākajām amatpersonām viņš tiksies klātienē.
Savukārt jau pirmdien premjers atsevišķi tiksies ar katras parlamentā pārstāvētās partijas līderi, lai pārrunātu turpmākās rīcības iespējas.
Kad dāņi 1992.gadā referendumā noraidīja Māstrihtas līgumu, Dānija līdz ar izņēmuma tiesībām tieslietās un iekšlietās ieguva arī izņēmuma tiesības, kas ļāva tai nepievienoties eiro un nepiedalīties ES kopīgajā aizsardzības politikā. Tas ļāva valdībai pēc gada sarīkot vēl vienu tautas nobalsošanu, kurā dāņi beidzot teica "jā".
Izņēmuma tiesības līdz šim ļāva Dānijai saglabāt stingrāku imigrācijas politiku, vienlaikus sadarbojoties ar pārējām ES dalībvalstīm citās iekšlietu jomās, arī Dānija, piemēram, ir Eiropola dalībvalsts.
Taču saskaņā ar 2009.gadā apstiprināto Lisabonas līgumu Eiropols nākamgad pārtaps par pārnacionālu organizāciju, kas gan būs pakļauta ES dalībvalstu iekšlietu un tieslietu ministru kontrolei. Tas nozīmē, ka Dānijai, saglabājot līdzšinējās izņēmuma tiesības, nāksies šo organizāciju pamest.
Tāpēc Kopenhāgenai, ja tā vēlas turpināt dalību Eiropolā, nepieciešams vienoties par jauniem dalības nosacījumiem.
Par atteikšanos no līdzšinējām izņēmuma tiesībām bija piecas partijas, arī Rasmusena pārstāvētā liberālā partija "Venstre" un opozīcijā esošie sociāldemokrāti.
Sociāldemokrātu līdere Mete Frederiksena atzina, ka referendumā pieņemtais lēmums "nav nepareizs, jo to pieņēmuši dāņi", norādot, ka tagad jārīkojas tam atbilstoši.
Pret izmaiņām iestājās gan galēji labējā Dāņu Tautas partija (DF), gan kreiso ekstrēmistu Apvienotais saraksts, kas norādīja, ka dāņi iebilst pret atteikšanos no savas suverenitātes.
DF, kas iestājas par krasu imigrācijas ierobežošanu, brīdināja, ka, atsakoties no izņēmuma tiesībām, Dānija riskē būt spiesta piekrist Briseles uzspiestajām patvēruma meklētāju kvotām, lai gan izmaiņu atbalstītāji apgalvoja pretējo.
DF līderis Kristians Tūlesens-Dāls pauda apmierinājumu, ka referendums izrādījies "brīnišķīgs balsojums par demokrātiju".
