Rīts mūsu mazajā dzīvoklī Aptiekas ielā sācies kā jau ierasts. "Valoooooģaaa! Valoooģaa!" pārdabiskā balsī kliedz kaimiņiene stāvu zemāk. Pirms aptuveni gada Larisa (vārds mainīts, lai gan jēgas īsti nekādas) klauvēja pie mūsu durvīm un kareivīgi prasīja, kur esam likuši Valoģu. Esot pie mums atnācis un mājās vairs nav atgriezies. Larisa nofotografēja manu vīru un aizgāja. Policija šoreiz neieradās. Iepriekšējā reizē policijai nācās mūs iztaujāt par skaļiem remonta darbiem dzīvoklī, kur vaininieks izrādījās mūsu putekļsūcējs. Kopš tā laika policija vairs īsti netic, ka mūsu dzīvoklī notiek nesankcionētas stepa nodarbības vai būvdarbi, tāpēc droši vien arī šoreiz aizdomas, ka mēs esam nolaupījuši Valoģu, varētu būt lieka policijas laika un budžeta izšķērdēšana.
