Spānijas Konstitucionālā tiesa atceļ Katalonijas parlamenta rezolūciju par atdalīšanos
Katalonijas reģionālā valdība negrasās atkāpties
Spānijas Konstitucionālā tiesa trešdien atcēlusi Katalonijas reģionālā parlamenta apstiprināto rezolūciju par secesijas procesa sākšanu, ziņo LETA/AFP.
Katalonijas reģionālais parlaments 9.novembrī apstiprināja rezolūciju, kurā likumdevēji aicināti 30 dienu laikā sākt izstrādāt nepieciešamos likumdošanas aktus patstāvīgas sociālās drošības sistēmas un valsts kases izveidošanai, paredzot, ka secesijas process 18 mēnešu laikā noslēgsies ar neatkarīgas Katalonijas valsts pasludināšanu.
Rezolūcija ietvēra arī deklarāciju par Katalonijas parlamenta suverenitāti un klauzulu, kas paredz, ka secesijas process netiks pakļauts nekādu Spānijas institūciju, tostarp Konstitucionālās tiesas, kontrolei.
Konservatīvais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs nekavējoties šo rezolūciju apstrīdēja Konstitucionālajā tiesā, kas Katalonijas parlamenta rezolūcijas darbību apturēja līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.
Spriedumā, ko atbalstīja visi 11 tiesneši, teikts, ka Katalonijas parlamenta pieņemtā rezolūcija ir "pretrunā ar konstitucionālajām normām", kas "apstiprina spāņu nācijas vienotību".
Rahojs tiesas lēmumu jau novērtējis atzinīgi. "Vairumu spāņu, kas tic Spānijai, nacionālajai suverenitātei, tas ļoti iepriecina," paziņoja premjers.
Tikmēr Katalonijas reģionālā valdība jau paziņojusi, ka negrasās atkāpties no parlamenta apstiprinātās rezolūcijas. "Šīs absolūtā vairākuma apstiprinātās deklarācijas saturs paliks nemainīgs neatkarīgi no tā, cik daudz spriedumu pieņems Spānijas Konstitucionālā tiesa," uzsvēra valdības pārstāvis Neuzs Munte.
Spriedumu tiesa pieņēmusi tikai divas dienas, pirms oficiāli sākas 20.decembrī gaidāmo Spānijas parlamenta vēlēšanu kampaņa.
Rahoja pārstāvētajai konservatīvajai Tautas partijai (PP) vēlēšanas būs smags pārbaudījums, jo līdz ar tās tradicionālajiem sāncenšiem - šobrīd opozīcijā esošajiem sociālistiem - konservatīvajiem izaicinājumu metuši arī divi jaunpienācēji uz Spānijas politiskās skatuves - kreiso ekstrēmistu partija "Podemos" ("Mēs varam") un centriskā partija "Ciudadanos" ("Pilsoņi").
PP tomēr vēlas saglabāt varu, cenšoties sevi pasniegt kā Spānijas vienotības un ekonomiskās atlabšanas garantu.
Lai gan Katalonijas reģionālajās vēlēšanās partijas, kas atbalsta neatkarību, izcīnīja absolūto vairākumu, tām neizdevās iegūt arī absolūto balsu vairākumu, jo tās kopumā atbalstīja tikai 48% vēlētāju.
Tas Katalonijas neatkarības pretiniekiem ļāvis apšaubīt separātistu lēmuma leģitimitāti, ar parlamenta starpniecību uzsākot atdalīšanās procesu no Spānijas. Arī aptaujas liecina, ka neatkarību neatbalsta vairums kataloņu.